Andris Vējāns

Dzimis zemnieka ģimenē.

1943: Pirmā publikācija – miniatūra "Gaišais brīdis" ("Rēzeknes Ziņas", Nr. 26).

Dzeja

1953: "Jaunība" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1957: "Saule kāpj augstāk" (Latvijas Valsts izdevniecība). Tulkojums krievu valodā "Солнце поднимается выше" (1959, Latvijas Valsts izdevniecība), atdzejojis Vladimirs Ņevskis.
1959: "Sakliedzas kaijas" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: "Saknes dod lapotnei dziesmu" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1963: "Kur zem priedēm citronvītnes zied" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1964: "Gadi un pēdas" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1965: "Kalnu acis" (Liesma).
1968: "Pasaule"(Liesma).
1971: "Trejādas atblāzmas" (Liesma).
1974: "Balts kuģis zilos ūdeņos" (Liesma).
1977: dzejas izlase "Aiz ezera augsti kalni" (Liesma).
1979: "Un sākās viss no svilpaunieka" (Liesma).
1981: "Ekvators ceļa vidū" (Liesma).
1982: "Varbūt nenoplūktas mežarozes zied?" (Liesma).
1984: "Stundinieks vestes kabatā" (Liesma).
1987: dzeja, atdzeja, proza, publicistika"Lubāns sapņo par Daugavu" (Liesma).
1995: "Krustceļu vējos" (Preses nams).
1997: "Rāznas krūze" (Sprīdītis).
1997: "Andra Vējāna 33 mūža atspulgi dzejā un dzīves ievadstāsts" (Likteņstāsti).
2001: "Rudzuzāle zem sniega" (Nordik).
2005: dzejas izlase "Rozes Silajāņu vāzē" (Sol Vita).

Dzeja bērniem

1957: "Skola pie ezera" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1958: "Mūsu mājas raibais Miks" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1962: "Ne aiz trejdeviņiem kalniem" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1967: "Šoferi" (Liesma).
1967: poēma "Lāstekās atmirdz saule" (Liesma).
1970: "Palaidnītis mājās nāk" (Liesma).
1972: poēma "Mintiņš" (Liesma).
1978: "Uh - cik labi!" (Liesma).
1997: "Ieva, Ieviņa" (Garā pupa).
2005: "Gods kai stots" (Garā pupa).
2015: dzejolis "Krēslas stunda" (Liels un mazs).

Proza

1966: ceļojumu tēlojumi "Zaļā ķirzaciņa. Pirmā sastapšanās ar Kubu" (Liesma).
1969: literāri portreti, tēlojumi, etīdes, ceļojumu atspulgi "Savas lakstīgalas meklētāji" (Liesma).
1974: tēlojumi bērniem "Buksu vilnis" (Liesma).
1979: rakstnieku portretējumi "Tiesnese un māsa" (Liesma).
1984: monogrāfija "Jūlijs Vanags. Tālo ceļu gājēja pēdās" (Liesma).
1986: "Latvijas miera balss" (Avots).
1987: ceļojumu tēlojumi, publicistika "Vulkāns un asara" (Avots).
1989: "Francim Trasunam 125" (izdevējs nav zināms).
1992: atmiņas un vēsturiski tēlojumi "Latgolas mozaika" (Latgolas Lauku kulturas komplekss "Jasmuiža").
1996: "Latgales rakstu gaisma" (Sprīdītis).

Atdzejojumi no krievu valodas

1960:Ivans Turgeņevs (Иван Тургенев) "Muižnieku ligzda" (Дворянское гнездо) (Latvijas Valsts izdevniecība). Atdzejojis romānā iekļautos dzejas tekstus.
1966: Alims Kešokovs (Алим Кешоков) "Jātnieka ceļš" (Liesma). Atdzejotāju kolektīvs.
1966: Kaisins Kuļijevs (Кайсын Кулиев) "Ievainotā klints" (Liesma). Atdzejotāju kolektīvs.
1968: Mihails Svetlovs (Михаил Светлов) "Pēdējo gadu dzeja" (Liesma). Atdzejotāju kolektīvs.
1978: Boriss Kuņajevs (Борис Куняев) "Sarkanie zirgi" (Красные лошади) (Liesma). Atdzejotāju kolektīvs.
1986: Jevgeņijs Jevtušenko (Евгений Евтушенко) "Māte un neitronbumba" (Мама и нейтронная бомба) (Liesma).

