Elga Rodze-Ķīsele

Vācijā apprecējās ar Dzintaru Čečiņu, laulība drīz šķirta. Austrālijā apprecējusies otrreiz ar Visvaldi Ķīseli, Latvijas brīvības cīnītāja un vēlākā policijas inspektora Jāņa Ķīseļa dēlu, kurš bija mainījis uzvārdu uz Rodze.

Aktīvi iesaistījusies pretkomunisma akcijās Austrālijā.

Dzīvojusi dažādās Austrālijas pilsētās: Pertā, Adelaidā, Sidnejā, kopš pēc vīra nāves 1977. gadā.

Literārā darbība

1939: pirmās dzejas publikācijas žurnālā "Skolu Dzīve".

Dzeju publicējusi pēc rakstnieka Hugo Puriņa pamudinājuma. Ģimnāzijas sarīkojumos iepazinusies ar Andreju Eglīti un Andreju Johansonu, kuri mudinājuši nopietnāl pievērsties dzejošanai un stila izkopšanai. Bēgļu nometņu laikā dzeju rakstījusi maz, jo angļu valodas prasmes dēļ iesaistīta UNRRAs darbā, pie literārās jaunrades atgriezusies Austrālijas posmā. sākot ar 1956. gadu, kad publicējusies galvenokārt laikrakstā "Austrālijas Latvietis".

Krājuma tituldzejoli "Ilgu laiva" komponējis Jānis Mediņš.

Līdzās aktīvai darbībai Austrālijas latviešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē iesaistījās arī Austrālijas politiskajā sabiedrībā ar pretkomunisma runām un darbību, darbojās Liberāļu partijā; kandidējusi Austrālijas federālā parlamenta vēlēšanās kā Liberāļu partijas kandidāte.

1968: ievēlēta par The Committee of Pacific and European Political Affairs vadītāju.

Uzturējusi ciešus sakarus ar Latviju pēc valstiskās neatkarības atgūšanas, sadarbojās ar Latvijas Kultūras fondu.

1973–2000: astoņu Sidnejas Latviešu teātrī iestudēto "Kaleidoskopu" autore un režisore.

1986: Sidnejas Latviešu biedrības Dāmu kopa iestudējusi skeču "Ciemošanās."

Aktīvi darbojusies Sidnejas Latviešu teātra Literārajā sekcijā, kur uzstājusies ar referātiem (par Zinaīdu Lazdu, Anšlavu Eglīti, Āriju Elksni un citiem) un kuru vadīja kopš 1980. gada pēc Spodra Klauverta nāves.

1983, 1986. un 1989. gadā vadījusi Austrālijas Rakstnieku dienas Sidnejā.

1986: saņēmusi Spodra Klauverta balvu.

2011: pie Vītola fonda iedibināta Elgas Rodzes-Ķīselis piemiņas stidendija.

Par dzejas krājumu "Ilgu laiva" (1980)

"Krājumā ievietoti patriotiskie dzejoļi,
erotiskie, pārdomu – cilvēka dzīves īslaiciba un satīriskie, kas kritizē
trimdas sabiedrisko domu. [..] Elga Leja, kas augusi Latvijas laimīgākajos
gados, smagi pārdzīvo savas zemes okupāciju, svešo varu, kas bradā pa viņas
dzimto sētu. Varbūt tāpēc, ka mums visiem ir tikai viena dzimtene, viena
Latvija, šai Ilgu laivas nodaļai maz oriģinālitātes, daudz jau dzirdēta un pazīstama. Šķiet, ka dzejniece nav centusies pēc oriģinālākas
izteiksmes, bet savā patriotiskajā dzejā apzinīgi pievērsusies parastajām
četrrinžu atskaņām, kas Elgas Lejas dzejā plūst brivas un nesamocītas, piešķirdamas
tai mūzikālitāti. Dzejniece nav ari vairījusies no daudzkārt dzirdētām stila gleznām, tām ir arī zināma priekšrocība, jo spēj
ievest lasītāju jau pazīstamā pasaulē, kur formas vienkāršība līdz ar atskaņām
palīdz dzejā iejusties."

