Jēkabs Janševskis
16.02.1865 – 22.12.1931
Jēkabs Janševskis (īstajā vārdā Jēkabs Janovskis, 1865–1931) – rakstnieks. Uzskatāms par Kursas lielāko romānistu. Janševska nozīmīgākais radošais laiks ir pēc Latvijas dibināšanas, kad viens pēc otra top lielie romāni par Kurzemes ļaužu dzīvi dažādos vēstures periodos "Dzimtene" (1921–1925), "Bandavā" (1928), "Mežvidus ļaudis" (1929) un citi. Rakstījis arī dzeju, dažus dramatiskus darbus. 1926. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, no kura atteicies.
Dzimšanas laiks/vieta
16.02.1865
Kalna Krīcmaņi
Dzimis Nīgrandes pagasta "Kalna Kricmaņos".
Miršanas laiks/vieta
22.12.1931
Rīga
Mūžībā aizgājis savās mājās Rīgā, Kandavas ielā 1, plkst. 12.45, no asins izplūduma smadzenēs.
Personiska informācija
Dzimis muižas kalpa Ievalda Janovska ģimenē. Ģimenē bijuši 6 bērni, 5 miruši. Dzīvs palicis jaunākais dēls Jēkabs.
Jēkaba tēvs bijis liels grāmatnieks, lasīt un rakstītprasmi apguvis patstāvīgi. Sešu gadu vecumā lasīt Jēkabam iemācījusi māte.
1884. gadā Janševska vecāki beidz kalpu gaitas muižā, ģimene pārnāk uz Liepāju. Tēvs Liepājā strādājis kā rokpelnis, savukārt Jēkabs vēlējies iestāties ģimnāzijā, taču neizturējis grieķu valodas eksāmenu, tāpēc pievēršas skolotāja darbam. 1889. gada pavasarī pie Rīgas mācību apgabala pārvaldes noliek pagasta skolotāja eksāmenu.
Jēkaba Janševska dzīvesbiedre Ieva nākusi no Kazdangas pagasta Rūniem (mājas atradušās aiz Kazdangas parka), tālab Janševskis vairākkārt uzturējies Kazdangā.
Ievas un Jēkaba Janševsku ģimenē dzimuši dēls Kārlis, meita Mirdza.
Janševska meitas Mirdzas ģimene pēc Otrā pasaules kara ASV. Viņas meita, Jēkaba Janševska mazmeita Eva Goss. Evas dēls, Jēkaba Janševska mazmazdēls Alans.
Profesionālā darbība
Literārā darbība
Pirmā publikācija – recenzija par J. Velmes tulkoto G. E. Lesinga komēdiju "Minna fon Barnhelma" laikrakstā "Latvietis" 1884.13.VI. Turpat publicēti Janševska dzejoļi, feļetoni, atdzejojumi.Dzeja
Izdots 80. gados sarakstīto dzejoļu krājums "Pagātnes pausmas un tagadnes jausmas" (1890), stāstījums dzejā "Ubags" (1893).
1896-1902 dzīvojis Liepājā; sarakstījis vairākus stāstus, atdzejojis, tulkojis, arī H. Heines "Dzejas" (1900).
Proza
No 1896. gada viņš publicē savus tēlojumus no jūrnieku, zvejnieku un Lejaskurzemes malienas lauku dzīves.
Nozīmīgākais devums – romāni par Kursas dzīvi dažādos vēstures posmos: "Dzimtene" (1921–1925), "Bandavā" (1928), "Mežvidus ļaudis" (1929), "Līgava" (1–2, 1931–1932), "Laimes bērns" (periodikā 1931–1932, pabeidzis Janševska dēls Kārlis). Visi romāni izdoti atkārtoti gan trimdā, gan Latvijā. Romānos risinātas tautas esamības un izdzīvošanas problēmas, tajos krāsaina valoda(daudz apvidvārdu), folkloras elementi, reālistiskas un kolorītas sadzīves ainas, spilgti lauku cilvēku tipi, kuros atsegta latviešu tautas vitalitāte un pieķeršanās zemei. Zeme, īpaši romānā "Dzimtene", tēlota kā tautas dzīvības un spēka avots.
Drāma
Vairāki darbi skatuvei. Nozīmīgākie – komēdija "Precību viesuļi", drāma "Pirmā nakts".
Sastādītie krājumi
1901: antoloģija "Latviešu dzejas pagalms" (2. izd. 1924.)
Kopoti raksti 12 sēj. (1933), 2 sēj. (1940, nepabeigti), stāstu izlase "Kā bagātā Čāpiņa dēls precējās" (1979).
Cittautu autoru darbu tulkojumi
19. gadsimta 90. gados Janševskis atdzejojis Ļermontova, Puškina, Koļcova un Krilova dzejoļus.1900: Jēkaba Janševska tulkotās H. Heines "Dzejas" bija pirmais šī dzejnieka dzeju izdevums grāmatā latviešu valodā.
