Pāvils Rozītis

Lomas: autors, dzejnieks, grāmatizdevējs, literatūrkritiķis, rakstnieks, redaktors, tulkotājs, žurnālists

01.12.1889 – 20.02.1937

Pāvils Rozītis (1889–1937) – rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, tulkotājs, literāri publicistisku rakstu autors un literatūrkritiķis. Psiholoģiskās prozas tradīciju veidotājs latviešu literatūrā. Izkopis satīras un anekdotiskās noveles žanru, uzskatāms par 20. gadsimta 20. un 30. gadu latviešu anekdotiskās noveles spilgtāko pārstāvi. Ir četru romānu autors, no tiem lielāko popularitāti iemantojis 1928. gadā iznākušais romāns "Ceplis" un 1936. gadā publicētais darbs "Valmieras puikas". Romāns "Zemes prieks" (1937) nepabeigts. Vairāku dzejoļu, īsprozas un eseju krājumu autors. Rakstījis esejas par Kārli Skalbi, Jāni Akurateru, Jāni Jaunsudrabiņu, Viktoru Eglīti un citi, kas apkopotas 1920. gadā iznākušajā krājumā "Kultūras slāpes". Publicējis teātra recenzijas, publicistiku, tulkojis cittautu literatūru.

Darba autors (152)

Komentāra autors (1)

Recepcijas persona (54)

Dzimšanas laiks/vieta

01.12.1889
Pura Pilpi

Miršanas laiks/vieta

20.02.1937
Rīga
Miris ap plkst. 7 no rīta.

Personiska informācija

Dzimis saimnieku ģimenē. Četru gadu vecumā zaudējis tēvu Pēteri un arī tēva mājas. Kopā ar māti Annu Cielēnu un jaunākajām māsām bērnību ir pavadījis pieticīgos apstākļos netālajās Auduļu mājās.

1914–1918: Pirmā pasaules kara laikā dzīvo Baku, kur apprecējies ar latviešu meiteni Antoniju.
1917: piedzimst dēls Viestards.
1918: pēc atgriešanās Latvijā nodarbojies ar literāru darbu.
1922: piedzimst meita Dzidra.
1928: apprecējies otrreiz ar Almu.
1935: piedzimst meita Ieva.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

1908: pirmā publikācija – krievu pedagoga Konstantīna Venceļa brošūras "Neredzamās verdzības ķēdes" tulkojums,
1910, 12. marts: pirmais publicētais oriģināldarbs – tēlojums "Nodevējs?..." laikrakstā "Jaunā Dienas Lapa".
LITERĀRIE DARBI

Proza

Stāsti un noveles
1913: “Ceturtā grācija”.
1919: “Es un viņas”.
1920: “Granātu ziedi”.
1920: “Nāves vižņi”.
1920: “Miglas svilpes”.
1920: “Ceļš uz paradīzi”.
1922: “Portrejas”.
1923: “Atriebība un citas noveles”.
1925: “Krāces”.
1926: “Jaunsaimnieks”.
1928: “Pret savu gribu”.
1933: “Mezgli”.
1935: “Skaidas”.

Romāni1921: “Divas sejas”.
1924: “Uguns ceļi”.
1928: “Ceplis”.
1936: “Valmieras puikas”.
1937: “Zemes prieks” (nepabeigts).

Dramaturģija

1931: “Jaunā cepure”.

Dzejoļu krājumi

1910 “Kaijas”.
1912: “Ziedu krūze”.
1918: “Zīļu rota”.
1919: “Skanošais laiks”.
1919: “Jaunavības tornis”.
1920: “Zobens un lilija”.
1923: “Mans korāns”.
1927: “Pie akas”.
1936: “Sarunas”.

Kultūrvēsturiski apcerējumi

1920: “Kultūras slāpes” (sakopotas esejas no periodikas par Kārli Skalbi, Jāni Akurateru, Viktoru Eglīti u. c.).

Kopoti raksti

1937–1939: “Kopoti raksti” (10 sējumos).
1961–1962: “Raksti” (piecos sējumos, sastādījis Jānis Niedre).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1908: Konstantīns Vencelis. "Neredzamās verdzības ķēdes"
1909: Oskars Vailds "Estētiskais manifests"
1909: Oskars Vaulds. "Zvejnieks un viņa dvēsele"
1913: Vladimirs Koroļenko. "Ļaunā sabiedrībā"
1914: Nikolajs Krašeņuņikovs. "Pasaka par mīlu"
1920: Longs. "Dafnis un Hloa"
1927: Gijs de Mopasāns. "Mont-Oriol"

Sastādītie krājumi

1920: Jāņa Akuratera Kopoti Raksti 2 sējumos.

Literāro darbu tulkojumi citās valodās

Proza

Igauņu valodā
1967: Ceplis ("Ceplis"). Tulkojis Oskars Kuningass (Oskar Kuningas).
1984: Valmiera poisid ("Valmieras puikas"). Tulkojis Oskars Kuningass (Oskar Kuningas).

