Valsts Mākslas muzejs

Laikā no 1903. līdz 1905.gadam Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības vajadzībām tika uzcelta tagadējā LNMM galvenā ēka Rozentāla laukumā 1, kas ir pirmā īpaši muzeja vajadzībām būvētā celtne Baltijā. Projekta autors un pirmais muzeja direktors bija vācu tautības arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (1849–1919). Kolekcijas veidoja galvenokārt Rietumeiropas mākslinieku darbi no Rīgas pilsētas gleznu galerijas. Paralēli pastāvīgajai ekspozīcijai tika rīkotas arī izstādes.

Līdz ar neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu 1918.gadā mainījās arī muzeja mērķi un uzdevumi, pievēršoties nacionālās mākslas mantojuma un tā laika aktualitāšu apguvei. 20.gadsimta 20.–30.gados, kad muzeja direktors bija ievērojamais latviešu gleznotājs profesors Vilhelms Purvītis (1872–1945), iesākās latviešu tēlotājas mākslas kolekcijas mērķtiecīgāka veidošana. No 1920.gada Rīgā darbojās arī Valsts Mākslas muzejs Rīgas pilī, kura pamatkodolu veidoja nacionālās mākslas krājums.

Abus mākslas muzejus atšķīra īpašuma piederība - pilsētas un valsts. Divdesmit Latvijas brīvvalsts gadi bija ļoti auglīgs un nozīmīgs posms abu muzeju dzīvē, ko 1940.gadā pārtrauca padomju okupācija.