Leonards Švarcs

10.12.1914 – 29.09.2004

Leonards Švarcs (Schwartz) (arī Leo Švarcs; 1914–2004) – tulkotājs, žurnālists. Latviešu lasītājus iepazīstināja ar igauņu literatūru, īpaši nozīme virknei viņa Augusta Gailīta tulkojumiem, apcerēm un rakstiem par igauņu rakstniekiem un literatūras procesiem, tostarp arī trimdā.

Author (5)

Translator (1)

Person of reception (1)

Birth time/place

10.12.1914
Veclaicenes pagasts

Place/time of death

29.09.2004
Kalifornija

Personal information

Dzimis tirgotāja ģimenē; dažus mēnešus pēc dēla piedzimšanas tēvu iesauca armijā un viņš krita kaujā, jaundzimušo dēlu tā arī neredzējis.

Sieva Ingrīda Švarcs, meitas Revita un Renāte, dēls Ilimārs.

Professional activity

No 1935 publicēti pirmie igauņu literatūras tulkojumi, kas vēlāk apkopoti izlasē "Igauņu noveles" (1939).

Igaunijas valdības stipendija deva iespēju iegūt skolotāja tiesības Tartu skolotāju institūtā, kur iepazīstas ar daudziem igauņu rakstniekiem un kultūras darbiniekiem, ieskaitot Latvijā dzimušo igauņu rakstnieku Augustu Gailiti.

Kaut arī tika nozīmēts par skolotāju Rīgas igauņu pamatskolā, tomēr pēc Latvijas telegrāfa aģentūrā LETA vadītāja Riharda Valdesa aicinājuma sāka žurnālista gaitas, kļuva par aģentūras igauņu referentu un līdzās žurnālista darbam arī sāka tulkot igauņu literāros darbus. Tulkojumi iespiesti žurnālos un izdoti grāmatās.

Rīgā darbojies arī Otto Nonāca rediģētajā Latvijas un Igaunijas tuvināšanas biedrības "Mēnešrakstā", tulkodams rakstus no vienas valodas otrā un bija Tērbatas laikraksta "Postimees" akreditēts korespondents Rīga.

Latviski tulkojis sava laba drauga Augusta Gailita darbus. Tulkotāja darbu turpinājis arī bēgļu gados Vācijā, gan vēlāk trimdā.

Bijis pastāvīgs līdzstrādnieks bēgļu izdevumos "Latviešu Ziņas" un "Latvija", kā arī trimdas latviešu laikrakstos "Laiks" un "Latvija Amerikā", rakstījis arī "Daugavas Vanagu Mēnešraksts" un "Treji Vārti". Daudz rakstījis igauņu trimdas laikrakstos par latviešiem, latviešu politiskām problēmām, bet latviešu laikrakstos, par igauņu trimdas sabiedrības notikumiem, tāpat tagad par notikumiem Igaunijā.

Igauņu laikrakstam "Meie Elu" rakstīja par latviešu dzīvi.

TULKOJUMI NO IGAUŅU VALODAS

1939: Igauņu noveles (Rīga: Zemnieku Domas).
1947: Gailits, Augusts. Liesmojošā sirds (Eslingena: Kadilis).
1948: Gailits, Augusts. Eke Mors (Eslingena: Grāmatu Draugs), 1975. gadā atkārtots izdevums.
1949: Uibopuu, Valevs. Neviens mūsm nedzird (Eslingena: Klāvsons).
1951: Gailits, Augusts. Pāri bangainiem ūdeņiem (Eslingena: Litera).
1952: Gailits, Augusts. Vai atceries, mana mīļā? (Ņujorka: Grāmatu Draugs).
1954: Gailits, Augusts. Pēdējais romantiķis: (Ņujorka: Grāmatu Draugs).
1954: Gailits, Augusts. Senču zeme (Ņujorka: Štāls).
1956: Gailits, Augusts. Lēvijas kundzes grēksūdze (Ņujorka: Grāmatu Draugs).
1959: Gailits, Augusts. Dienas senajās (Ņujorka: Grāmatu Draugs).

Quotes

PAR LEONARDU ŠVARCU

"Viņš bija cilvēks ar kristāltīru dvēseli, godīgs, taisnīgs, izpalīdzīgs un ar ideālu atmiņu. Švarcam varēja uzdot jautājumus par jebkādu temu, un vienmēr varēja saņemt izsmeļošu atbildi. Leo bija viens no nedaudzajiem vēl darbīgajiem pirmskara neatkarīgās Latvijas žurnālistiem. Leo Švarcu dēvēja par pusigauni un puslatvieti, bet viņš pats teica, ka esot džinus simt procentīgs igaunis 1914. gada 10. decembri, burtiski ar vienu kāju Latvijā, ar otru – Igaunijā. Kad mazais Leo piedzima, dzimto Hitakosu māju pirtiņa atradās Igaunijas guberņa, akmens sviediena attālumā no Latvijas robežas. Dažus mēnešus pēc dēla piedzimšanas tēvu iesauca krievu armijā. No kara Leo tēvs vairs neatgriezās."

Neimane, Velta. Žurnālists Leo Švarcs aizgājis mūžībā. Laiks, 2004, 16. okt.