Luce, Ņina. Atdzimšanas dzeja. Londonas Avīze, 1980, 21. nov.

dzejniece
literāte
politiķe
sabiedriskā darbiniece
žurnāliste

Elga Leja

Pērta
Režisore Pērtas Latviešu drāmas teātrī.

Sidnejas Latviešu teātris
Sidneja
Režisore, tekstu autore; darbojusies arī Literārajā kopā.

Laikraksts "Austrālijas Latvietis"
Melburna
Līdzstrādniece.

1946
Vācija
Strādājusi britu militārajā pārvaldē Vācijā.

1949–1950
Vācija
Srādājusi Austrālijas militārajā pārvaldē Vācijā.

1950–1980
Pērta
Ierēdne "Faulding" firmā.

1989
Latvijas Kultūras fonds
Austrālija
Latvijas Kultūras fonda pārstāve Austrālijā.

Latvijas preses biedrība
Austrālija
Darbojās LPB Austrālijas kopā.

1953–1977
Daugavas Vanagi
Austrālija
Darbojusies trimdas latviešu organizācijā "Daugavas Vanagi", bijusi Pertas, kā arī Sidnejas un Austrālijas kopas priekšniece. Aktīvi darbojusies DV Informācijas nozarē ar rakstiem presē un dibinājusi kontaktus ar austrāliešu politiskajiem darbiniekiem. 1961. gadā apbalvota ar DV nozīmi zeltā. 1967. gadā ievēlēta DV Sidnejas nodaļas valdē, bijusi Sidnejas Vanadžu kopas vadītāja, arī Austrālijas Vanadžu kopas vadītāja (1972–1975).

1977
Sidnejas latviešu biedrība
Sidneja
Darbojusies Sidnejas Latviešu biedrībā.

1937–1942
M. Milleres neoģimnāzija
Rīga
Mācījusies M. Milleres ģimnāzijā.

1953–1954
Pērta
Studējusi Rietumu Austrālijas universitātē.

26.09.1944
Vācija
Kopā ar māti devās bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvoja bēgļu nometnē Lībekā.

1950
Austrālija
No Vācijas izceļoja uz Austrāliju, apmetās  Nortamā pie Pertas.

1950
Pērta
Kopā ar vīru pārcēlusies uz Austrāliju.

1950–2011
Austrālija

1989
Rīga
Atgriešanās Latvijā.

12.1968
Hošimina
Daugavas vanagu Centrālās valdes delegāte Āzijas tautu pretkomunistiskās līgas un Pasaules pretkomunistiskās līgas konferencē.

12.1969
Bangkoka
Delegāte Pasaules un Āzijas tautu pretkomunistiskās līgas konferencē.

09.1970
Tokija
Ar Daugavas Vanagu Centrālās valdes atbalstu kā delegāte piedalījās Pasaules un Āzijas pretkomunisma bloka konferencē.

12.1970
Taizeme
Ar DV organizāciju atbalstu Austrālijas delegācijas sastāvā piedalījās Pasaules pretkomunistiskās līgas WACL un Āzijas pretkomunistisko tautu līgas APACL (Asian Peoples Anti-Communist League) konferencēs Bangkokā un Taizemē.

07.1971
Manila
Piedalījās Pasaules pretkomunistiskās līgas (WACL) gadskārtējā konferencē.

08.1972–09.1972
Amerikas Savienotās Valstis
Piedalījās Daugavas Vanagu dienās Milvokos, ar priekšlasījumiem uzstājās dažādās ASV pilsētās.

08.1972–09.1972
Kanāda
Ar priekšlasījumiem viesojās pie Kanādas latviešiem.

08.1972
Meksika
Delegāte Pasaules pretkomunistiskās līgas gadskārtējā konferencē.

10.1972
Anglija
Ar priekšlasījumiem viesojās pie latviešiem dažādām pilsētās: Derbijā, Halifaksā, Bradfordā un Londonā.

10.1972
Zviedrija
Ar priekšlasījumiem uzstājās Zviedrijas latviešu sabiedrībā.