Marts Pukitss
30.04.1874 – 07.04.1961
Marts Pukitss (Mart Pukits, 1874–1961) – igauņu grafiķis, mākslas vēsturnieks, rakstnieks, tulkotājs. Studējis Leipcigas Grafisko mākslu institūtā (1899–1902), papildinājis zināšanas Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1918–1919), darbojies galvenokārt kā grafiķis, strādājis kokgrebuma tehnikā, veidojis grāmatu dizainu. Bijis arī zīmēšanas skolotājs un pasniedzis mākslas vēstures kursu mācību iestādēs. Latviešu valodu apguvis pašmācības ceļā, mācoties ģimnāzijā. Latviešu literatūras tulkošanai veltīti vairāk nekā 60 dzīves gadi, aptvertais autoru loks ir plašs: Zeiboltu Jēkabs, Jānis Purapuķe, Andrievs Niedra, Rūdolfs Blaumanis, Aspazija, Rainis, Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters, Anna Brigadere, Edvarts Virza, Augusts Saulietis, Zenta Mauriņa, Aleksandrs Čaks un daudzi citi, padomju laikā – arī Vilis Lācis un Anna Sakse. No Pukitsa tulkojumiem tikai daļa ieguvusi grāmatas formātu, daudzi palikuši preses slejās. Nozīmīgs darbības lauks ir arī igauņu lasītāja izglītošana un iepazīstināšana ar latviešu literatūru (rakstniekiem, darbiem un literārajiem strāvojumiem), tās aktualitātēm gan periodiskajos izdevumos, gan arī daudzskaitlīgos sarīkojumos. Izdots arī Pukitsa pētījums “Latviešu kultūras dzīve” (Läti kultuurilugu, 1937), kurā uz vēsturiska apskata fona sniegts pārskats par latviešu literatūras, tēlotājas mākslas, mūzikas dzīves un teātra mākslas attīstību.
Dzimšanas laiks/vieta
30.04.1874
Miršanas laiks/vieta
07.04.1961
Tartu
Personiska informācija
Dzimis kalēja ģimenē.
Profesionālā darbība
LATVIEŠU UN LIETUVIEŠU VALODAS APGUVE
1892: mācoties Trefnera ģimnāzijā Tartu, radusies interese par latviešu valodu, ko apguvis pašmācības ceļā, lasot latviešu avīzes un lietojot Kārļa Kristiāna Ulmaņa vārdnīcu, vēlāk arī Jāņa Endzelīna un Kārļa Mīlenbaha "Latviešu gramatiku". Pāris vasaras uzturējies pie vecākiem, kas dzīvojuši Ipiķos, un valodu praktizējis ar vietējiem zemniekiem.
40. gadu sākumā: apguvis lietuviešu valodas un tulkojis lietuviešu rakstnieku darbus igauņu valodā.
PUBLIKĀCIJAS PAR LATVIEŠU LITERATŪRU
1911: žurnāla "Eesti Kirjandus" publicēts Pukitsa raksts "Ieskats latviešu literatūrā" – pirmais apjomīgākais pārskats igauņu valodā par latviešu rakstnieku sniegumu. Pukitss balstījies uz Teodora Zeiferta un Līgotņu Jēkaba apcerējumiem.
1928: žurnālā "Looming publicējis rakstu "Latviešu literatūra no putna lidojuma", kurā, runājot par latviešu literatūras jauno paaudzi, vērsa uzmanību uz Linarda Laicena, Jāņa Sudrabkalna, Pāvila Rozīša, Leona Paegles, Jāņa Ezeriņa un citu daiļradi.
1929: Jāņa Raiņa nāves gadījumā žurnālā "Looming" publicējis garāku apceri "Rainis un viņa daiļrade", kurā detalizēti aplūkojis Raiņa filozofiski idejiskos uzskatus un darbus.
1930: igauņu periodikā raksts par Andreja Pumpura eposu "Lāčplēsis", kurā sniegts ieskats arī tā autora dzīvē.
1936: klajā nāk Pukitsa pētījums "Johans Kēlers" (Johann Köler), kurā autors sīki izgaismo arī šā igauņu tautiskā laikmeta darbinieka un Krišjāņa Valdemāra personīgās un tautiskās attiecības.
