Hugo Teodors Krūmiņš
05.01.1901 – 16.04.1990
Hugo Krūmiņš (1901–1990) – dramaturgs. Dzimis Vitrupes pagastā, kur tuvienes skolās ieguvis pamatizglītību, studējis Latvijas Universitātē; strādājis par skolotāju, taču kļuva par dramaturgu. Sarakstījis ap trīsdesmit lugu. Tās ir uzvestas Zemnieku drāmas teātri, Jelgavas teātrī, Pārdaugavas teātrī un Rīgas radiofonā. Bijis arī atjautīgs humorists, publikācijas "Svaros", "Siksspārnī" un "Skudrā", kur iespiestas arī viņa zīmētās karikatūras. Daļa lugu izdotas, iestudētas, dažas palikušas manuskriptos. Latvijā populārākā bija "Priekšzīmīgā saimniecība", tad "Sāncenši", "Vecpuiši", "Silzemnieki", "Modernais lauksaimnieks". 1944. gada rudenī devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kopš 1951. gada dzīvoja ASV. Amerikā uzrakstīta luga "Maestro no Rucavas". Septiņas no sarakstītajām 30 lugām atrodas Ņujorkas pilsētas bibliotēkas latviešu nodaļā. Dzeja apkopota un izdota krājumā "Zemes vējos" (1951; papildināta atkārtoti 1986. gadā).
Dzimšanas laiks/vieta
05.01.1901
"Vecmelbārži"
Dzimis Viļķenes, vēlāk Vitrupes pagasta Vecmelbāržos.
Miršanas laiks/vieta
16.04.1990
Ņujorka
Personiska informācija
Dzimis saimnieka Andreja Krūmiņa un Kristīnes (dzimusi Rungaine) Krūmiņa ģimenē, kurā pavisam ir septiņi bērni. Divi no viņiem mirst bērnībā, četri dēli tiek izskoloti un beidz Universitāti un piektais jaunais dzejnieks un dramaturqs Hugo Krūmiņš studē medicīnu līdz 3. kursam, tad aiziet strādāt žurnālistikā. Vācu okupācijas gados ieguva tautskolotāja tiesības, strādāja Tukumā un citur par audzinātāju.
1944: bēgļu gaitās uz Vāciju.
1950: ar sievu Martu un diviem bērniem ieceļoja Amerikā; strādāja par zīmēšanas skolotāju, zīmēja arī pats un atsāka rakstīt dzeju. Spēlējis šahu.
Nonācis Mičiganā, kur kādu laiku strādāja par sanitāru kādā garā vājo atpūtas namā.
Profesionālā darbība
1920: dzejoļi un epigrammas periodikā. Tie iespiesti periodikā, lielākoties laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un K. Freinberga rediģētajā antoloģijā "Lira".
H. Krūmiņa pirmā publikācija datējama ar 1920. gadu, kad J. Spriņģa izdotajā humoristiskajā žurnālā "Skudra" nodrukātas viņa epigrammas.
No 1922: Antons Austriņš, vēlāk Jānis Sudrabkalns iespiež Hugo Krūmiņa dzejoļus "Latvijas Vēstnesī",
bet Kārlis Freinbergs – žurnālā "Lira".
Rakstnieku vakaros uzstājies kopā ar Annu Brigaderi, Kārli Skalbi, Jāni Ziemeļnieku, Jāni Akurateru, Birutu Skujenieci, Jāni Grotu, Leonīdu Breikšu, Mirdzu Bendrupi, Valdu Mooru, tomēr vienīgais dzejoļu krājums "Zemes vējos" top lēnām un iznāk tikai 1950. gadā (papildināts 1986. gadā).
Ierosme rakstīt lugas radās, kad kopā ar studiju biedriem ieveidoja ceļojošu studentu aktieru trupu.
Uz mazām provinces teātru skatuvēm izrādītas virkne lugu – "Neatkarīgajā Latvijā bija maz tādu skatuves ansambļu, kas nebūtu spēlējuši viņa lugas, jotās risināja aktuālus jautājumus, bija viegli izrādāmas un ar gaumīgu humoru. Tajos gados rakstnieks sarakstījis ap 25 lugas, vairumu no tām parakstīdams ar vārdu K. Gunispers." / Londonas Avīze, 1981, 2. janv.
