Frīdrihs Mekons

LITERĀRĀ DARBĪBAPirmās publikācijas
1865: laikrakstā "Latviešu Avīzes"Vēlāk daudz dažāda satura rakstus publicējis laikrakstā "Mājas Viesis" un citur.Stāstu un dzejoļu grāmatas
1872–1873: "Mella grāmata" (1–2)
1872: "Septiņi okstoņi jeb veca gudrība jaunā gaismā"
1873: "Debess vaļā"
1874: "Mans bērns, dod man tavu sirdi!"
1875: "Slapjas ziņģes priekš tiem un tām, kas dzīvo un grib dzīvot"
1875: "Trīsreiz par velti"
1877: "Turku skolas un paruņas"Biogrāfijas
1877: "Krievu ķeizars Pēteris Lielais, viņa dzīve un darbi" 
Neprofesionālas praktisku padomu grāmatas
1875: "Sveicināšanas padomi ar izskaidrošanām, ko bučošanās, rokassniegšana, cepures celšana u. c. nozīmē"
1877: "Zelta mājasgrāmata jeb zinātnības magazīne iekš 3 nodaļām"
1878: "Gudrības grāmata priekš zemkopjiem"Mācību grāmatas
1874: "Latviskas valodas katķisme priekš tautas skolām"
1876: "Rēķināšanas katķisme"
1878: "Svešu vārdu grāmata priekš grāmatniekiem un laikrakstu lasītajiem"CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI1869: F. Nordena "Parīzes asins kāzas"
1870: "Barona Minhauzena brīnišķīgi un jocīgi trāpījumi"
1871: "Nabaga Indriķis"
1872: N. Hirtes "Lenore un Vilis jeb Nelaimīga mīlestība iz septiņu gadu kara"
1873: G. Nierica "Skolas mācītājs jeb Āducepure un dziesmugrāmata"
1876: E. Rainera "Masku-balle jeb mīlība un nāve"
1877: "Trīs meldera meitiņas"
1897: H. K. Andersena "Visjaukākās pasaciņas ar daudz bildēm pušķotas"