Tulkoto autoru un darbu vidū M. Materlinka skatu luga "Monnu Vannu", G. Frencena "Jēzus dzīve", J. V. Gētes un itāļu dzejnieces Adas Negri dzeja, G. Mopasāns, H. Laube.
1920: viens no pirmajiem iepazīstinājis latviešu lasītāju ar indiešu literatūru, tulkojis Kālidasas drāmu "Šakuntala"
Folkloras materiālu vākšana
Ar folkloras materiālu vākšanu nodarbojies, no 1889. līdz 1896. gadam strādājot par skolotāju Lejnieku skolā, Nīcas pagastā. Nīcā iepazinis latviešu folkloras un apvidvārdu bagātības. Vācis tautas dziesmas.20. gadsimta 20. gados, dzīvodams un strādādams Rīgā, Janševskis katru vasaru turpināja doties uz Kurzemi, vācot ziņas un faktus par dažādiem ļaudīm un notikumiem.
1928. gadā izdots Janševska kultūrvēsturiskais pētījums "Nīca".
Recepcija
Jēkaba Janševska dzīvi un darbus apcerējuši literatūrzinātnieki un rakstnieki Vera Vāvere, Teodors Zeiferts, Alfreds Goba, Līgotņu Jēkabs u.c.Kopš 1990. gada Vecliepājā ir Jēkaba Janševska iela.
Citātu galerija
"[..] "Dzimtenes" saturu viņš iznēsājis ilgus gadus. Kāda nodaļa no tās [..] parādījās kā bezmaksas pielikums "Latviešu Avīzēm" 1897. gadā. Izdevība lielo romānu uzrakstīt Janševskim radās bēgļu laikā, dzīvojot Maskavā. Kad "Dzimtenes" pirmās daļas 1921. g. Liepājā trūcīgi iespiestas, parādījās tautā, Janševskis bija lielās bažās, vai romāns iekaros publiku, vai nē, jo no tā lielā mērā atkarājās viņa kā rakstnieka nākotne tiklab mākslas, kā materiālā ziņā. Romānu rakstot, Janševskis atturējās no citu autoru darbu lasīšanas, lai būtu brīvs, kā viņš man teica, no svešas ietekmes. Patiesībā tas nebija vajadzīgs, jo autora talants ir tik savdabīgs un sulīgs, ka par svešu iespaidu nevar būt runa. [..] Savus gara darbus autors augsti vērtēja un glabāja no pazušanas. Stāstīja, ar kādām grūtībām, Sebežā pārnākot robežu, pārnesis "Dzimtenes" manuskriptu. Kādreiz vasarā Majoros, pie manis ciemojoties, redzu, rakstniekam portfelis smagi piestampāts kā pēdējās klases ģimnāzistam, nākot no skolas. Painteresējos, kas tur rakstniekam vedams. – Tur man jaunā romāna manuskripts – paskaidro Janševskis. – Gadījumā, ja mājās izceļas ugunsgrēks, tas var viegli aiziet bojā.
Jā, par materiālām vērtībām dzejniekam nebija bažu, ka tās varētu aiziet bojā ugunsgrēkā, gara vērtības viņam stāvēja par visu augstāk, jo viņš pats caurcaurim bija gaišs gara cilvēks."
Līgotņu Jēkabs. Jēkabs Janševskis. Atmiņas. Jaunākās Ziņas, Nr. 57, 09.03.1940, 10. lpp.
"Jēkabs Janševskis ir kurzemnieks. Viņa personība veidojusies Nīgrandē, Nīcā un Liepājā. Te dzīvodams, viņš iepazina latviešu zemnieku, smēla vielu saviem romāniem, iemīlēja latviešu folkloru. Zemniecība un folklora kļuva par pamatu visai viņa turpmākajai daiļradei, īpaši romāniem "Dzimtene" un "Bandavā", kuri slavina cilvēka izturību, zemes mīlestību un dzīves prieku.
Gaiša un saulaina ir J. Janševska tēlotā pasaule, gan ar atsevišķiem mākslinieciskiem trūkumiem, bet ar nerimtīgu ticību savas tautas pastāvēšanai. "Es rakstu savas tautas dzīves stāstu," saka Jēkabs Janševskis, un tādi ir viņa romāni, kuros saskatāma tuvība norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna zemes svētības cildenajam spēkam. Viņa reālistiskie stāsti turpina mūsu pirmo īsprozas meistaru Jura Neikena, Apsīšu Jēkaba, Rūdolfa Blaumaņa tradīcijas."
Biruta Gudriķe
Saiknes
Ādolfs Ģērsons - Darbabiedrs
Kārlis Janševskis - Dēls
Pseidonīms
Jaunliepājnieks, Atvasa, Zobgals
Papildu vārdi
Jēkabs Janovskis; Dāvja Ozoliņa manuskriptā un rakstos lietotie saīsinājumi: "D. L." - J. N. ("Raganas", 1893)
Izglītība
1873–1880
Nīgrandes pagastskola
Nīgrandes skola, Nīgrande
Mācījies Nīgrandes pagastskolā.
