PAR EGILA HERMANOVSKA PERSONĪBU UN PROFESIONĀLI DARBĪBU
"Viņš ir pēdējais un vecākais no četriem slavenajiem brāļiem Hermanovskiem, kuri savā laikā Rīgā ieveda un demonstrēja jaunu, neparastu dzīves, mākslas un modes stilu. Šos stila pārstāvjus tauta mēdza dēvēt par “vienaldzīgajiem”. Viņu modi raksturoja biezzoļu kurpes, jeb “porgas”, tievās “daktītes”, pagarās žaketes ar vareniem pleciem, “fasonīgi” izformētas hūtītes, mazas ūsiņas un bezgala vienaldzīgs paskats sejā."
Avens, Voldemārs. Egils Hermanovskis. Latvju Māksla, Nr. 19, 1993.
Fragments no Oļģerta Liepiņa romāna "Četri brāļi Hermanovski"
"Egils stāvēja pie loga, gaidīdams viesus. Viņš bija reti pacilātā omā. Kālab gan ne? Likās, ka dzīve sāk strauji iet uz augšu. Nupat noslēdzis līgumu par kāda universālveikala būvi, kam augšējā stāvā būs biroju telpas, pagraba telpās kara posta aizsardzības patvertne, bet uz jumta kafejnīca un mazākas telpas helikopteru nolaišanās platformai. Arī par gaidāmo izstādi jādomā. Egils jau sadzirda pirmo viesu soļus. Tie bija “Elles ķēķa” bohemiešu sabiedrība ar Frīdrichu Miltu, Linardu Taunu un dažiem citiem mākslas kalpiem. Viņa galerijā pēc laiciņa ieradās arī Volmars, Krūka, Orests Berlings, Annuss, Puzinas, Cielavs. Tik daudz balsu, tik daudz ierosmju, prieks un entuziasms! Stundas skrēja kā zelta putekļi – gan drīz katram vārdam un ierosmei bija sava vērtība."
Liepiņš, Oļģerts. Četri brāļi Hermanovskis. Treji Vārti, Nr. 152, 1993.