Krišjānis Dinsbergs
29.04.1830 – 13.09.1904
Krišjānis DINSBERGS (arī Dinsberģis, 1830–1904) literāts un pedagogs, rakstnieka un skolotāja Ernesta Dinsberga brālis, ir dzimis mežsarga ģimenē. Izglītību galvenokārt ieguvis pašmācības ceļā, īslaicīgi mācījies Kubeles skolā pie brāļa. 1854. gadā Irlavas skolotāju seminārā ieguvis skolotāja tiesības. 50gadu sākumā iepazinies ar Krišjāni Valdemāru, Krišjāni Baronu un ar jaunlatviešu idejām. Dinsberga turpmāko darbību raksturo rūpes par tautas izglītību ar labu skolu, tai skaitā jūrskolu, un publicistikas palīdzību. No 1854. gada līdz 1862. (?) Dinsbergs ir skolotājs Vārves Pasiekstes pagastskolā. No darba atlaists, Krišjāņa Valdemāra aicināts, strādā laikrakstā "Pēterburgas Avīzes" par ekspeditoru un līdzstrādnieku (1862–1864), publicējas. No 1865 strādā par uzraugu A. Spāģa un Zīverta spirta dedzinātavā Rjazaņas guberņā. Atgriezies Latvijā, ap 1870. gadā Užavas Nīkašos atvēra jūrskolu un privātskolu, kas drīz tika slēgtas. No 1872. gada līdz 1875. gadam Dinsbergs atradās apcietinājumā par līdzdalību Kurzemes zemnieku nemieros. No 1875. gada Dinsbergs dzīvo Rīgā, strādā laikrakstu "Baltijas Vēstnesis", "Baltijas Zemkopis" un "Evanģēlists" redakcijā, tirgo grāmatas A. Pumpura grāmatveikalā Rīgā, ir meitas organizētās privātskolas pārzinis, grāmatvedis.
Pirmā publikācija - dialogs "Jāpaks un Ģierts izspriežes par skol`" publicēta laikrakstā "Pēterburgas Avīzes" (pielik., 1863, 21.III, dundadznieku izloksnē), turpmāk "Pēterburgas Avīzēs" un "Baltijas Vēstnesī" publicēti vēl vairāki Dinsberģa dzejoļi, stāsti, apcerējumi un tulkojumi. Atsevišķā izdevumā nāk klajā dzejojums "Kuģinieku dziesma" (1874), nedaudz vēlāk - aforismu krājums "Prāta karogs" (1877) un apcerejums par latviešu tautas pagātni "Baltiešu senatnes vēsture" (1, 1882).
Latviešu laikrakstos Krišjānis Dinsbergs publicējies ar pseidonīmiem: P.G.M., -rgs, "Prāta karoga" sarakstītājs.
Dzimšanas laiks/vieta
29.04.1830
Dundagas pagasts
Dundagas pagasts, Dingeskalnu mājas.
Miršanas laiks/vieta
13.09.1904
Rīga
Personiska informācija
KRIŠJĀNIS DINSBERGS (1830–1904) ir dzimis Mežsarga Friča Dinsberga (1776–1853) un viņa sievas Marijas (1789–?) ģimenē kā viens no jaunākajiem bērniem, viņa brāļi: Kārlis (1811- ~1883), Ernests (1816–1902), Ansis (1817-1893), māsas: Ede (prec. Rezevska, 1820–?), Trīne (prec. Birziņa, ~1824-?), Bille (?).
Krišjānis Dinsbergs ir precējies ar ventspilnieci ANNU DINSBERGU (1833–1903), kas bijusi "krietna strādniece un tautasdziesmu mīlētāja". Laulībā piedzimst meita, kas vēlāk atver privātskolu Rīgā, vada to kopā ar tēvu; skola darbību beidz 1893. gadā.
No: https://www.geni.com/people/Kri%C5%A1j%C4%81nis-Dinsbergs/6000000050509140017 ; Māra Vīksna. Kas bija Alaunu Renis? Padomju Jaunatne, 150 (1985), 3. aug.
Profesionālā darbība
Proza un dzeja
1863: Jāpaks un Ģierts izspriežes par skol`. Dundzenieku valodā. Pēterburgas Avīžu pielikums, nr. 12.
1864: Kupčis un viņa suns [stāsts] Pēterburgas Avīzes, nr. 12, 13.
Laulības šķiršana [stāsts, tulkojums no vācu stāsta "Die Geschiedenen", kas publicēts laikrakstā Gartenlaube, 1860, nr.14-17], Pēterburgas Avīzes nr. 23.-27.
Sarkans šleijers [stāsts]. Pēterburgas Avīzes, nr. 31., 33., 34.
1869: Priekšvārds. [dzejolis] Baltijas Vēstnesis, nr. 1
Divi kukaiņi. Pasaciņa [fabula] Baltijas Vēstnesis, nr. 21
Divi putni. Pasaciņa [fabula]. Baltijas Vēstnesis, nr. 24
Divi putni. Stārks jeb svētels un lēlis. Pasaciņa [fabula] Baltijas Vēstnesis, nr. 26
Divi govlopi: Krustela un Zīmeļa. Pasaciņa [fabula], Baltijas Vēstnesis, nr. 55.