Cittautu autoru darbu atdzejojumi

1963: Pavlo Tičina (Павло Тичина) "Tērauda maigums" (Сталь і ніжність) (Latvijas Valsts izdevniecība). Atdzejojis no ukraiņu valodas.
1988: Eugenijus Matuzevičius (Eugenijus Matuzevičius) "Zemes acis" (Žemės akys) (Vaga). No lietuviešu valodas atdzejojis autoru kolektīvs.
1992: Maksims Bahdanovičs (Максім Багдановіч) "Jau roka rudzupuķi auž" (Цвяток радзімы васілька) (Mastackaja litaratura). No baltkrievu valodas atdzejojis kopā ar Viktoru Līvzemnieku.

Literārā līdzdalība citos projektos

1959: scenārija autors filmai "Dziesma pār ezeriem" (režisors Laimons Gaigals).
1960: teksta autors filmai "Pilsēta pie Daugavas" (režisors Laimons Gaigals).

Par dzejas krājumu "Saule kāpj augstāk" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1957)

"Vējāna labākajiem dzejoļiem raksturīgo emocionālo pacēlumu, romantisko skanīgumu palīdz radīt jau krietni izkoptā dzejas technika, poētisko izteiksmes līdzekļu prasmīgs pielietojums. Dzejnieka liriskajā stilā liela loma veiksmīgām metaforām, personificējumiem, salīdzinājumiem. Dabas gleznās autors stāsta, ka "dzer saule liepzaros rasu", runā par bērzu, kas klauvē pie loga, par osi, kas raud, par cīruli, kas "par vagām prieku lej". Nereti šādas metaforiskas ainas ir ievadījums kādai dziļākai domai vai atziņai, kas atviļņo emocionālā krāsu un skaņu valodā un ir it kā autora personības apdvesta, viņa rokas sniegta un jūtu apvīta."

Labrence, Valija. Dzīves augšupejas un draudzības dzeja. Karogs, 01.06.1957.

Par dzejas krājumu "Un sākās viss no svilpaunieka"(Liesma, 1961)

"Andra Vējāna dzejoļi palaikam ir diezgan pagari, pilnum pilni ar pieminētajiem gleznainajiem raksturojumiem. Taču pasāk tā doma vai izjūta ari šais reizēm stipri pagarajos raksturojumos nepazūd: dzejoļa pirmajās vārsmās sākta, tā atkal spēcīgi uzvirmo nobeigumā un tādējādi stingri noslēdz dzejoli. Šim secinājumam piemēru ir daudz, lai pieminēti tikai daži dzejoļi no grāmatas pirmās nodaļas "leraksti Rīgas dienasgrāmatā": "lepazīšanās", "Alsungas ielai un viņas meitenei", "Jašas pļavu pīpenes Komunāru laukumā", "Rīga runājas ar dzejnieku".
Stingri veidota atsevišķu dzejoļu un arī krājumu kompozīcija, — arī tā ir Andra Vējāna daiļradei būtiska īpašība. Krājumiem palaikam ir īpaša ieskaņa un izskaņa, kas tajos ietvertos darbus sasaista noteiktā emocionālā vienībā. Recenzējamā grāmatā šīs funkcijas veic pirmais dzejolis "Es dzīvoju" un pēdējais "Es gribu". Abus tos cauri un pāri visam krājuma saturam saista kopīga izjūta pret konkrēti attēloto īstenības situāciju (liriskais varonis jūras krastā), kopīga domu un izjūtu pulsācija un līdz ar to ari kopīga apceres un atziņu intonācija."

