LATVIEŠU UN LIETUVIEŠU VALODAS APGUVE
1892: mācoties Trefnera ģimnāzijā Tartu, radusies interese par latviešu valodu, ko apguvis pašmācības ceļā, lasot latviešu avīzes un lietojot Kārļa Kristiāna Ulmaņa vārdnīcu, vēlāk arī Jāņa Endzelīna un Kārļa Mīlenbaha "Latviešu gramatiku". Pāris vasaras uzturējies pie vecākiem, kas dzīvojuši Ipiķos, un valodu praktizējis ar vietējiem zemniekiem.
40. gadu sākumā: apguvis lietuviešu valodas un tulkojis lietuviešu rakstnieku darbus igauņu valodā.
PUBLIKĀCIJAS PAR LATVIEŠU LITERATŪRU
1911: žurnāla "Eesti Kirjandus" publicēts Pukitsa raksts "Ieskats latviešu literatūrā" – pirmais apjomīgākais pārskats igauņu valodā par latviešu rakstnieku sniegumu. Pukitss balstījies uz Teodora Zeiferta un Līgotņu Jēkaba apcerējumiem.
1928: žurnālā "Looming publicējis rakstu "Latviešu literatūra no putna lidojuma", kurā, runājot par latviešu literatūras jauno paaudzi, vērsa uzmanību uz Linarda Laicena, Jāņa Sudrabkalna, Pāvila Rozīša, Leona Paegles, Jāņa Ezeriņa un citu daiļradi.
1929: Jāņa Raiņa nāves gadījumā žurnālā "Looming" publicējis garāku apceri "Rainis un viņa daiļrade", kurā detalizēti aplūkojis Raiņa filozofiski idejiskos uzskatus un darbus.
1930: igauņu periodikā raksts par Andreja Pumpura eposu "Lāčplēsis", kurā sniegts ieskats arī tā autora dzīvē.
1936: klajā nāk Pukitsa pētījums "Johans Kēlers" (Johann Köler), kurā autors sīki izgaismo arī šā igauņu tautiskā laikmeta darbinieka un Krišjāņa Valdemāra personīgās un tautiskās attiecības.
1937: izdota Pukitsa grāmata "Latviešu kultūras dzīve" (Läti kultuurilugu), kas iznāca Tartu Igauņu literārās biedrības sērijā "Elav Teadus". Pukitss sniedzis pāskatu par latviešu literatūras, tēlotājas mākslas, mūzikas dzīves un teātra mākslas attīstību uz vēsturiska apskata fona.
LATVIEŠU LITERATŪRAS TULKOJUMI IGAUŅU VALODĀ
Pirmā tulkojuma publikācija
1893: laikrakstā "Postimees" iespiests Esenberģu Jāņa stāsta tulkojums igauņu valodā.
Citi tulkojumi
1903: Niedra A. Nespēcīgā dvēsele
1904: Akuraters J. Taisnības meklētāji
1905: Niedra A. Bads un mīlestība
1905: Poruks J. Brūklenāju vainags
1906: Blaumanis R. Zagļi
1907: Blaumanis R. No saldenās pudeles
1909: Aspazija. Zaudētās tiesības
1910: Blaumanis E. Ļaunais gars
1911: Zeiboltu Jēkabs. Jaunais skolotājs
1912: Upīts A. Uz tiltiņa
1923: Purapuķe J. Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes
1931: Skalbe K. Ziemeļmeita: pasaku izlase
1932: Akuraters J. Priecīgais saimnieks
1934: Brigadere A. Lielais loms
1935: Aldre P. Līdumnieki
1935: Zarīņs K. Zemes spēks
1937: Virza E. Straumēni
1937: Zālīte E. Maldu Mildas sapņojums (
Armu väikesed vääratused)
1941: Lēmanis I. Māte
1944: Leimane I. Vilkaču mantiniece (
Soendi talu uus perenaine)
1947: Zālīte E. Šokolādes princese
1948: Lācis V. Vētra (1. daļa;
Torm)
1949: Upīts A. Vilnīša brauciens uz austrumiem
1951: Sakse A. Trīs šķūnīši
Igauņu žurnālos un laikrakstos vai speciālos rakstu krājumos publicēti arī citi Marta Pukitsa tulkojumi, piemēram, Jāņa Poruka "Nebijušais un divi vientuļi", "Krusttēvs", "Ubagi gada tirgū", Andrieva Niedras "Zemnieka dēls", "Kad mēness dilst", "Ceturtais biedrs", Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", "Ugunī", Kārļa Skalbes "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties", Aspazijas "Saulgriezīte", : Cīņa par nākamību". Pukitss sniedzis Augusta Saulieša, Viļa Plūdona, Jāņa Jaunsudrabiņa, Līgotņu Jēkaba, Ernesta Birznieka-Upīša, Jāņa Ezeriņa, Jūlija Pētersona, Pāvila Gruznas, Tirzmalietes, Aleksandra Čaka, Zentas Mauriņas, Jāņa Veseļa u. c. tulkojumusi.