Jānis Alfrēds Kukurs

Dzimis lauku amatnieka Jāņa un Karlīnas (dzimusi Braune) ģimenē.
Precējies, sieva Hedviga (dzimusi Baikmane), Emma (1879.24.01.–?).
Jānis Alfrēds Kukurs kopā ar sievu Emmu un dēliem Alfrēdu (1907.12.08.–?) un grāmatizdevēju Ziedoni (1913.13.12.–?) izvesti 1941. gada 14./15. jūnijā uz Narimu (Tomskas apgabals). Dzimtenē palicis dēls Laimonis, kurš vācu okupācijas laikā atgūst padomju okupācijas gadā nacionalizēto grāmatniecības uzņēmumu – rakstāmlietu veikalu, kas tobrīd atradies Aspazijas gatvē 10 ar nodaļu Marijas ielā 18.

Jānis Alfrēds Kukurs mācījies Skultes Aleksandra skolā, beidzis pilsētas skolu.
No 1892. gada dzīvojis Rīgā, strādājis dažādās fabrikās, tad par grāmatu kolportieri.

No 1903. gada Daugavgrīvas Baltās baznīcas draudzes loceklis.

Piedalījies 1905. gada revolūcijā.
No 1907. līdz 1912. gadam emigrācijā Vācijā un Somijā, Berlīnē apmeklējis Brīvo augstskolu (Freie Hochschule) un Humbolta akadēmiju.
1912. gadā pēc emigrācijas atgriezies Rīgā.
1915. gadā pārcēlies uz Sanktpēterburgu.
1919. gada martā atgriezies Latvijā, nodarbojies ar tirdzniecību, rakstījis presē par tautsaimniecības jautājumiem, publicējis humoristisku dzeju, stāstus.

No 1892. gada Rīgā, strādājis dažādās fabrikās sākumā par izsūtāmo zēnu, vēlāk par strādnieku. Grāmatniecībai pievērsies pēc Friča Brīvzemnieka ieteikuma.

IZDEVĒJDARBĪBA UN GRĀMATU VEIKALI

17 gadu vecumā kļuvis par grāmatu kolportieri.

Apgāds

1897. gadā no iekrātajiem dažiem simtiem rubļu nodibinājis apgādu Rīgā, Pērnavas ielā 9. Izdevējdarbību turpinājis līdz 1917. gadam. Jāņa Kukura apgāds pirms Otrā pasaules kara bija vecākā un viena no lielākajām un vadošajām latviešu firmām savā nozarē, kuru pazina ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.

Pirmās izdotās grāmatas bija tulkojumi: Nikolaja Karamzina stāsts "Nabaga Liza", Aleksandra Puškina stāsts "Zārku taisītājs", Henrika Senkeviča "Cirkus bērni", vairākas sēnalu grāmatas. Apgādājis ap 50 periodisku izdevumu un kalendāru, latviešu un cittautu autoru daiļliteratūras sacerējumus: A. Austriņa, J. Daumanta, J. Kļaviņa, V. Plūdona, Reitmaņu Andreja, K. Skalbes, J. Vainovska, Zeltmata, G. Merķeļa, A. Puškina, H. Senkeviča, J. Vazova u.c. autoru grāmatas.

1905.–1907. gada revolūcijas laikā laidis klajā sociāli aktīvu publicistisku, arīaizliegtu literatūru: P. Lafarga "Rakstus", humoristiski satīriskus rakstu krājumus.

Pirmā pasaules kara laikā Sanktpēterburgā iespiedis ap 10 grāmatu latviešu valodā (E. Virzas, J. Daniševska, K. Kautska, A. Berga, K. Pečaka, F. Cielēna sacerējumi).

Latvijas Republikas laikā nodevies rosīgai tirdznieciskai darbībai, bet grāmatu izdošanai pievērsies mazāk. No 1920. līdz 1940. gadam Kukura apgādībā iznācis ap 15 grāmatu, pārsvarā lietišķa satura izdevumi un daži kalendāri.