Lugas publicētas arī atsevišķās grāmatās:
1927: komēdija "Jaunais agronoms".
1928: komēdija "Vecpuiši".
1928: komēdija "Atstātā līgava".
1928: komēdija "Ideālā vecmāte".
1929: komēdija "Priekšzīmīga saimniecība".
1930: komēdija "Sāncenši".
1931: komēdija "Modernais lauksaimnieks".
1931: drāma "Melanholiskais valsis".
1931: komēdija "Vecpuiši precas".
1932: komēdija"Toms Dižboms" (1932, teātrī ar nosaukumu "Spēka vīri").
1932: komēdija "Eksportsviests un mīlestība".
1934: tautas luga "Silzemnieki" (1934, teātrī 1933 ar nosaukumu "Negaiss tuvojas").
1937: drāma "Zemnieka testaments".
1939: tautas luga "Druvu dziesma" (1939).
Trimdā sarakstītas un izrādītas lugas
1946: "Jūrnieka kristības".
1947: 4 cēlienu luga "Brīvie ļaudis".
1948: skečs "Dzintra".
1949: "Cēli kā dzimtenes dievnami".
1963: "Vārds dzejniekiem no tautas" (publicēta žurnālā "Tilts" 1964, 60/61).
1964: "Maestro no Rucavas".
Lugās tēlota galvenokārt lauku vide, tajās parasti raita darbība, atjautīgas situācijas, bet pieticīgi psiholoģiski raksturojumi.
Dzejas apkopota un izdota
1950: krājums "Zemes vējos" (papildināts, atkārtoti 1986. gadā).
Ieguvis tautskolotāja tiesības un 20. gs. 40. pirmajos gados strādāja par skolotāju Tukumā, Oleros un Ķirbižos.
Bēgļu gados Vācijā – Flensburgā nodibinājis latviešu tautskolu un ģimnāziju.
Citātu galerija
Imants Pijols par Hugo Krūmiņa dzeju
".. tā ir dziļa dabas izjūta (rudens, debesis, jūra, vēji, zvaigznes), kas ierosina domāšanu filozofiskā līmenī līdz likteņa galējām konsekvencēm un tomēr – dialektiskai Visuma un personības mijiedarbei."Pijols, Imants. Zemes vējos. Karogs, 1990, Nr. 12.
Par visvairāk iestudēto komēdiju "Priekšzīmīga saimniecība" (1929)
"Lugā kontrastē lauku no pilsētu laužu dzīve, viscauri valda žirgts gars, kas piepilda ar darbību ik cēlienu un skatītāju negarlaiko. Luga uzrakstīta sevišķi veikli, valoda vijīga".Tukuma Ziņas, 1943, 5. janv.
Saiknes
Marta Vitrupe - Sieva
Minjona Kļaviņa - Meita
Otomārs Gundars - Brālis
Nodarbes
Pseidonīms
Kaspars Gunispers, Balarts
Izglītība
Luda Bērziņa tirdzniecības skola
Rīgas iela 30, Limbaži
Vitrupes pagastskola
Vitrupe
Limbažu pilsētas skola
Limbaži
1920. gada 30. septembrī saņēmis no Izglītības Ministrijas skolu Departamenta Karavīru Kursu pedagoģiskās padomes liecību par izturētiem pārbaudījumiem pilna vidusskolas kursa apmērā (ļoti sekmīgas atzīmes latviešu un krievu valodā, vēsturē, dabas zinībās un psiholoģijā).
Rīga
Apmeklējis Latvijas kultūras veicināšanas biedrības zīmēšanas studiju pie gleznotāja Indriķa Zeberiņa.
1920–1923
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Medicīnas fakultātē; studiju virziena: medicīna un zobārstniecība.
Darbavieta
Tukums
Strādājis par skolotāju.
Oleri
Strādājis par skolotāju.
Ķirbiži
Strādāja par skolotāju
1945–1950
Flensburga
Skolas pārzinis Flensburgā.
1945–1950
Hūzuma
Dalība organizācijās
Emigrē
1944
Vācija
Ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
1950
Amerikas Savienotās Valstis
Izceļoja no Vācijas.
Dzīvesvieta
1945–1949
Flensburga
Dzīvoja Mirvikas bēgļu nometnē.
1949–1950
Lībeka
Dzīvoja Mēzenes baraku nometnē.
Apglabāts
Liepupes kapi