Krišjānis Dinsbergs
29.04.1830 – 13.09.1904
Krišjānis DINSBERGS (arī Dinsberģis, 1830–1904) literāts un pedagogs, rakstnieka un skolotāja Ernesta Dinsberga brālis, ir dzimis mežsarga ģimenē. Izglītību galvenokārt ieguvis pašmācības ceļā, īslaicīgi mācījies Kubeles skolā pie brāļa. 1854. gadā Irlavas skolotāju seminārā ieguvis skolotāja tiesības. 50gadu sākumā iepazinies ar Krišjāni Valdemāru, Krišjāni Baronu un ar jaunlatviešu idejām. Dinsberga turpmāko darbību raksturo rūpes par tautas izglītību ar labu skolu, tai skaitā jūrskolu, un publicistikas palīdzību. No 1854. gada līdz 1862. (?) Dinsbergs ir skolotājs Vārves Pasiekstes pagastskolā. No darba atlaists, Krišjāņa Valdemāra aicināts, strādā laikrakstā "Pēterburgas Avīzes" par ekspeditoru un līdzstrādnieku (1862–1864), publicējas. No 1865 strādā par uzraugu A. Spāģa un Zīverta spirta dedzinātavā Rjazaņas guberņā. Atgriezies Latvijā, ap 1870. gadā Užavas Nīkašos atvēra jūrskolu un privātskolu, kas drīz tika slēgtas. No 1872. gada līdz 1875. gadam Dinsbergs atradās apcietinājumā par līdzdalību Kurzemes zemnieku nemieros. No 1875. gada Dinsbergs dzīvo Rīgā, strādā laikrakstu "Baltijas Vēstnesis", "Baltijas Zemkopis" un "Evanģēlists" redakcijā, tirgo grāmatas A. Pumpura grāmatveikalā Rīgā, ir meitas organizētās privātskolas pārzinis, grāmatvedis.
Pirmā publikācija - dialogs "Jāpaks un Ģierts izspriežes par skol`" publicēta laikrakstā "Pēterburgas Avīzes" (pielik., 1863, 21.III, dundadznieku izloksnē), turpmāk "Pēterburgas Avīzēs" un "Baltijas Vēstnesī" publicēti vēl vairāki Dinsberģa dzejoļi, stāsti, apcerējumi un tulkojumi. Atsevišķā izdevumā nāk klajā dzejojums "Kuģinieku dziesma" (1874), nedaudz vēlāk - aforismu krājums "Prāta karogs" (1877) un apcerejums par latviešu tautas pagātni "Baltiešu senatnes vēsture" (1, 1882).
Latviešu laikrakstos Krišjānis Dinsbergs publicējies ar pseidonīmiem: P.G.M., -rgs, "Prāta karoga" sarakstītājs.