Periodiskie izdevumi

Bijis izdevējs un redaktors periodiskajiem izdevumiem – humoristiski satīriskajam žurnālam "Vārdotājs" (1906–1907, 1932–1933), "Šalkas" (1907), "Vērotājs" (1907), "Gailis" (1912–1913), pirmajam tirdzniecībai veltītajam laikrakstam "Baltijas Tirgotājs" (1912–1915), pirmajam ilustrētajam nedēļas žurnālam "Varavīksne" (1914-1916), "Latvijas Tirgotājs" (1920–1932). Izdevis "Kukura Tēvijas kalendāru" (1924-1940).

Grāmatu veikali

1904. gadā Vecmīlgrāvī atvēris savu pirmo grāmatu veikalu. Iedzīvotāju vidū iecienītais veikals kļuvis par šauru, tāpēc Kukurs to pārdevis dzejniekam Andrejam Reitmanim par 700 rubļiem.
1906. gadā atvēris plašāku veikalu Marijas ielā 71
No 1907. līdz 1912. gadam, kad Kukurs atradies bēgļu gaitās ārvalstīs, veikalus pārzinājusi dzīvesbiedre.
Pēc emigrācijas 1912. gadā atgriežas Rīgā, iekārto veikalu pēc modernākajiem Rietumeiropas standartiem Marijas ielā 19, daļu aprīkojuma pārvedot no Marijas ielas 71. Izdod vairākus žurnālus.
1913. gadā veikals pārvietots uz plašākām telpām Marijas ielā 12. Šajās telpās vēl 20. gadsimta 20. gados atradās akciju sabiedrības "J. A. Kukurs" nodaļa.
1915. gadā pārcēlies uz Sanktpēterburgu, kur atvēris grāmatu un rakstāmlietu veikalu Gorohovajas ielā 64 un ierīkojis latviešu grāmatu spiestuvi Pavlovskā. Spiestuvē nodarbināts ap 40 strādnieku, pārsvarā no latviešu bēgļu vidus.
1919. gada martā spiestuves un veikala darbu pārtraucis, atstājis aprīkojumu Sanktpēterburgā un atgriezies Latvijā.
1919. gadā Rīgā atjauno lielinieku nacionalizēto uzņēmumu – grāmatu veikalu Marijas ielā 12.
Savā namā Klosterbaznīcas ielā 6 iekārto kancelejas preču veikalu, spiestuvi, sietuvi, kancelejas piederumu fabriku.
1920. gadā iekārtojisgrāmatu un rakstāmlietu veikalu noliktavu Aspazijas bulvārī 10, Kukurs uzsāka kancelejas preču lieltirgotavas organizēšanu.
1921. gadā uzņēmums pārveidots par akciju sabiedrību "J. A. Kukurs".
1937. gadā atvērta otra lieltirgotava Audēju ielā.

SABIEDRISKI POLITISKĀ DARBĪBA

Aktīvi piedalījies 1905. gada revolucionārajā kustībā.
Pēc atgriešanās no emigrācijas vienojis latviešu tirgotājus, izdodams žurnālu "Baltijas Tirgotājs" (1912-1915) un organizēdams tirgotāju vasaras sapulces un referātu vakarus.
1917. gadā iesaistījies politiskajā darbībā, bijis Latviešu Demokrātu partijas Pēterpils (Pēterburgas) nodaļas vadītājs. Ievēlēts par Latviešu pagaidu nacionālās padomes organizācijas komisijas priekšsēdētāju.
Pēc atgriešanās Rīgā 1919. gadā atjaunojis Latvijas tirgotāju savienību un organizējis reģionos tās nodaļas. Piedalījies Rīgas biržas komitejas pārorganizēšanā un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības bankas dibināšanā. No 1919. līdz 1927. gadam Rīgas biržas komitejas loceklis. Darbojies daudzu saimniecisku organizāciju valdēs un padomēs.

No 1927. gada nodevies tikai sava grāmatu un rakstāmlietu veikala, akciju sabiedrības "A. Kukurs" vadīšanai.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1898: stāsts "Grēka āži jeb naids maizes dēļ" veltīts kolportieru aizstāvībai.
1902–1913: sakārtojis un izdevis humoristisku darbu krājumu "Visa Rīga smejas!" (1-4).
1908: stāsts "Ledus puķes"
1917: tēlojumu un skiču krājums "Ceļinieka stāsti"
1939: autobiogrāfisks romāns "Laimīgais"

Pirmā pasaules kara laikā rakstījis pamfletus, vāciešu varas darbu aprakstus, strēlnieku dziesmas.

