"Visiem dzejoļiem sapņaina, romantiska nokrāsa. Manāms cauri viegls pesimisms."
Latviešu rakstnieces un dzejnieces. Vēsturiski kritisks apskats no Antona. Liepājas Atbalss, Nr. 61, 16.03.1909.
"Reinovsku Katrīne ir liriķe. Viņas dzeja ir sentimentāli romantiska un vāri uzplaukusi kā visa latviešu dzeja savā pirmplaukumā. Reinovsku Katrīnes dzejas var apzīmēt par pirmo latviešu sievietes manifestu latviešu lirikā."
Lilija Brante. Latviešu sieviete. R.:1931, 42. lpp.
"Veroties dziļāk, Reinovsku Katrīnas dziesmiņās, mēs nevaram tām piešķirt mākslas dzejas vērtību un nozīmi, bet mēs nevaram arī noliegt šīs vienas no pirmajām latviešu dziesminiecēm iedzimtās dziesmu sacerēšanas spējas un garu, ko liecina dažas Reinovsku Katrinas dzejas balādiskais dziesmu teikums, kur nereti pavīd priekšā tā laika gleznā valoda, sevišķi dabas tēlojumos ("Pie jūras"), skanīgs pants un ritma izmaņa. Jāatzīmē arī viņas dzejas latviskā valodā un vārdu jauninājumi. Ja arī latviešu rakstniecībā Reinovsku Katrinas Jūrmalas puķītēm ir palikusi tikai bibliogrāfa nozīme, tad latviešu sievietes gara dzīvē šim pirmajam latviešu sievietes dzeju krājumam — pirmajai latviešu sievietes gara dzīves liecībai ir jāpiešķir lielāka un izcilāka no zīme."
Lilija Brante. Pirmais latviešu sievietes dzeju krājums. "Latviete" Nr. 1/4, 1937.
"Katrīnas Reinovskas dzejoļos melanholiska dzīves un jūtu apcere neapēno emocijas, dažkārt tieši pārdzīvojuma atklāsme veido dzejas satvaru."
Viesturs Vecgrāvis. Riekšava. "Literatūra un Māksla" Nr. 14, 1.04.1988.
"Reinovsku Katrīna bijusi neliela auguma, pustumšiem matiem, kuri divās matu pīnēs apvijuši galvu, zilām acīm, paasiem sejas pantiem, ko sevišķi pauž mutes līnijas, bet tomēr viņas sejā bija kaut kas tāds, kas patika cilvēkiem."
Lilija Brante. Reinovsku Katrīnas dzīves gājums. "Latviete" Nr. 2, 1.02.1938.