Katrīna Reinovska

Tēvs Jēkabs Reinovskis, saukts Austurs, dzimis Latvijā, bet uzaudzināts no kāda muižnieka Polijā, kur arī ieguvis uzvārdu Reinovskis. Pieaudzis Jēkabs Reinovskis atgriezies dzimtenē, strādājis par namdari.Aprecējis Mariju Kinku no Bilderliņu pagasta Kinku mājām.
Tēvs garīgi gaišs un možs pildījis pagasta vecākā amatu un nostājies visas sava pagasta dzīves priekšgalā. Aizstāvot zemnieku intereses, nereti nonācis nesaskaņās ar muižniekiem. Jēkabs Reinovskis arī ierosinājis celt pirmo skolu Bilderliņu pagastā.
Katrīna Reinovska skolu nav apmeklējusi. Lasīt un rakstīt iemācījusies pati. Pašmācības ceļā apguvusi arī krievu un vācu valodas.
Tālāko izglītošanās gaitu sekmējis skolotājs Frīdrihs Mekons, kurš modinājis interesi par grāmatām, ierosinājis dziedāt Bilderliņu pagasta korī, piedalīties teātra uzvedumos.
Labi pazinusi Ādolfu Alunānu, kurš saskatijis viņā skatuves dāvanas un gribējis pierunāt iestāties teātrī.
1869. gada 30. oktobris: ilgodamās redzēt svešas zemes, pret mātes gribu dodas uz Pēterpili. Savus ceļojuma iespaidus pierakstījusi dienasgrāmatā.
1875: pēc kāzām ar Jāni Ozolu 9. novembrī apmetas Bilderiņu Ķinku mājās.
Piedzimst trīs meitas.

1875: izdod dzejoļu krājumu "Latvijas Jūrmalas puķītes".
1880: daži dzejoļi ievietoti antoloģijā "Smaidi un Asaras" (sakopojis Matīss Kaudzīte).

"Visiem dzejoļiem sapņaina, romantiska nokrāsa. Manāms cauri viegls pesimisms."

Latviešu rakstnieces un dzejnieces. Vēsturiski kritisks apskats no Antona. Liepājas Atbalss, Nr. 61, 16.03.1909.

"Reinovsku Katrīne ir liriķe. Viņas dzeja ir sentimentāli romantiska un vāri uzplaukusi kā visa latviešu dzeja savā pirmplaukumā. Reinovsku Katrīnes dzejas var apzīmēt par pirmo latviešu sievietes manifestu latviešu lirikā."

Lilija Brante. Latviešu sieviete. R.:1931, 42. lpp.

"Veroties dziļāk, Reinovsku Katrīnas dziesmiņās, mēs nevaram tām piešķirt mākslas dzejas vērtību un nozīmi, bet mēs nevaram arī noliegt šīs vienas no pirmajām latviešu dziesminiecēm iedzimtās dziesmu sacerēšanas spējas un garu, ko liecina dažas Reinovsku Katrinas dzejas balādiskais dziesmu teikums, kur nereti pavīd priekšā tā laika gleznā valoda, sevišķi dabas tēlojumos ("Pie jūras"), skanīgs pants un ritma izmaņa. Jāatzīmē arī viņas dzejas latviskā valodā un vārdu jauninājumi. Ja arī latviešu rakstniecībā Reinovsku Katrinas Jūrmalas puķītēm ir palikusi tikai bibliogrāfa nozīme, tad latviešu sievietes gara dzīvē šim pirmajam latviešu sievietes dzeju krājumam — pirmajai latviešu sievietes gara dzīves liecībai ir jāpiešķir lielāka un izcilāka no zīme."
Lilija Brante. Pirmais latviešu sievietes dzeju krājums. "Latviete" Nr. 1/4, 1937.

"Katrīnas Reinovskas dzejoļos melanholiska dzīves un jūtu apcere neapēno emocijas, dažkārt tieši pārdzīvojuma atklāsme veido dzejas satvaru."

Viesturs Vecgrāvis. Riekšava. "Literatūra un Māksla" Nr. 14, 1.04.1988.

"Reinovsku Katrīna bijusi neliela auguma, pustumšiem matiem, kuri divās matu pīnēs apvijuši galvu, zilām acīm, paasiem sejas pantiem, ko sevišķi pauž mutes līnijas, bet tomēr viņas sejā bija kaut kas tāds, kas patika cilvēkiem."

Lilija Brante. Reinovsku Katrīnas dzīves gājums. "Latviete" Nr. 2, 1.02.1938.

Frīdrihs Mekons - Skolotājs

Reinovsku Katrīne

10.1869
Sanktpēterburga
Dodas ceļojumā uz Pēterpili.

1923
Lielupes kapi
Apbedīta Bulduru kapsētā. Lielupes kapi saukti arī Bulduru kapi.