Kukura stāsti filozofiski apcerīgi, tajos pārdomas par dzīvi un mūžību. Kukurs savos darbos atklājas kā labs stāstnieks ar raitu, saistošu, bagātu valodu, gaišu humora izjūtu. Romānā "Laimīgais" spilgti raksturotas daudzas vēsturiskas personas.

"[..] ja mēs meklētu šo spožo rezultātu cēloņus, tad pirmā kārtā jāatduras uz Kukura rakstura pamatīpašību: nenogurstošu, enerģisku darbību, kurai līdztekus iet mīlestība uz pašu darbu, uzņēmība un apzinīga izturēšanās pret saviem pienākumiem. Palūkojoties tuvāki Kukura dzīvē, konstatējams, ka, neraugoties uz enerģisko darbību savos uzņēmumos, viņam atliek pietiekoši laika arī sabiedriskai darbībai; lai tikai atzīmējam viņa intensīvo darbību Latv. Tirgotāju Savienības valdē, Rīgas Biržas Komitejā, dažās kredītiestādēs u.t.t. Un šī plašā sabiedriskā darbība ir sagādājuse viņam zināmu popularitāti mūsu tirgotāju un rūpnieku aprindās un līdz ar to ne mazumu draugu un labvēļu viņa uzņēmumiem."

"Kara un revolūcijas laikos, kad katrs mēģināja tikai "andelēt" un "spekulēt" – Kukurs atver Pavlovskā drukātavu un sietuvi – t.i. viņš organizē radošu darba rūpniecību, kas spekulācijai nemaz neder. Gluži tas pats atkārtojas Latvijā pēc lielinieku izdzīšanas: visi steidz likvidēt savus īpašumus un uzņēmumus, jo tie netic Latvijas patstāvībai, bet Kukurs enerģiski strādā pie veikala paplašināšanas, jaunas drukātavas un sietuves organizēšanas. Šie divi fakti pietiekoši skaidri apgaismo K. darbības motīvus un mērķus: strādāt nevis peļņas labad, bet neatlaidīga griba izveidot un attīstīt mūsu nacionālo tirdzniecību un rūpniecību. Šī griba piespieda viņu aizmirst personīgās intereses un vajadzības, kuras bieži palika novārtā, un visu enerģiju un spējas koncentrēt pie saviem veikaliem un uzņēmumiem. Kukuram skaidrs, ka paliekami panākumi nav iegūstami uz reizi – caur laimes gadījienu, bet tie prasa neatlaidīgu, grūtu un lietpratēja darbu. Tāpēc arī viņa vadītos uzņēmumos nav spekulatīvas operācijas, bet ir tikai sistemātisks un produktīvs darbs."

R. Fogels. Viens darba cēliens. Latvijas Tirgotājs, Nr. 11, 1922, 5. lpp.

Avoti
Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Kukurs Jānis Alfrēds. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/1846/

Pašvaldis, Mazais Dundurs

Skultes Aleksandra skola
Vīksnas
Mācījies Skultes Aleksandra skolā.

Limbažu pilsētas skola
Limbaži
Beidzis pilsētas skolu.

1909
Berlīne
Berlīnē apmeklējis Brīvo augstskolu un Humbolta akadēmiju. Precīzs gads nav zināms.

1892
Rīga
No 1892. gada dzīvojis Rīgā.

1915–1919
Sanktpēterburga
1915. gadā pārcēlies uz Sanktpēterburgu.

03.1919
Rīga
1919. gada martā atgriezies Latvijā.

1941
Brīvības iela 91, Rīga
Pēdējā dzīvesvieta Rīgā – Ādolfa Hitlera (Brīvības) iela 91, dzīvoklis 21.

1897
Jāņa Alfrēda Kukura izdevniecība
Pērnavas iela 9, Latgales priekšpilsēta, Rīga
1897. gadā no iekrātajiem līdzekļiem nodibinājis savu izdevniecību Rīgā, Pērnavas ielā 9.