Krievu valodā
1949: Товар ("Preces"). Tulkojis E. P. Ilmers.
1953: Цеплис ("Ceplis"). Tulkojis Vladimirs Ņevskijs (Владимир Невский).
1990: Валмиерские мальчишки ("Valmieras puikas"). Tulkojusi Viola Rugāja.

Dzeja

Krievu valodā
1978: Желудевое ожерелье ("Zīļu rota"). Atdzejojis Leonīds Čerevečņiks (Леонид Черевичник).

Antoloģijas un periodiskie izdevumi

Poļu valodā
1938: Antologia poezji łotewskiej ("Latviešu dzejas antoloģija").
1951: Opowiadania łotewskie ("Latviešu stāsti").

Angļu valodā
1938: At a Masquerade // The Tricolour Sun. Latvian Lyrics in English Versions. ("Maskarādē // Trīskrāsainā saule. Latviešu dzeja angļu versijā"). Atdzejojis Viljams Metjū (William Matthew).

Vācu valodā
1924: Lettische Lyrik ("Latviešu dzeja").
1978: Ware // Unter dem Flūgel eines Vogels ("Preces // Putna Paspārnē").

Krievu valodā
1986: Пути огня ("Uguns ceļi"). Tulkojis Leonīds Čerevečņiks (Леонид Черевичник).

Darbība kino un teātra mākslā

1940: spēlfilma "Aizsprosts" (scenārija līdzautors). Režisors Aleksandrs Rusteiķis.

Saskare ar tiesu un represīvajām iestādēm

1923: kopā ar izdevējiem saukts pie kriminālatbildības, – Rīgas Apgabaltiesas viceprokurors Mārtiņš Legzdiņš apsūdzējis pornogrāfijas un nekaunīgu rakstu ražošanā un izplatīšanā par darbiem, kas apkopoti krājumā "Portrejas". Ticis attaisnots.

Atveidojums mākslā

1921: tēlnieka Emīla Meldera veidotais Pāvila Rozīša skulpturālais portrets granītā. Glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

1953: romāna "Ceplis" iestudējums teātrī
1972: Latvijas PSR spēlfilma "Ceplis" pēc tāda paša nosaukuma romāna motīviem.
2024: Valmieras teātrī izrāde pēc romāna motīviem "Valmieras puikas".

Citātu galerija

PAR PĀVILU ROZĪTI

"Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Pāvils Rozītis izveidojas par spilgtāko latviešu anekdotiskās noveles meistaru, prasmīgi variēdams savā daiļradē visdažādākos klasiskās noveles sižeta konstrukcijas veidus, smeldams bagātīgu ierosmi Dž. Bokačo, G. de Mopasāna, O. Henrija, E. A. Po, O. Vailda daiļradē. Ar P. Rozīša darbiem žanrs daudzējādā ziņā iegūst spilgtumu un daudzkrāsainību tieši savā tradicionālajā, klasiskajā izteiksmē. Taču rakstnieks nebūt neaprobežojas tikai ar anekdoti, kaut arī tā ir dzēlīga, bet situācijas un rakstura pretišķībās nereti izgaismo arī savu varoņu psiholoģiju, ja to prasījusi viņa radošā iecere."

Smilktiņa, Benita. Laikmets un cilvēks P. Rozīša novelēs. Noveles. Rīga: Zinātne, 1999, 181., 182. lpp.

"Visai atšķirīgi žanriski un tematiski, kā arī apjoma un māksliniecisko izteiksmes līdzekļu izmantojumā krājumi liecina par savdabīga dzejnieka izaugsmi. Pāvila Rozīša lirikā plašs intensīvu pārdzīvojumu spektrs: no liesmainas erotikas līdz skumjai apcerei. Liriskais varonis ekspresīvs, skaistuma alkstošs un kontrastainu izjūtu pārpilns. Spēcīgus impulsus Pāvila Rozīša dzejai un īsajai prozai devis Kaukāzā pavadītais bēgļu laiks. [..] Pirmie stāstu krājumi veidoti romantiski liriskās prozas tradīcijā: eksotiskā vai bohēmiskā vidē varonis gremdējas ar mistiku saistītu skumju un nemiera izjūtās. Žanriski un stilistiski daudzveidīgas ir Pāvila Rozīša noveles. Būdams 30. gadu latviešu anekdotiskās noveles spilgtākais pārstāvis, Pāvils Rozītis satīriski izgaismojis pilsoniskās sabiedrības netikumus. Psiholoģiskajās novelēs atklāta cilvēka garīgā krīze.

Pāvils Rozītis sarakastījis četrus žanriski atšķirīgus romānus. Viņš ir viens no latviešu psiholoģiskā romāna izkopējiem. Diloģijā "Divas sejas" (1921) un "Uguns ceļi" (1924) atklāta personības sašķeltības traģika, risināta Fjodoram Dostojevskim radniecīgā nozieguma un soda problemātika. Romāns "Ceplis" (1928) ir asa satīra par 20. gadu Latvijas finansiālajām aprindām, plašus sabiedrības slāņus aptverošs tēlojums. Autobiogrāfisks un reizē romantiskas ievirzes darbs ir romāns "Valmieras puikas" (1936), tas sakņots 20. gadsimta sākuma (īpaši 1905. gada revolūcijas perioda) Valmieras vēsturiskajos notikumos un reālijās, izmantojot konkrētus prototipus. Valmieras puiku trauksmainais nemiers un protests pret jebkuru sastingumu dzīvē Pāvila Rozīša daiļradei ir vispārraksturīgs."