1937: izdota Pukitsa grāmata "Latviešu kultūras dzīve" (Läti kultuurilugu), kas iznāca Tartu Igauņu literārās biedrības sērijā "Elav Teadus". Pukitss sniedzis pāskatu par latviešu literatūras, tēlotājas mākslas, mūzikas dzīves un teātra mākslas attīstību uz vēsturiska apskata fona.
LATVIEŠU LITERATŪRAS TULKOJUMI IGAUŅU VALODĀ
Pirmā tulkojuma publikācija
1893: laikrakstā "Postimees" iespiests Esenberģu Jāņa stāsta tulkojums igauņu valodā.
1903: Niedra A. Nespēcīgā dvēsele
1904: Akuraters J. Taisnības meklētāji
1905: Niedra A. Bads un mīlestība
1905: Poruks J. Brūklenāju vainags
1906: Blaumanis R. Zagļi
1907: Blaumanis R. No saldenās pudeles
1909: Aspazija. Zaudētās tiesības
1910: Blaumanis E. Ļaunais gars
1911: Zeiboltu Jēkabs. Jaunais skolotājs
1912: Upīts A. Uz tiltiņa
1923: Purapuķe J. Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes
1931: Skalbe K. Ziemeļmeita: pasaku izlase
1932: Akuraters J. Priecīgais saimnieks
1934: Brigadere A. Lielais loms
1935: Aldre P. Līdumnieki
1935: Zarīņs K. Zemes spēks
1937: Virza E. Straumēni
1937: Zālīte E. Maldu Mildas sapņojums (Armu väikesed vääratused)
1941: Lēmanis I. Māte
1944: Leimane I. Vilkaču mantiniece (Soendi talu uus perenaine)
1947: Zālīte E. Šokolādes princese
1948: Lācis V. Vētra (1. daļa; Torm)
1949: Upīts A. Vilnīša brauciens uz austrumiem
1951: Sakse A. Trīs šķūnīši
Igauņu žurnālos un laikrakstos vai speciālos rakstu krājumos publicēti arī citi Marta Pukitsa tulkojumi, piemēram, Jāņa Poruka "Nebijušais un divi vientuļi", "Krusttēvs", "Ubagi gada tirgū", Andrieva Niedras "Zemnieka dēls", "Kad mēness dilst", "Ceturtais biedrs", Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", "Ugunī", Kārļa Skalbes "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties", Aspazijas "Saulgriezīte", : Cīņa par nākamību". Pukitss sniedzis Augusta Saulieša, Viļa Plūdona, Jāņa Jaunsudrabiņa, Līgotņu Jēkaba, Ernesta Birznieka-Upīša, Jāņa Ezeriņa, Jūlija Pētersona, Pāvila Gruznas, Tirzmalietes, Aleksandra Čaka, Zentas Mauriņas, Jāņa Veseļa u. c. tulkojumusi.
Citātu galerija
PAR MARTU PUKITSU
"Paraugoties mazliet nopietnāk bibliogrāfiskos rādītājos, jāatzīst, ka latviešu rakstnieku darbi Igaunijā būs gan daudz vairāk ievēroti un izplatīti nekā igauņu rakstnieku darbi Latvijā un ka igauņiem allaž bijusi ātrāka un labāka informācija par mūsu garīgās dzīves izcilām parādībām nekā mums par igauņiem. [..] Ja tas tā, tad par to jo sevišķi jāpateicas igauņu rakstniekam un māksliniekam Martam Pukitsam, kas sistemātiski un nepaguris gadu desmitiem ilgi savu uzmanību un spējas veltījis latviešu rakstniecības popularizēšanai Igaunijā.Agri iemācījies, viņš labi pārvalda latviešu valodu, pamatīgi pārzina mūsu rakstniecību un mākslu, pazīst vispār Latviju, ko diezgan bieži apciemo un kur viņam daudz draugu un paziņu. Tas viņam ļauj labi ieskatīties mūsu rakstniecībā un kultūras dzīvē un pareizi uztvert tur zīmīgākās un svarīgākās parādības, kā to rāda viņa tulkojumu izvēle un it sevišķi grāmata “Latviešu kultūras vēsture” (Lāti kultuurilugu, 1937), tāpat tīri speciālais pētījums “Johans Kēlers” (Johann Koler, 1936), kurā autors sīki apgaismo arī šā igauņu tautiskā laikmeta darbinieka un mūsu Krišjāņa Valdemāra personīgās un tautiskās attiecības. M. Pukitsa nopelns vispār tas, ka viņš centies iepazīstināt igauņu sabiedrību pēc iespējas vispusīgi ar mūsu labāko rakstnieku darbiem. [..] Marts Pukitss ķērās pie darba nopietni un rīkojās [..] plānveidīgi. Viņš centās sistemātiski, soli pa solim ievadīt igauņu lasītājus latviešu rakstniecībā, dodot tiem labāko autoru paraugus, apcerot un iepazīstinot viņus ne vien ar šiem autoriem, bet arī ar latviešu rakstniecības stāvokli vispār, tuvāk uz kavējoties īpaši pie jaunākā posma (20. g. s. pirmie gadu desmiti). No dažiem rakstniekiem viņš izvēlējies tikai pa vienam vai diviem sacerējumiem, bet no citiem ņēmis veselu virkni darbu, lai tādā veidā labāk izceltu un parādītu viņu īpatnību. Pie pēdējiem pieder Rūdolfs Blaumanis, Andrievs Niedra, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe.