1904
Jāņa Alfrēda Kukura grāmatu veikals
Vecmīlgrāvis
1904. gadā Vecmīlgrāvī atvēris savu pirmo grāmatveikalu.

1906–1907
Žurnāls "Vārdotājs"
Vecmīlgrāvis
Izdevējs un redaktors

1906
Jāņa Alfrēda Kukura grāmatu veikals
Aleksandra Čaka iela 71, Rīga
1906. gadā atvēris otru plašāku veikalu Marijas ielā 71.

1907
Laikraksts "Šalkas"
Izdevējs un redaktors

1907–1911
Somija
Strādājis dažādos tirdznieciskos uzņēmumos Vācijā un Somijā par jaunāko kantoristu.Bijis plaši pazīstamās sabiedrības "Maggi" priekšstāvis Somijā. Nodibinot firmu "Joh. Juri & Co" Berlīnē, izdevis un tirgojis bildes un pastkartes.

1907
Rakstu krājums "Vērotājs" (1907)
Izdevējs un redaktors

1912–1915
Laikraksts "Baltijas Tirgotājs" (1912–1915)
Izdevējs un redaktors

1912–1913
Žurnāls "Gailis"
Izdevējs un redaktors

1912
Jāņa Alfrēda Kukura grāmatu veikals
Marijas iela 19, Rīga
Pēc emigrācijas 1912. gadā atgriežoties Rīgā iekārto veikalu pēc modernākajiem Rietumeiropas standartiem Marijas ielā 19.

1913
Jāņa Alfrēda Kukura grāmatu veikals
Marijas iela 12, Rīga
1913. gadā veikals pārvietots uz plašākām telpām Marijas ielā 12.

1914–1916
Žurnāls "Varavīksne"
Izdevējs un redaktors

1915–1919
Gorokhovaya St. 64, Saint Petersburg
1915. gadā Sanktpēterburgā atvēris grāmatu un rakstāmlietu veikalu, apgādu un ierīkojis grāmatu spiestuvi. Veikals 1919. gadā nacionalizēts.

1915–1919
Pavlovska
Ierīkojis plašu drukātavu un sietuvi, kurā nodarbinājis apmēram 35 strādniekus – latviešu bēgļus. Uzņēmums darbojies līdz 1919. gada pirmajai pusei, kad ticis nacionalizēts.

1919
Jāņa Alfrēda Kukura grāmatu veikals
Marijas iela 12, Rīga
1919. gadā Rīgā atjauno lielinieku nacionalizēto uzņēmumu – grāmatu veikalu Marijas ielā 12.

1919
Jāņa Alfrēda Kukura grāmatu veikals
Minsterejas iela 6, Rīga
Savā namā Klosterbaznīcas ielā 6 iekārto kancelejas preču veikalu, spiestuvi, sietuvi, kancelejas piederumu fabriku.

1920
Jāņa Alfrēda Kukura grāmatu veikals
Aspazijas bulvāris 10, Centra rajons, Rīga
1920. gadā noorganizē rakstāmlietu, skolas un kantora piederumu lieltirgotavu Aspazijas bulvārī 10.

1920–1932
Laikraksts "Latvijas Tirgotājs" (1920–1932)
Izdevējs un redaktors

1932–1933
Žurnāls "Vārdotājs"
Izdevējs un redaktors

1937
Jāņa Alfrēda Kukura grāmatu veikals
Audēju iela, Rīga
1937. gadā atvēris otru lieltirgotavu Audēju ielā.

1907
Somija
Pēc aktīvās dalības 1905. gada revolūcijā vajāšanas dēļ vispirms emigrējis uz Somiju.

1907–1911
Berlīne
No Somijas emigrējis tālāk uz Vāciju, Berlīni.

1917
Latviešu Demokrātu partija
Sanktpēterburga
1917. gadā iesaistījies politiskajā darbībā, bijis Latviešu Demokrātu partijas Pēterpils nodaļas vadītājs.

1919–1927
Rīgas biržas komiteja
Rīgas biržas komitejas loceklis

14.06.1941
Juhnova
Izsūtīts no dzīvesvietas Rīgā, Brīvības ielā 91 1941. gada 14./15. jūnijā, sākotnēji uz PSRS IeTK Juhnovas labošanas darbu nometni.

09.07.1941
Vjatkas labošanas darbu nometne (Vjatlags)
No Juhnovas labošanas darbu nometnes ieradies Vjatlagā 1941. gada 9. jūlijā.