Sirsone, Skaidrīte. Svilpaunieka dziesma skan gaiši. Karogs, 01.06.1980.

Par dzejas krājumu bērniem "Palaidnītis mājās nāk" (Liesma, 1970)

"Visai daudz interesantu radošu meklējumu bērnu dzejas humora plāksnē pēdējo gadu dzejoļos Andrim Vējānam "Palaidnītis mājās nāk", 1970. Dzejoļu virkne par mazo palaidnīti paver plašu skatījumu uz šodienas parādībām, sniedz vairākus oriģinālus humoristiskos dzejoļus ("Rīta saruna ar miegu", "Nedarbu diena", "Sniegbaltītes pasaciņa", "Laba diena", "Mikausis" u. c),
starp kuriem pats spriegākais, iejūtīgākais ir "Uh — cik labi!". Daudz ierosmes var sniegt Andra Vējāna dzejoļi formas ziņā. Neatlaidīgāk nekā daudzi citi dzejnieki viņš meklē strofu variācijas, dažādo atskaņu sistēmu."

Osmanis, Jāzeps. Smieklu vitamīni. Karogs, 01.09.1973.

Par rakstnieku portretējumu apkopojumu "Tiesnese un māsa" (Liesma, 1979)

""Tiesnese un māsa" var likties mazliet oficiāla grāmata, pat svinīga, kaut arī vērstie pretmeti nav tīšu prātu noklusēti. Vējānam ir tāds pēdējos gados iemīļots tēls – kā putns ar diviem spārniem – vēlēšanās skatīt parādības pretmetos un spēkus, kas šos pretmetus tur kopā, šis paņēmiens skan cauri grāmatai "Tiesnese un māsa". Tāda ir vērtību noskaidrošanas metode. Mazāk grāmatā atklājas Vējānam piemītošais humors, pietrūkst arī personiskā vērojuma. Tādē| vēlējums nākamajai šādas ievirzes grāmatai kaklasaites mezglu atlaist maķenīt vaļīgāki."

Melbārzdis, Jānis. Vestē, un visas pogas ciet. Literatūra un Māksla, 31.10.1980.

Par Andra Vējāna dzeju

"Latgales motīvi dzejnieka daiļradē pastiprinājušies tieši pēdējos gados, varbūt intensīvāk jau pat ar dzejoļu krājumu “Stundenieks vestes kabatā” (1984), kas veltīts tēva piemiņai, kur vēstījumus par ārpasauli spēcīgi caurstrāvo silta atmiņu un emociju vienotība. Vispār A. Vējāna dzejai piemīt meditatīvi tēlojošs, gleznains stils. Viņa dzejai raksturīgā romantiski pacilātā tonalitāte strāvo arī vienā no viņa populārākajiem dzejoļiem, kas A. Žilinska komponēts, izgājis tautā. [..] A. Vējāna liriskās meditācijas norit ciešā saistībā ar ārpasauli, appasauli — ar dabu un citiem cilvēkiem, viņu likteņiem. Tos pārdzīvojot kā daļu no savas dzīves, rodas viņa dzejas humānais strāvojums un spēks — gan tajā dzejā, kas biedrojas ar dabu, gan arī tajā, kas ietiecas sadzīves norisēs. Daba un sadzīve ir trauki, kuros ietveras liriskā pašatklāsme. Iespaidīga ieprojicēšanās spēja appasaulē."
Valeinis, Vitolds. Andris Vējāns.Latgaliešu lirikas vēsture.Rīga: Jumava, 1998, 165.–167. lpp.

Donats Kalnačs

Andris Vējāns, Pēteris Tālums, Jānis Zars, Jorģis Greizacis, Jēkabs Smējējs, D. Nērzonīts

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Saule kāpj augstāk".
Literatūrā
1957

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1965

Žaņa Grīvas prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Stundinieks vestes kabatā".
1985