PAR KONRĀDA UBĀNA PROFESIONĀLO DARBĪBU
"Ubāns ir dzimis pilsētnieks. Mācījies kādu
laiku Rīgas, Odesas un Penzas mākslas skolās. Kā cilvēks viņš ir kluss un
mierīgs, aizvien laipnu smaidu vaigā. Viņš ir atturīgs, neuzbāzīgs un smalkjūtīgs,
liels vērotājs, bet par visu vairāk dzejisks liriķis. Un tāda ir arī Ubāna
māksla, kuras pamatā ir lirisks miers un klusums, klusums visos virzienos, kā
krāsā, tā kompozīcijā. Tādēļ arī Ubānam ir darbi, kuru nevar skatīt lielās un
trokšņainās telpās, bet tiе jāskatās, kā kad klausītos kamermūziku. [..] Ubāna
reālība ir stipri individuāla, stipri pārveidota. Tā ir
moderna latviešu cilvēka skatīta īstenības tēlošana. Ubāns ir liels meistars gleznas
virsmas apdarē, ar ļoti labi kvalitāti otas triepienā. Viņam ir tīri jutekliska
krāsu pieredze, melodisks un piesātināts zieds. Ubāna māksla ir vienreizēja, tā
ir latvieša daba, latviskā lietu uztvere latviskā traktējumā, kо mēs redzam Ubāna
darbos."
Kalmīte, Jānis. Konrāds Ubāns. Daugavas Vēstnesis. Māksla - Literatūra -Zinātne, Nr.4 (15.03.1942)
"Būdams galvenā kārtā peizāžists un pamazām
sliekdamies uz reālisma pusi, bet ziedodams visu uzmanību kolorītam, viņš
izveidoja savu īpatnējo “ūbānisko” pieeju. Pastoziem, piesātinātiem toņiem viņš
gleznoja vidēja un nelielu izmēru lauku un priekšpilsētas ainavas – visbiežāk
rīta vai vakara gaismā – ar plašām, masīvam ēnu partijām (sevišķi bagāti variējot
zilos un tumšzaļos toņus). Šai savai izveidotajai metodei viņš palika uzticīgs
visu mūžu. Pa retam viņš gleznoja art ģīmetnes. īpatnējā gleznieciskā tvērumā.
bet teicami izceldams tēlotās personas “tipu”."
Eglītis, Anšlavs. Latvijā miris Konrāds Ubāns. Laiks, Nr.73 (12.09.1981)