Tālivaldis Kalnājs

Austris Kalniņš – dēls.

Dzeju raksta no 1936. gada.

1949: pirmā publikācija laikrakstā ''Padomju Jaunatne'' – dzejolis "Jaunā gadā".

Fabulas un satīriskā dzeja1955: ''Varde un ekskavators'' (LVI)

Periodikā publicētie liriskie dzejoļi un fabulas1949: ''Jaunā gaitā'' (Padomju Jaunatne, nr. 221)
1950: ''Es balsoju'' (Literatūra un Māksla, nr. 11)
1950: ''Pie odžu purva" (Padomju Jaunatne, nr. 45)
1950: ''Ceļa jūtīs'' (Padomju Jaunatne, nr. 213)
1951: ''Rīgai'' (Zvaigzne, nr. 20)
1951: ''Varde un ekskavators'' (Karogs, nr. 1)
1952: ''Dziesminieks'' (Karogs, nr. 10)
1953: "Zirgu saruna pēc darba" (Karogs, nr. 10)
1953: ''Grūtsirdīgā govs'' (Literatūra un Māksla, nr. 41)
1954: ''Akmens un grauds'' (Karogs, nr. 6)
1954: ''Vakarā'' (Padomju Jaunatne, nr. 124)
1954: "Šnaba glāze un spainis" (Zvaigzne, nr. 20)
1954: ''Cīruļi pie Daugavas" (Padomju Jaunatne, nr. 77)
1954: ''Konservbundža un kuģis'' (Karogs, nr. 10)
1955: "Bērzs" (Literatūra un Māksla, nr. 40)
1955: "Karsta diena" (Padomju Jaunatne, nr. 150)
1955: "Dzintars" (Karogs, nr. 8)
1955: ''Grūts brīdis'' (Karogs, nr. 10)
1956: "Dzimtenes dziesma" (Par Atgriešanos Dzimtenē, nr. 20)

Publikācijas antoloģijās1952: "Jauno autoru almanahs'' (LVI).
Ietver fabulas: ''Jaunā traktoriste un cīrulis", ''Mana meitene", ''Fabula par cūku", ''Varde un ekskavators", "Dziesminieks".

Īsi pirms nāves Tālivaldis Kalnājs strādā pie lugas par padomju Latvijas lauku ainām un sacer liriskus dzejoļus, kurus iecerēja apkopot plašākā dzejas krājumā ar nosaukumu "Cīruļi pie Daugavas".

Par Tālivalda Kalnāja daiļradi ''Vislielākie nopelni T. Kalnājam ir latvieša padomju fabulas žanra veidošanā un attīstīšanā pēckara gados. Viņa fabulās vērojama asa un nepiekāpīga nostāja pret dažādām negatīvām parādībām mūsu dzīvē, kā arī sociālistiskās celtniecības plašā vēriena cildinājums. Autors rāda mūsu dzīves straujo virzīšanos uz priekšu un atsedz pagātnes sārņus, kam nav vietas mūsu dzīvē. Spilgti šī tematika saredzama fabulās ''Akmens un grauds'', «Varde un ekskavators» u.c. T. Kalnājs asi šausta bezrūpīgus vadītājus („Nelaime ar āpsi''), izšķērdētājus (''Pagrabā''), darbiniekus, kas neuzticas citiem cilvēkiem, bet grib paši padarīt visu (''Lācis būvē klubu''). Viņa satīras dzelonis vēršas arī pret dzejniekiem, kas atrāvušies no mūsu dzīves īstenības (''Dziesminieks'').
T. Kalnāja fabulās ir skartas arī aktuālās starptautiskās politikas problēmas, atmaskoti rietumu valstu imperiālisti un viņu cenšanās apturēt cilvēces vēstures likumsakarīgo attīstību (''Fabula par cūku'', ''Konservbundža un kuģis'' u.c.).
Arī T. Kalnāja satīriskie dzejoļi skar aktuālas problēmas, kritizētas negatīvas parādības mūsu dzīvē, kā, piemēram, vadītāju snaudulība (''Pulkstenis un direktors''), izvairīšanās no darba savā specialitātē (''Agronoms par sētnieku''), tenkošana (''Tenkotājas''), dzeršana (''Šņabonis''), brāķa ražošanu (''Kurpes un mīlestība'').''

A. Šnepers. Tālivaldi Kalnāju atceroties. Balvi, Balvu Taisnība, nr. 26, 03.03.1962.Par autora tekstiem "Jauno autoru almanahā" (LVI, 1952)Visumā pozitivi jānovērtē Tālivalda Kalnāja deva almanahā. Viņam ir «sava balss». Labi viņam padevušās fabulas: «Fabula par cūku», «Varde un ekskavators». Pirmajā fabulā dzejnieks asprātīgi izsmej pasaules kundzības tīkotājus. lepriecina autora satīriskā dzēlība (..).
Fabulā «Varde un ekskavators» autors talantīgi parāda padomju varas ienaidnieku mēģinājumus traucēt mūsu dzīves celtniecību. Vardes nevarība aizturēt purva nosusināšanas darbus labi noraksturo ienaidnieku nolemtību. Gudri iecerēta arī trešā fabula «Dziesminieks». Bet visām fabulām ir viens trūkums — Tālivaldis Kalnājs vēl pamaz domā par fabulas noslēgumu. Atcerēsimies Krilova fabulas. Krilova fabulu «morāle» ir tik lakoniska, sarkastiski trāpīga un iznīcinoša, ka tā iespiežas atmiņā uz visiem laikiem, kļūst par tautas parunu. Tāpēc fabulas noslēgumam Krilovs pievērsis izcilu vērību. Pieminētajās T. Kalnāja fabulās vēl nav vajadzīgā lakonisma, un visos trijos gadījumos autors noslēdz savus darbus daudzvārdīgi. Ja pašā fabulas darbības risinājumā ir samērā spēcīgi satiras elementi, tad noslēgumā (visatbildīgākajā vietā) satiru viņam aizstāj konstatējums vai vienkāršs paskaidrojums (..). Vājāki ir T. Kalnāja liriskie dzejoļi «Jaunā traktoriste un cīrulis» un «Mana meitene».

Vladislavs Kaupužs. Jauno autoru almanahs. Rīga, Karogs, nr. 2, 01.02.1953.

Tālivaldis Kalniņš

1930–1936
Balvu pilsētas sešklasīgā pamatskola
Balvi

1937–1941
Balvu 1. vidusskola
Dārza iela 2, Balvi
Tolaik Balvu valsts ģimnāzija.

1947–1949
Rīgas Neklātienes vidusskola
Rīga

1949–1951
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studē LVU Filoloģijas fakultātes neklātienes nodaļā

1941–1945
II pasaules kara laikā strādā par krāsotāju, namdari un akmeņskaldītāju Balvos.

1945–1946
Pēc kara strādā remonta un celtniecības kantorī par krāsotāju.

1947
Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātris
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Strādā par dekoratora palīgu, drapētāju.

1949–1952
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Paralēli augstākajām studijām strādā par laborantu Meliorācijas institūtā.

1946–1947
Soviet Army
Dienests Baltijas kara flotē.

1955
Rīga
Apbedīts Meža kapos.