1920: dzejoļi un epigrammas periodikā. Tie iespiesti periodikā, lielākoties laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un K. Freinberga rediģētajā antoloģijā "Lira".
H. Krūmiņa pirmā publikācija datējama ar 1920. gadu, kad J. Spriņģa izdotajā humoristiskajā žurnālā "Skudra" nodrukātas viņa epigrammas.
No 1922: Antons Austriņš, vēlāk Jānis Sudrabkalns iespiež Hugo Krūmiņa dzejoļus "Latvijas Vēstnesī",
bet Kārlis Freinbergs – žurnālā "Lira".
Rakstnieku vakaros uzstājies kopā ar Annu Brigaderi, Kārli Skalbi, Jāni Ziemeļnieku, Jāni Akurateru, Birutu Skujenieci, Jāni Grotu, Leonīdu Breikšu, Mirdzu Bendrupi, Valdu Mooru, tomēr vienīgais dzejoļu krājums "Zemes vējos" top lēnām un iznāk tikai 1950. gadā (papildināts 1986. gadā).
Ierosme rakstīt lugas radās, kad kopā ar studiju biedriem ieveidoja ceļojošu studentu aktieru trupu.
Uz mazām provinces teātru skatuvēm izrādītas virkne lugu – "Neatkarīgajā Latvijā bija maz tādu skatuves ansambļu, kas nebūtu spēlējuši viņa lugas, jotās risināja aktuālus jautājumus, bija viegli izrādāmas un ar gaumīgu humoru. Tajos gados rakstnieks sarakstījis ap 25 lugas, vairumu no tām parakstīdams ar vārdu K. Gunispers." / Londonas Avīze, 1981, 2. janv.
Lugas publicētas arī atsevišķās grāmatās:
1927: komēdija "Jaunais agronoms".
1928: komēdija "Vecpuiši".
1928: komēdija "Atstātā līgava".
1928: komēdija "Ideālā vecmāte".
1929: komēdija "Priekšzīmīga saimniecība".
1930: komēdija "Sāncenši".
1931: komēdija "Modernais lauksaimnieks".
1931: drāma "Melanholiskais valsis".
1931: komēdija "Vecpuiši precas".
1932: komēdija"Toms Dižboms" (1932, teātrī ar nosaukumu "Spēka vīri").
1932: komēdija "Eksportsviests un mīlestība".
1934: tautas luga "Silzemnieki" (1934, teātrī 1933 ar nosaukumu "Negaiss tuvojas").
1937: drāma "Zemnieka testaments".
1939: tautas luga "Druvu dziesma" (1939).
Trimdā sarakstītas un izrādītas lugas
1946: "Jūrnieka kristības".
1947: 4 cēlienu luga "Brīvie ļaudis".
1948: skečs "Dzintra".
1949: "Cēli kā dzimtenes dievnami".
1963: "Vārds dzejniekiem no tautas" (publicēta žurnālā "Tilts" 1964, 60/61).
1964: "Maestro no Rucavas".
Lugās tēlota galvenokārt lauku vide, tajās parasti raita darbība, atjautīgas situācijas, bet pieticīgi psiholoģiski raksturojumi.
Dzejas apkopota un izdota
1950: krājums "Zemes vējos" (papildināts, atkārtoti 1986. gadā).
Ieguvis tautskolotāja tiesības un 20. gs. 40. pirmajos gados strādāja par skolotāju Tukumā, Oleros un Ķirbižos.
Bēgļu gados Vācijā – Flensburgā nodibinājis latviešu tautskolu un ģimnāziju.