Hermanis Buduls

Dzimis amatnieka deviņu bērnu ģimenē. Tēvs – Miķelis, māte – Liene (dz. Lože).  Sieva Marta Budula (1887–1978), dēli Leonīds Buduls, inženieris (dzīvoja
Austrālija) un Ervīns Buduls, valodnieks (ASV).
1953: sāk pamanīt pirmās ļaundabīgā audzēja pazīmes.

Sarakstījis vairākus darbus psihiatrijā un monogrāfiju "Poruku Jānis
savas garīgās dzīves krēslainās dienās", kurā iestrādāti personīgie
novērojumi dzejnieka slimības laikā.
Tērbatas studiju laikā, lai iegūtu naudu mācībām un iztikai, vasaras
brīvlaikos, dzīvojot pie brāļa Vecpiebalgas Jāņaskolā, katru gadu saraksta pa
populārzinātniskai grāmatai par vispārīgiem medicīnas, higiēnas un arī cilvēka
psihiskās darbības jautājumiem un kas arvien tika drīz izpirktas.
Periodiskajos izdevumos publicējis arī rakstus par dažādiem autoriem, kā arī viņu literārajiem darbiem.1914: Tērbatas Universitātē ieguvis medicīnas doktora grādu par disertāciju "Par
salīdzinošo rasu psihiatriju".
1945: Drezdenē gājuši bojā daļa Buduļa manuskriptu.Medicīna
1909: Laulība un cilvēka dzīves mērķis.

1910: Cilvēka nervi, viņu būve un normālās darbības.

1912: Nervu veselības kopšana.

1923: Par alkoholismu.

1931: Nervu veselības kopšana skolas gados.

1950: Veselīga dzīve.

1954: Cilvēks dzīves spogulī.Raksti par rakstniekiem un viņu daiļdarbiem1943: Par mērnieku laiku tipiem un viņu tapšanas vidi.
1946: Pērļu zvejnieka 50 gadu apcerei.
1947: Mērnieku laiki un viņu cilvēki.
1947: Miguēlu Servantesu atceroties.Mācību grāmatas
1924: Psihiatrija. Vispārīgā daļa.

1929: Psihiatrija. Speciālā daļa.Monogrāfijas
1911: Poruku Jānis savas garīgās dzīves krēslainās dienās.

1925: Poruka dvēseles noskaņas krēslainās dienās.

1938: Latvijas galvas pilsētas Rīgas Sarkankalna slimnīcas vēsture.

Jānis Liepiņš par Hermaņa Buduļa monogrāfiju "Poruka dvēseles noskaņas krēslainās dienās"."Sabiedrības uzskati trīsdesmitajos gados un arī vēlāk par psihiskām kaitēm
bija citādāki nekā tagad, gara slimības vēl uzlūkoja par publiski neizpaužamām.
Tagad neviens par kādas psihiskas kaites diagnosticēšanu pašam vai tuviniekam
tāpēc vien apvainots nav (vismaz es tā domāju), tomēr profesora Hermaņa Buduļa
publiska slimības izvērte, kaut arī nesatur ne mazākos apvainojumus dzejnieka
literārai darbībai, ir divejādi uzlūkojama; pavisam bez vainas mediķis
sabiedrības priekšā nav vis."

Liepiņš, Jānis. Vecā Druviena. Karogs, 1987, Nr. 6, 163. lpp.

doctor
editor
professor
publicist

Jaunpiebalgas draudzes skola
Jaunpiebalga

Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga

Cēsu reālģimnāzija
Cēsis

Rīgas pilsētas ģimnāzija
Rīga

–1905
Tērbatas akadēmiskā ģimnāzija
Tartu

1905–1911
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studējas Medicīnas fakultātē, pēc studiju beigām kļuva par asistentu pie profesora Čiža.

1914
Berlīne
Papildinājis praktiskās zināšanas Berlīnē. Pēc dažiem darba mēnešiem sākas Pirmais pasaules karš, kādēļ bija spiests pārtraukt praksi un stāties Krievijas armijas rindās.

Latvijas Neirologu un psihiatru biedrības priekšnieks.

1909
Studentu biedrība "Atauga"
Tartu

1911–1914
Tartu
Pēc studiju beigām Tērbatā (mūsdienās Tartu) strādājis par profesora V. Čiža asistenu V. Čižā klīnikā, kur bijis dzejnieka Jāņa Poruka ārstu.

1915–1918
Smoļenska
Pēc dienesta beigām paliek Smoļenskā, kur strādā par ārstu līdz cara armijas iziršanai.

1918–1919
Jaunpiebalga
Pēc cara armijas sairšanas pamet Smoļensku, kur atstāj visas savas mantas, un atgriežas Jaunpiebalgā, kur strādā par ārstu.

1919–02.1942
Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca
Rīga
Sarkankalna psihiatriskās slimnīcas direktors. Zaudē darba vietu vietu, jo Vācijas okupācijas laikā stacionāru pārņem vācu militārā pārvalde, pārvēšot to par kara slimnīcu. Nacistu okupācijas laikā palīdz glābt slimniekus no nošaušanas, atlaižot tos uz mājām, par ko viņš saņēmis vāciešu draudus un apsūdzības par psihiski slimo slēpšanu.

1920–1944
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Psihiatrijas un nervu slimības katedras docents, no 1924. gada ievēlēts par profesoru. Trīs reizes ievēlēts par Medicīnas fakultātes dekānu. Bijis pirmais LU Psiholoģijas katedras vadītājs.

1923–1925
Latvijas Ārstu Žurnāls
Žurnāla redakcijas kolēģijas loceklis.

1932–1939
Latvijas Ārstu Žurnāls
Žurnāla redakcijas kolēģijas loceklis.

1944–1954
Vācija
Sākumā lasījis lekcijas Vircburgas Latviešu tautas augstskolā un strādājis Bādenes Valsts psihiatriskajā slimcīcā. Vēlāk strādā par ierindas psihiatru un turpina rakstīt populārzinātniskas grāmatas.

1914–1915
Krievijas Impērijas armija
Līdz ar Pirmā pasaules kara sākumu tiek iesaukts Krievijas armijas rindās. Kopā ar hospitāļa psihisko slimību nodaļu bijis Pēterburgā, vēlāk Minskā, bet savas dienesta gaitas beidz 1915. gadā Smoļenskā.

1944
Vircburga
Devās bēgļu gaitās uz Vāciju, jo piespiedu kārtā tika aizvesti viņa dēli. Vācijā dzīvoja latviešu bēgļu nometnē Vircburgā.

12.11.1954
Visloha
Apbedīts Vislohas slimnīcas kapos.

The Order of Three Stars
Trešā šķira
1929