Rīgas biržas komiteja

Rīgas biržas (dib. 1816.20.VI) sabiedrības vēlēts izpildorgāns. Biržas komiteja vadīja lieltirdzniecības, kuģniecības un rūpniecības (līdz Rīgas Fabrikantu biedrības nodibināšanai 1904) darījumu operācijas, kā arī noteica biržas darba kārtību. Biržas komiteja piedalījās Rīgas ostas izbūvē, iegādājās tvaikoņus un bagarus, ierosināja dzelzceļa līniju Rīga-Daugavpils-Vitebska un Rīga-Jelgava izbūvi, kā arī publiskās telegrāfa līnijas izbūvi starp biržu un Bolderājas loču staciju (1852; tā bija pirmā telegrāfa līnija impērijā), vēlāk iekārtoja arī telegrāfa līniju ar Kolkasragu. 1864 Rīgas biržas komiteja nodibināja Rīgas biržas banku.

Rīgas biržas komiteja nežēloja līdzekļus profesionālu darbinieku sagatavošanai. 1844 tā savā aprūpē pārņēma navigācijas skolu. Ar biržas komitejas atbalstu 1862 tika nodibināts Rīgas Politehnikums (Rīgas Politehniskais institūts) un 1901 - Rīgas Komercskola, darbu sāka jūrskola, kurinātāju un mašīnistu skola. Tika atvērta arī jūrnieku patversme.

Rīgas biržas komiteja regulāri publicēja darbības pārskatus un atbalstīja gadagrāmatas "Rigaer Handels-Archiv" (1874-1915) izdošanu. Līdz Latvijas Republikas nodibināšanai Rīgas biržas komitejā galvenie noteicēji bija vietējie vācu lieluzņēmēji, pēc tam komiteja turpināja darbu kā Rīgas lieltirdzniecības vadītāja, veicinot importa un eksporta, banku darbības un kuģniecības attīstību, kā arī Rīgas ostas tālāku izbūvi. 20.gs. 20.gadu beigās Rīgas biržas komitejā bija ~ 200 biedru. 1939.10.VII komiteja darbību izbeidza.

Avots: https://www.letonika.lv/groups/?title=R%C4%ABgas%2...