PAR FRĪDRIHU MEKONU"Frīdrihs Mekons bija pagājušā gadsimta daudzrakstītājs, populārs lubu literatūras producents. Viņa stāstu un dzejoļu krājumi "Mellā grāmata" divās daļās (1872–1873); "Debess vaļā" (1873), "Slapjas ziņģes" (1875) un citas saņēma pārmetumus par neveiksmīgu cenšanos pēc oriģinālā humora. Taču kritika viņu neatbaidīja laist klajā jaunus sacerējumus."Gudriķe, Biruta. 43. Frīdrihs Mekons. Literatūra un Māksla, Nr. 41, 30.10.1992."F. Mekonam ir savdabīga vieta latviešu grāmatniecības un publicistikas vēsturē. Viņa literāros mēģinājumus un prātnieciskos rakstus avīzē "Baltijas Zemkopis" bargi kritizēja Stērstu Andrejs un Māteru Juris, taču Mekons stingri turējās pretī un laikrakstu nosauca par Baltijas melkopi. 
Kaut arī kritiski vērtējams, tomēr vairākās jomās Mekons bijis sācējs. Pirmais tulkojis Minhauzena piedzīvojumus, kas iznāca grāmatā "Barona Minhauzena brīnišķīgi un jocīgi trāpījumi, ko tas piedzīvojis, reizodams pa ūdeni, zemi, gaisu. Latviski gaismā laisti no Fr. Mekon"(1870. un atkārtotā izdevumā –1880. gadā). Pirmais sarakstījis gramatikas grāmatu "Latviskas valodas katķisme (1874), kura gan nav lietota pārliekās savdabības dēļ – viss teksts sastāv no jautājumiem un atbildēm, starp kuriem daudz neizprotamas teoretizēšanas, piemēram, "Kāda var būt katra valoda? – Tā var būt riktīga un neriktīga. 
Kāda var būt tā riktīga runāšana? – Divkārtīga! Zinātnīgi riktīga un nezinātnīgi riktīga. 
Kāda ir tā zinātnīgi riktīga? – Tā pēc gramatikas mācības zināšanas." "Katķisme" ir arī rēķināšanā, kur viens no pirmajiem uzdevumiem ir nosaukt deviņpadsmitciparu skaitli – triljonu. 
1878. gadā iznāk Mekona sastādīta "Svešu vārdu grāmata priekš grāmatniekiem un laikrakstu lasītājiem ar 2200 vārdiem un viņu nozīmēšanu latviešu valodā" – tā ir pirmā svešvārdu vārdnīca latviešiem. Mekons pirmais sastādījis arī plašu vispusīgu padomu krājumu "Zelta mājas grāmata jeb zinātnības magazine" ar 3 nodaļām un 1111 padomiem saimniecībā, amatniecībā, zemkopībā un ārstniecībā. Lai gan tieši šī grāmata ļoti tika kritizēta, īpaši par bīstamajiem padomiem ārstniecībā, tā piedzīvoja trīs izdevumus (pēdējais 1890. g.). Daudzi no padomiem ir tiešām dīvaini un kuriozi. 
Mekona daiļliteratūras sacerējumi grūti lasāmi un uztverami, taču arī tajos ir kas pirmreizīgs – grāmatā "Debess vaļā" (1873) aprakstīta gaisa balona izgatavošana un lidošana ar to, bet stāstā "Trīsreiz par velti" (1875) – tātad pirms brāļu Kaudzīšu romāna, kas iznāca 1879. gadā – pieminēti mērnieku laiku notikumi."Kince, Velga. Arī daži veselīgi, derīgi graudi. Latvijas Vēstnesis, Nr. 114., 21.07.2004.PAR MĀCĪBU GRĀMATU "LATVISKAS VALODAS KATĶISME PRIEKŠ TAUTAS SKOLĀM""Mekons savu darbu augstu vērtējis, bet diemžēl grāmata atzīta par nederīgu. Lektors Jēkabs Lautenbahs (1847–1928) žurnālā "Pagalms" rakstā par latviešu gramatikas vēsturi ļoti kritiski vērtē viņa vācisko valodu, neveiksmīgos terminus. "Tādā ērmīgā vīzē ir visa slavenā katķisme sarakstīta. Mums pievedot no katķismes šo teikumu: "Valodas jaunotāji bokstābus pārkristījuši par burtiem, bet tad pēc tādas pārkristīšanas bokstierēt būtu "burināt", – tad es tos paturu pie tā vecā vārda "– ik katrs nopratīs, ar kādu mācītu putnu še darīšanas. Te tad gramatinieks, kas neprot no burtnieka "burts" ne verbu pareizi taisīt! Kur tik viegli un jauki, un pareizi sacīt burtot, viņš neko nevar, kā tik "burināt". Ja kāds grib gardi pasmieties, tad lai viņš šīs katķismes blēņu pilnos jautājumus palasās." [35; "Pagalms", 1881, nr. 13, 148. lpp.]"Paegle, Dzintra. Latviešu valodas mācībgrāmatu paaudze: pirmā paaudze 1847–1907. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 21. lpp. "F. Mēkona darbs tiek pamatoti kritizēts sliktas valodas dēļ, tomēr tajā ir divas labas lietas – sniegtas vispārīgas ziņas par valodas dabu un mēģināts radīt latviešu valodniecības terminus. Lūk, daži F. Mēkona ieteiktie termini: slakasvārdi, galvasvārdi, savādības vārdi, siešanas vārdi, vārdu vīze (nominatīvs), piederēšanas vīze (ģenitīvs), gruntsvīze (pamata pakāpe), piesolīšanas metode (vēlējuma izteiksme)."Druviete, Ina. Kārlis Mīlenbahs. Rīga: Zinātne, 1990, 46., 47. lpp.

Fricis Mekons

Saulaine
Skolotājs.

Jumprava
Skolotājs.

Bulduri
Skolotājs.

Bārbele
Skolotājs.

1875–1897
Rīga
Atvēris grāmatu veikalu "Skolas grāmatu bode" Kungu ielā 20, vēlāk K. Berga namā Teātra bulvārī 6. Slimības dēļ veikalu slēdzis.

Irlavas skolotāju seminārs
Bētiņa iela