Literārā darbība
Pirmā publikācija – recenzija par J. Velmes tulkoto G. E. Lesinga komēdiju "Minna fon Barnhelma" laikrakstā "Latvietis" 1884.13.VI. Turpat publicēti Janševska dzejoļi, feļetoni, atdzejojumi.
DzejaIzdots 80. gados sarakstīto dzejoļu krājums "Pagātnes pausmas un tagadnes jausmas" (1890), stāstījums dzejā "Ubags" (1893).
1896-1902 dzīvojis Liepājā; sarakstījis vairākus stāstus, atdzejojis, tulkojis, arī H. Heines "Dzejas" (1900).
ProzaNo 1896. gada viņš publicē savus tēlojumus no jūrnieku, zvejnieku un Lejaskurzemes malienas lauku dzīves.
Nozīmīgākais devums – romāni par Kursas dzīvi dažādos vēstures posmos: "Dzimtene" (1921–1925), "Bandavā" (1928), "Mežvidus ļaudis" (1929), "Līgava" (1–2, 1931–1932), "Laimes bērns" (periodikā 1931–1932, pabeidzis Janševska dēls Kārlis). Visi romāni izdoti atkārtoti gan trimdā, gan Latvijā. Romānos risinātas tautas esamības un izdzīvošanas problēmas, tajos krāsaina valoda(daudz apvidvārdu), folkloras elementi, reālistiskas un kolorītas sadzīves ainas, spilgti lauku cilvēku tipi, kuros atsegta latviešu tautas vitalitāte un pieķeršanās zemei. Zeme, īpaši romānā "Dzimtene", tēlota kā tautas dzīvības un spēka avots.
DrāmaVairāki darbi skatuvei. Nozīmīgākie – komēdija "Precību viesuļi", drāma "Pirmā nakts".
Sastādītie krājumi1901: antoloģija "Latviešu dzejas pagalms" (2. izd. 1924.)
Kopoti raksti 12 sēj. (1933), 2 sēj. (1940, nepabeigti), stāstu izlase "Kā bagātā Čāpiņa dēls precējās" (1979).
Cittautu autoru darbu tulkojumi
19. gadsimta 90. gados Janševskis atdzejojis Ļermontova, Puškina, Koļcova un Krilova dzejoļus.
1900: Jēkaba Janševska tulkotās H. Heines "Dzejas" bija pirmais šī dzejnieka dzeju izdevums grāmatā latviešu valodā.
Tulkoto autoru un darbu vidū M. Materlinka skatu luga "Monnu Vannu", G. Frencena "Jēzus dzīve", J. V. Gētes un itāļu dzejnieces Adas Negri dzeja, G. Mopasāns, H. Laube.
1920: viens no pirmajiem iepazīstinājis latviešu lasītāju ar indiešu literatūru, tulkojis Kālidasas drāmu "Šakuntala"
Folkloras materiālu vākšana
Ar folkloras materiālu vākšanu nodarbojies, no 1889. līdz 1896. gadam strādājot par skolotāju Lejnieku skolā, Nīcas pagastā. Nīcā iepazinis latviešu folkloras un apvidvārdu bagātības. Vācis tautas dziesmas.
20. gadsimta 20. gados, dzīvodams un strādādams Rīgā, Janševskis katru vasaru turpināja doties uz Kurzemi, vācot ziņas un faktus par dažādiem ļaudīm un notikumiem.
1928. gadā izdots Janševska kultūrvēsturiskais pētījums "Nīca".
Recepcija
Jēkaba Janševska dzīvi un darbus apcerējuši literatūrzinātnieki un rakstnieki Vera Vāvere, Teodors Zeiferts, Alfreds Goba, Līgotņu Jēkabs u.c.
Kopš 1990. gada Vecliepājā ir Jēkaba Janševska iela.