Kalnača, Biruta. Pāvils Rozītis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 494. lpp.

Nodarbes

autors
dzejnieks
grāmatizdevējs
literatūrkritiķis
rakstnieks
redaktors
tulkotājs
žurnālists

Pseidonīms

Pāvils Ilgvars

Izglītība

Liepas pagastskola
Liepa
Mācījies Liepas pagastskolā.

1901–1902
Valmieras pilsētas skola
Mācījies Valmieras pilsētas skolā.

1902–1907
E. Liepiņa privātā proģimnāzija
Mācījies E. Liepiņa privātajā proģimnāzijā (skolotāji – Jānis Greste, Vilis Bergmanis).Skolas biedri: Linards Laicens, Rūdolfs Egle, Jānis Kārkliņš, Niklāvs Strunke, Arveds Švābe.

1908–1909
Sanktpēterburga
Mācījies Čerņajeva sagatavošanās kursos Pēterburgā, mēģinot iegūt tautskolotāja tiesības. Izkrīt vienā priekšmetā.

1910–1914
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte
Studējis Alfonsa Šaņavska Maskavas Tautas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē.

1921–1927
Latvijas Universitāte
Studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā. Studijas nepbeidz.

Dzīvesvieta

1894
Auduļi
Pēc tēva nāves kopā ar māti un jaunākajām māsām bērnību ir pavadījis pieticīgos apstākļos Auduļu mājās.

1915–1918
Baku
Pirmā pasaules kara laikā dzīvo Baku.

1918
Latvija
1918. gadā atgriezies Latvijā.

Darbavieta

1914–1915
Laikraksts "Līdums"
Dzirnavu iela 68, Rīga
Laikraksta "Līdums" līdzstrādnieks

1914–08.1915
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
Rīga
Līdzstrādnieks laikrakstā "Jaunākās Ziņas".

1915–1918
Baku
Ierēdnis Nobela naftas rūpniecībā Baku, Azerbaidžānā.

1918–1919
Laikraksts "Līdums"
Kesk 16, Valga
1918. gadā pēc atgriešanās Latvijā strādāja laikraksta "Līdums" redakcijā Valkā (pēc mūsdienu teritoriālā iedalījuma Valgā).

1919–1921
Latvijas armija
Cenzors Latvijas armijas štāba informācijas nodaļā.

10.12.1920
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Izglītības ministrijas Mākslas un kultūras departamenta direktors no 1920. gada 10. decembra.

1921–1926
Apgāds "Latvju Kultūra" (1923–1938)
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Literārais redaktors apgādā "Latvju Kultūra".

1921–1926
Žurnāls "Ritums" (1921–1926)
Krišjāņa Barona iela 14, Rīga
Redaktors žurnālā "Ritums".

1922
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Izglītības ministrijas Mākslas nodaļas vadītājs

1925–1934
Rīgas Tautas augstskola
Rīgas Tautas augstskolas literārās studijas vadītājs

1927–1928
Laikraksts "Pēdējā Brīdī"
Dzirnavu iela 57, Rīga
Laikraksta "Pēdējā Brīdī" un "Pieci Santīmi" (laikraksta "Pēdējā Brīdī" vakara pielikums) redaktors

1932–1934
Latvijas Republikas Tautas labklājības ministrija
Pēc dažiem rakstniecībai veltītiem gadiem Tautas labklājības ministrijas Inteliģento bezdarbnieku nodaļas vadītājs.

1933–1934
Laikraksts "Dienas Lapa" (1933–1934)
Bruņinieku iela 49, Rīga
Redaktors

1935–1937
Rīgas pilsētas 3. bibliotēka
Lāčplēša iela 161, Rīga
Bibliotēkas pārzinis

Dalība organizācijās

1919
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības priekšsēdētājs

1920–1926
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības valdes loceklis

1928
Kopa "Fraternitas artium"
Rīga
Biedrs (brālis)

1930–1937
Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanās biedrība
Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanās biedrības priekšsēdētājs

Ceļojums

1926
Itālija
Ceļojums uz Itāliju, kur iepazinies ar Maksimu Gorkiju.

07.1927
Somija
1927. gada jūlijā kopā ar vairākiem citiem latviešu žurnālistiem un rakstniekiem (R. Egli, K. Eliasu, V. Grēviņu, Ā. Ersu u.c.) ceļojis pa Somiju.

Piemiņas vietas

1981
Valmiera
Valmieras centrā atklāts piemineklis "Valmieras puikas" (tēlniece – Timiāna Munkēviča), kurā iemūžināti romāna "Valmieras puikas" varoņi.

Apglabāts

1937
Rīgas Pirmie Meža kapi

Apbalvojumi

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Uguns ceļi".
Literatūra
1925

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu "Mežs".
Literatūra
1936

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu "Marmora kāpnes".
Literatūra
1937