Hermanis Buduls
16.11.1882 – 10.11.1954
Hermanis Buduls (1882–1954) – ārsts, profesors, publicists un redaktors. Būdams Jāņa
Poruka ārsts, sarakstījis monogrāfiju par Jāņa Poruka garīgās veselības
stāvokli, kā arī rakstījis populārzinātniskas grāmatas par psihiatriju.
Sarakstījis pirmo mācību grāmatu par psihiatriju latviešu valodā. Publicējis
dažus rakstus par dažādiem rakstniekiem un viņu daiļdarbiem.
Dzimšanas laiks/vieta
16.11.1882
Jaunpiebalgas pagasts
Dzimis Jaunpiebalgas pagasta Jaunmigļos.
Miršanas laiks/vieta
10.11.1954
Visloha
Personiska informācija
Dzimis amatnieka deviņu bērnu ģimenē. Tēvs – Miķelis, māte – Liene (dz. Lože). Sieva Marta Budula (1887–1978), dēli Leonīds Buduls, inženieris (dzīvoja
Austrālija) un Ervīns Buduls, valodnieks (ASV).
1953: sāk pamanīt pirmās ļaundabīgā audzēja pazīmes.
Profesionālā darbība
Sarakstījis vairākus darbus psihiatrijā un monogrāfiju "Poruku Jānis
savas garīgās dzīves krēslainās dienās", kurā iestrādāti personīgie
novērojumi dzejnieka slimības laikā.
Tērbatas studiju laikā, lai iegūtu naudu mācībām un iztikai, vasaras
brīvlaikos, dzīvojot pie brāļa Vecpiebalgas Jāņaskolā, katru gadu saraksta pa
populārzinātniskai grāmatai par vispārīgiem medicīnas, higiēnas un arī cilvēka
psihiskās darbības jautājumiem un kas arvien tika drīz izpirktas.
Periodiskajos izdevumos publicējis arī rakstus par dažādiem autoriem, kā arī viņu literārajiem darbiem.
1914: Tērbatas Universitātē ieguvis medicīnas doktora grādu par disertāciju "Par
salīdzinošo rasu psihiatriju".
1945: Drezdenē gājuši bojā daļa Buduļa manuskriptu.
1909: Laulība un cilvēka dzīves mērķis.
1910: Cilvēka nervi, viņu būve un normālās darbības.
1912: Nervu veselības kopšana.
1923: Par alkoholismu.
1931: Nervu veselības kopšana skolas gados.
1950: Veselīga dzīve.
1954: Cilvēks dzīves spogulī.Raksti par rakstniekiem un viņu daiļdarbiem
1943: Par mērnieku laiku tipiem un viņu tapšanas vidi.
1946: Pērļu zvejnieka 50 gadu apcerei.
1947: Mērnieku laiki un viņu cilvēki.
1947: Miguēlu Servantesu atceroties.
1924: Psihiatrija. Vispārīgā daļa.
1929: Psihiatrija. Speciālā daļa.Monogrāfijas
1911: Poruku Jānis savas garīgās dzīves krēslainās dienās.
1925: Poruka dvēseles noskaņas krēslainās dienās.
1938: Latvijas galvas pilsētas Rīgas Sarkankalna slimnīcas vēsture.
Citātu galerija
"Sabiedrības uzskati trīsdesmitajos gados un arī vēlāk par psihiskām kaitēm
bija citādāki nekā tagad, gara slimības vēl uzlūkoja par publiski neizpaužamām.
Tagad neviens par kādas psihiskas kaites diagnosticēšanu pašam vai tuviniekam
tāpēc vien apvainots nav (vismaz es tā domāju), tomēr profesora Hermaņa Buduļa
publiska slimības izvērte, kaut arī nesatur ne mazākos apvainojumus dzejnieka
literārai darbībai, ir divejādi uzlūkojama; pavisam bez vainas mediķis
sabiedrības priekšā nav vis."
Liepiņš, Jānis. Vecā Druviena. Karogs, 1987, Nr. 6, 163. lpp.
Nodarbes
Izglītība
Jaunpiebalgas draudzes skola
Jaunpiebalga
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
Cēsu reālģimnāzija
Cēsis
–1905
Tērbatas akadēmiskā ģimnāzija
Tartu
1905–1911
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studējas Medicīnas fakultātē, pēc studiju beigām kļuva par asistentu pie profesora Čiža.
1914
Berlīne
Papildinājis praktiskās zināšanas Berlīnē. Pēc dažiem darba mēnešiem sākas Pirmais pasaules karš, kādēļ bija spiests pārtraukt praksi un stāties Krievijas armijas rindās.
Dalība organizācijās
Latvijas Neirologu un psihiatru biedrības priekšnieks.
1909
Studentu biedrība "Atauga"
Tartu
Darbavieta
1911–1914
Tartu
Pēc studiju beigām Tērbatā (mūsdienās Tartu) strādājis par profesora V. Čiža asistenu V. Čižā klīnikā, kur bijis dzejnieka Jāņa Poruka ārstu.
1915–1918
Smoļenska
Pēc dienesta beigām paliek Smoļenskā, kur strādā par ārstu līdz cara armijas iziršanai.
1918–1919
Jaunpiebalga
Pēc cara armijas sairšanas pamet Smoļensku, kur atstāj visas savas mantas, un atgriežas Jaunpiebalgā, kur strādā par ārstu.
1919–02.1942
Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca
Rīga
Sarkankalna psihiatriskās slimnīcas direktors. Zaudē darba vietu vietu, jo Vācijas okupācijas laikā stacionāru pārņem vācu militārā pārvalde, pārvēšot to par kara slimnīcu. Nacistu okupācijas laikā palīdz glābt slimniekus no nošaušanas, atlaižot tos uz mājām, par ko viņš saņēmis vāciešu draudus un apsūdzības par psihiski slimo slēpšanu.
1920–1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Psihiatrijas un nervu slimības katedras docents, no 1924. gada ievēlēts par profesoru. Trīs reizes ievēlēts par Medicīnas fakultātes dekānu. Bijis pirmais LU Psiholoģijas katedras vadītājs.
1923–1925
Latvijas Ārstu Žurnāls
Žurnāla redakcijas kolēģijas loceklis.
1932–1939
Latvijas Ārstu Žurnāls
Žurnāla redakcijas kolēģijas loceklis.
1944–1954
Vācija
Sākumā lasījis lekcijas Vircburgas Latviešu tautas augstskolā un strādājis Bādenes Valsts psihiatriskajā slimcīcā. Vēlāk strādā par ierindas psihiatru un turpina rakstīt populārzinātniskas grāmatas.
Dienests
1914–1915
Krievijas Impērijas armija
Līdz ar Pirmā pasaules kara sākumu tiek iesaukts Krievijas armijas rindās. Kopā ar hospitāļa psihisko slimību nodaļu bijis Pēterburgā, vēlāk Minskā, bet savas dienesta gaitas beidz 1915. gadā Smoļenskā.
Emigrē
1944
Vircburga
Devās bēgļu gaitās uz Vāciju, jo piespiedu kārtā tika aizvesti viņa dēli. Vācijā dzīvoja latviešu bēgļu nometnē Vircburgā.
Apglabāts
12.11.1954
Visloha
Apbedīts Vislohas slimnīcas kapos.
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Trešā šķira
1929