Aleksandrs Vēbers

18.11.1848 – 16.04.1910

Aleksandrs Vēbers (1848–1910) – žurnālists un sabiedriskais darbinieks. Dzimis vācbaltiešu ģimenē, taču jau kopš bērnības aktīvi iesaistījies latviešu sabiedrībā. Tēvs bijis mērnieks, tādēļ ģimenei daudz nācies mainīt dzīvesvietu. Mācījies Liepājas apriņķa skolā, Viļņas vācu baznīcas skolā un ģimnāzijā un Jelgavas ģimnāzijā, kur iepazinies ar iepazinās ar Ādolfu Alunānu. Liktenīgā iepazīšanās iedvesmojusi Aleksandru Vēberu apgūt latviešu valodu un latviešu tautas vēsturi. Akadēmisko izglītību ieguvis Tērbatas universitātes Vēstures nodaļā, kur piedalījies Ata Kronvalda latviešu studentu vakaros, Pēterburgas Universitātes Juridiskajā nodaļā, kā arī Maskavas Universitātē. Vēlāk dzīvojis Rīgā, strādājis par advokātu, žurnālistu, laikraksta "Baltijas Vēstnesis redaktoru, dibinājis un izdevis laikrakstu "Balss". Aktīvi iesaistījies Rīgas latviešu sabiedrības dzīvē – iesaistījies Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā darbībā, bijis tās priekšnieks, bijis pirmās latviešu preses izdevumu akciju sabiedrības izveidotājs (kopā ar latviešu žurnālistu Bernhardu Dīriķi) un īpašnieks. Rakstījis laikrakstiem "Baltijas Vēstnesis" un "Mājas Viesis" par vēstures, valodniecības un tautsaimniecības jautājumiem. No 1869. līdz 1872. gadam publicējis sentimentālus dzejoļus laikrakstā "Baltijas Vēstnesis". Vērsies pret Jaunās strāvas idejām. Pēc 1905. gada revolūcijas vīlies savos ideālos un devies uz Vāciju, kur publicējis grāmatu "Preussen und Polen" (Minhene, 1907), kurā sevi pozicionējis kā vācu nacionālistu.