1874: Kuģenieku dziesma [dzejojums jūrskolu popularizēšanai]. Rīga: brāļi Buši.
1877: Prāta karogs [latviešu un cittautu filozofu un rakstnieku aforismu krājums, noslēgumā - tautasdziesmas]. Rīga: Zīslaks.
Publicistika
1869: Agronomija. Baltijas Vēstnesis, nr. 25.-27.
1882: Baltiešu senatnes vēsture I [hronikās, G. Merķeļa u.c. avotos balstīts ieskats latviešu tautas vēsturē]. Rīga: A. Stāls.
Manuskriptu kolekcija glabājas LU Akadēmiskās bibliotēkas krātuvē.
Citātu galerija
Vārves skola, pēc arhibīskapa Teodora Grīnberga vārdiem, līdzinājās
zvaigznei, kas atspīdējusi Vārves pagastā un kam bijuši 14 stari - skolotāji,
sākot ar Krišjāni Dinsberģi kā pirmo.
No: Vietējā dzīve. Ventas Balss, 113(1937) 5. okt.
Es dzīvoju kā savādnieks, par grāmatu tārpu pārvērties; savā vecumā tikai priecādamies ideālistiskā domu paradīzē, kur sajūtos spirgts un laimīgs it kā jauneklis.
K. Dinsbergs vēstulē brālim Ernestam 1891. gada 3. jūnijā. Citēts pēc: O. Zanders. Kā tilts starp paaudzēm. Karogs 4(1980).
Saiknes
Ernests Dinsbergs - Brālis
Nodarbes
Pseidonīms
"Prāta karoga" sarakstītājs; P.G.M. ; -rgs.
Papildu vārdi
Dinsberģis
Izglītība
–1854
Irlavas skolotāju seminārs
Bētiņa iela
Studiju laika sākums nav zināms, ieguvis skolotāja tiesības.
1847
Dundagas Kubeles pagastskola
Dundaga
Mācījies dažas nedēļas skolā pie brāļa. Kad tieši tas bijis, nav zināms. Pats raksta: "Pašmācības censībā viņš sekoja vecākajam brālim Ernestam. Ziemā kādas nedēļas pagasta skolu apmeklējis, vasarās, ganos iedams, iemācījās latviski un vāciski rakstīt, arī iz vārdnīcām vācu valodu. Tad izmācījās Stendera gudrības grāmatu un viņa citus rakstus gandrīz no galvas, sāka arī lasīt G.Merķeļa Baltijas aprakstus vācu valodā, kas lasītāja prātu modināja uz tautas un tēvijas mīlestību."No autobiogrāfijas manuskripta. Citēts pēc: O. Zanders. Kā tilts starp paaudzēm. Karogs 4(1980).
Darbavieta
1854–1862
Vārves skola
Vārve
Strādā par skolotāju-un izpilda arī muižas rakstveža, klētnieka un zemes mērnieka
pienākumus, sastāda grāmatu “Īsie pasaules stāsti” skolu vajadzībām (1857), bet
Tērbatas cenzūra to aizliedz publicēt.
1862–1864
Laikraksts "Pēterburgas Avīzes"
Strādā laikraksta redakcijā, ekspeditors un līdzstrādnieks, nedaudz publicējas.
1864–1868
Rjazaņa
Spirta uzrauga vieta pie Rjazaņas guberņā pie Andreja Spāģa, darbs materiāli ļoti ienesīgs, dažos avotos minēts, ka atgriezies Kurzemē 1870. gadā.
1869
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Strādā par ekspeditoru laikrakstā, nedaudz publicējas. Kad pārtraucis attiecības ar "Baltijas Vēstneša" redakciju, nav zināms.
1870–1872
Užavas jūrskola
Nikaži
Skolas vadītājs, skolotājs
1876
Dzirnavu iela 39, Rīga
Vada A. Pumpura grāmatveikalu
Apcietinājums
1872–1875
Pretrunīga informācija - citur minēts, ka izsūtīts, citur - apcietināts par draudu vēstuļu un politisku pamfletu sacerēšanu, apmelots, ka aicinājis nogalināt muižniekus. Fr.Brīvzemnieks atceras: "Krišjānis Dinsbergs kā izdaudzināts jaunlatvietis bija daudz vajāts un mocīts gan cietumā, gan ārpus cietuma no tolaiku vietējiem vācu varas vīriem. Pieredzētie grūtumi un izbaudītā netaisnība bija sabojājuši viņa nervus un atstājuši iekš viņa neizdzēšanu rūgtumu un īgnumu pret saviem vajātājiem". Citēts pēc: Ž.Unams. Latviešu tautiskās kustības trimdinieki. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. 10(1933), 240.lpp.
Apglabāts
16.09.1904
Rīgas Lielie kapi
3./16. septembrī, Rīgā, Lielajos kapos, blakus Krišjānim Valdemāram. Pie kapa no nelaiķa atvadījās skolotājs J.Plāķis un Rīgas skolotāju vārdā - Kade. No: Rīgas ziņas. Baltijas Vēstnesis, 202(1904), 6. sept.