Rīgas pilsētas ģimnāzija

1861. gadā Rīgas pilsētas 1. apriņķa skola (bijusī Domskola) tiek reorganizēta par reālģimnāziju ar 5gadīgu kursu. Bez krievu un vācu valodas tajā māca arī angļu, franču un latīņu valodu, kā arī eksaktos un speciālos mācību priekšmetus. Skolas uzdevums - gatavot darbiniekus vietējām amatniecības, tirdzniecības un citām tautsaimniecības nozarēm. Līdz 1874. gadam tiek pieņemts jauns mācību plāns, latīņu valodu atbīdot perifērijā, to mācot tikai pirmajās trīs klasēs. Galvenā vērība - svešvalodām un matemātiskā cikla priekšmetiem: algebrai, ģeometrijai trigonometrijai; ģeogrāfiju papildina ar tirdzniecības un rūpniecības ģeogrāfiju, fakultatīvi var apgūt grāmatvedību, tirdzniecības korespondenci u.c. Absolventus bez iestājeksāmeniem uzņem Krievijas tehniskajās augstskolās un Tērbatas universitātes fizikas un matemātikas fakultātē.

1874. gadā reorganizē par 7gadīgu mācību iestādi. Katrā no trim vecākajām klasēm mācību laiks - divi gadi; darbojas reālā un klasiskā nodaļa, pirmajā uzsvars uz matemātiku, fiziku, ķīmiju. Piešķir Rīgas pilsētas ģimnāzijas nosaukumu. Pirmais direktors Dr. E. Hafners, skolu vada 12 gadus. 1882. gadā skolā mācās 616 skolēni, t.sk. Rainis (1879-1883); 1892. gadā skolu absolvē Jānis Endzelīns, vēlāk - Emīlis Melngailis u.c.

Jau 1867. gadā pēc arhitekta J.D.Felsko projekta uzceļ skolas ēku toreizējā Troņmantnieka (tg. Raiņa) bulvārī 8, tā ir pirmā modernā un speciāli skolas vajadzībām izbūvētā celtne Rīgā. 1885. gadā izveido stipendiju fondu. Pēc 1887. gada pāriet uz krievu mācību valodu, 1894. gadā slēdz reālo nodaļu, pārveido par pilnībā klasiska tipa ģimnāziju. Pēc neatkarīgās Latvijas dibināšanas - Rīgas pilsētas 1. vidusskola; kopš 1929. gada Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija.

No: Alfrēds Staris. Skolas un izglītība Rīgā no sendienām līdz 1944. gadam. Lielvārds, 2000, 91.-92.lpp.