1882–1884
Valtaiķu draudzes skola
Valtaiķi
Mācījies mācītāja J. Veides Valtaiķu draudzes skolā.
1889
Liepāja
Pašmācības ceļā sagatavojies un 1889. gada pavasarī pie Rīgas mācību apgabala pārvaldes noliek pagasta skolotāja eksāmenu, iegūstot skolotāja tiesības.
Dzīvesvieta
1884–1885
Liepāja
No 1884. līdz 1885. gadam dzīvojis Liepājā.
1889–1896
Nīca
Izturējis eksāmenu un ieguvis skolotāja tiesības, 1889. gadā ierodas Nīcā. Ikdienas darbs Lejnieku skolā, nodošanās folkloras materiālu vākšanai Nīcas pagastā.1896. gadā Janševskis atstāja Nīcu un skolotāja darbu, lai dotos uz Liepāju un nodotos rakstniecībai un žurnālistikai.
1896–1902
Liepāja
Dzīvojis Liepājā.
1902–1914
Rīga
1902. gadā pārcēlies uz Rīgu.
1918
Rīga
1918. gadā atgriezies Rīgā (dzīvojis arī Kazdangā).Vēlāk ieguvis īpašumu Āgenskalnā, Kandavas ielā 1. Ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies.
1918
Kazdanga
1918. gadā atgriezies Rīgā (dzīvojis arī Kazdangā).
Darbavieta
1885–1887
Kauņa
Bijis mājskolotājs Kauņas guberņā.
1889–1896
Nīcas Lejnieku pamatskola
Nīcas Lejnieku skola, Klampju ciems
Skolotājs Nīcas Lejnieku pamatskolā
1901
Liepāja
1901. gadā Liepājas latviešu vēlēšanu komitejā ievēlēts uz 7 mēnešiem par algotu darbvedi, kura pienākumos Liepājas domes vēlēšanu aģitācija. Laikrakstos "Latvietis" un "Balss" publicējis aptuveni 30 Liepājas domes vēlēšanām veltītas "Vēstules no Liepājas". Slejas padarīja Janševska vārdu pazīstamu žurnālistikā, un laikraksta "Vārds" redaktors viņu uzaicināja uz Rīgu par ārzemju nodaļas vadītāju.
1902–1905
Rīgas Avīze
Rīga
Strādājis Friča Veinberga vadītajā laikrakstā "Rīgas Avīze".
1902
Žurnāls "Apskats" (1902–1905)
Rīga
Ap 1902. gadu vadījis dažas laikraksta "Apskats" nodaļas.
1902
Laikraksts "Vārds"
Rīga
Strādājis laikraksta "Vārds" redakcijā.
1906–1909
Laikraksts "Latvija" (1906–1915)
Rīga
Strādājis laikraksta "Latvija" redakcijā.
1919–1931
Laikraksts "Valdības Vēstnesis"
Rīga
Bijis laikraksta "Valdības Vēstnesis" redakcijas loceklis un līdzredaktors.
1919
Laikraksts "Tautas Balss"
Valka
Kopā ar Edvartu Virzu un Oto Nonācu Valkā 1919. gadā izdeva un vadīja tobrīd vienīgo latviešu nacionālo laikrakstu "Tautas Balss", tā redaktors.
Emigrē
1915–1918
Maskava
Pirmā pasaules kara gados bēgļu gaitās Krievijā.Atgriežoties Latvijā, Janševskis sev līdzi pārved iecerētā romāna "Dzimtene" pirmās daļas manuskriptu.
Piemiņas vietas
10.1937–02.11.1944
Nīgrandes pagasta Janševska 6-klašu pamatskola
Nīgrandes skola, Nīgrande
1937. gada oktobrī Nīgrandes pagasta 6 klašu pamatskola pārdēvēta Jēkaba Janševska vārdā. Reizē ar skolas pārdēvēšanu pie skolas atklāta arī piemiņas plāksne: "Rakstnieks Jēkabs Janševskis, dzimis 1865. gadā Kalna Krīcmaņos un mācījies Nīgrandas pamatskolā. Miris 1931. gadā."1944. gada 2. novembrī skola nodega.
10.09.1988
Nīcas Lejnieku pamatskola
Nīcas Lejnieku skola, Klampju ciems
Pie skolas Nīcā, Klampju ciemā, kur Jēkabs Janševskis strādājis par skolotāju, 1988. gada Dzejas dienās pielikta piemiņas zīme.
Apglabāts
26.12.1931
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apglabāts Otrajos Ziemassvētkos, 26. decembrī Pirmajos Meža kapos.
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu. No apbalvojuma atteicies.
IV šķira
1926
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Dzimtene".
Literatūra
1926