[..] atsevišķās grāmatās igauņu grāmatniecības vai citu apstākļu dēļ iznākusi tikai maza daļa Pukitsa tulkojumu, pie tam daudzreiz mazāk svarīgie vai zīmīgie darbi, turpretim vislielais tulkojumu vairums izkaisīts igauņu žurnālos un laikrakstos vai speciālos rakstu krājumos. [..] Bet reizē ar šiem tulkojumiem Pukitss centies arī apcerēt latviešu rakstniekus un rakstniecību, vai sniegt pārskatus un īsas piezīmes par tiem, tāpat organizēt un noturēt atsevišķus priekšlasījumus vai priekšlasījumu virknes. [..]
M. Pukitss ir pierādījis, ka latviešu rakstniecība viņam labi pazīstama un pārzināma, ka tā viņam patiesi mīļa un tuva, ka viņš ir īsts latviešu rakstnieku un latviešu rakstniecības draugs. Ar visu to viņš ir veicis ne vien lielu un svētīgu kultūras darbu, bet veicinājis arī divu tautu tuvināšanos un saprašanos, cik tas nu vispār šādā ceļā iespējams."
Egle, Kārlis. Latviešu literatūras draugs Igaunijā. Latvju Mēnešraksts, 1943, Nr. 1.
Saiknes
Leonards Švarcs - Domubiedrs
Pseidonīms
Voorusleid
Papildu vārdi
Mart Pukits
Izglītība
Igaunija
Mācījies Hallistes skolā.
Valga
Mācījies Valgas skolā.
1892–1893
Tartu
Mācījies Hugo Trefnera ģimnāzijā, kuru līdzekļu trūkuma dēļ nepabeidza.
1899–1902
Leipciga
Leipcigas Grafisko mākslu akadēmija
1918–1919
Sanktpēterburga
Mākslas akdēmijā papildinājis zināšanas pie profesoriem D. Kardovska un A. Rolova.
Darbavieta
1894–1899
Tartu
H. Lākmaņa tipogrāfijā zīmētājs litogrāfs
1902–1905
Tartu
Darbojies kā mākslinieks un žurnālists preses izdevumos
1906–1920
Sanktpēterburga
Strādājis par skolotāju Henrija Visendorfa ģimenē, kur iepazinies ar Vilhelmu Purvīti, Rihardu Zarriņu, Jāni Robertu Tilbergu, Teodoru Zaļkalnu. Bijis arī Cenzūas galvenās pārvaldes ierēdnis.
1921–1924
Tartu
Strādājis par zīmēšanas skolotāju Tartu skolotāju seminārā
1921–1925
Tartu
Mākslas skola "Pallas", mākslas vēstures pasniedzējs
1924–1940
Tartu
Tartu pilsētas bibliotēkas pārzinis
1944–1950
Tartu
Laikrakstā "Postimees/Edasi" tulks
1947–1950
Tartu
Tartu Valsts mākslas institūta Mākslas vēstures katedras vadītājs
Apglabāts
1960
Tartu