Birznieku Sofija

Dzimusi saimnieka ģimenē Zemītes pagasts "Ņoņās" kā sestais un jaunākais bērns.
Mācījusies Zemītes pagastskolā un Kandavas meiteņu skolā.
Ilgāku laiku dzīvojusi Kandavā, kur strādājusi brāļa Jura Birznieka (1871-1950) grāmatu veikalā un piedalījusies sabiedriskajā dzīvē – dziedājusi korī, aktīvi iesaistījusies Kandavas teātra darbā.
1926: atgrieusies "Ņoņās", kur dzīvojusi līdz mūža beigām.

1900: pirmā publikācija – dzejolis "Sliede" laikraksta "Dienas Lapa" literārajā pielikumā (30. septembrī).Liela daļa dzejoļu izkaisīti periodiskajos izdevumos "Mājas Viesa Mēnešraksts", "Austrums", "Latvija" u.c.
Periodikā publicēti arī vairāki stāsti: "Kvēle"; "Rokas" (abi žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts" 1905, 6); "Važas" (laikraksta "Latvija" literārais pielikums, 1907) u.c.

Dzeja

Luga

"Daba, darbs, mīlestība, dzīvība – tie ir tie motīvi, kas visbiežāk dzirdami viņas dzejā. (..) Nemeklēsim Birznieku Sofijas literārajā darbībā kaut ko sevišķu, neparastu. Nav jau arī dzejniekam tas obligāti vajadzīgs. Tomēr zinām, ka viņas darbos — dzejā, prozas skicēs un lugā — ir īsts, sirsnīgs cilvēks, un kas ļauj viņu saprast un piespiež atzīties: tur ir īpatnēja personība, kurai mūsu dienu burzmā arī savs vārds ko teikt. Vissvētākais no šiem vārdiem: dzīvība svēta — pret dzīvību nedrīkst noziegties. Birznieku Sofijas dzeja izplēš sargātājas spārnus pār sievietes dvēseles dārgākām mantām: viņas nevainību un viņas mātes laimi."

Alfrēds Goba. Birznieku Sofija. "Latvju Grāmata" Nr. 5, 1. 09. 1925.

"Birznieku Sofijas dzeja bagāta dažādiem motīviem, tomēr tās pamatmotīvs ir mīlestība un dzīvība."

Lilija Brante. Latviešu sieviete. R.: 1931, 54. lpp.

"Lauku vientulība un klusuma veidojusies Birznieku Sofijas dzeja. Tā liekas kā rudens puķe, kas zied pieticībā un bez saules spožuma. Dzejniece vismīļāk ir vienatnē ar sevi, tālu no ļaudīm, lai sarunātos ar savu dvēseli, kas rūdījusies skumjās un apradusi ar dzīvi. Vientulība un daba tai labākie draugi. Vietām paužas arī mīlas, dzīvības un reliģiski motīvi. Birznieku Sofijas dzeja pasmaga formā, totiesu tīkama nesamākslotā, vienkāršā plūdumā un konkrētā pasaules skatījumā."

Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. Jelgava, 1936.

"Dzejoļu krājumi "Dzejas" (1903) un "Saule un sirds" (1926) pauž dabas un apkārtējās lauku dzīves iespaidus un pārdomas. Dabas tēli, nereti arī autores pārdzīvojumi (vientulība) personificēti."

Valija Labrence. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

Par dzejoļu krājumu "Saule un sirds" (1926)
"Moderniem centieniem un literariskas modes vējiem nomaļus paliek Birznieku Zofijas dzeja. Ne tikai viņa pati dzīvo provincē, ne tikai viņa pati nav manīta mūsu galvaspilsētas literātu aprindās, bet arī viņas literariskā darbība itkā naidīgi raujas nost no lielpilsētas un no pasaules ārējā trokšņa bagātās pilsētnieku dzīves. Viņai pašai ir sava pasaule, dārga un mīļa. Lai arī tā būtu stipri vien līdzīga tai, kāda mūsu tautas dzīve bija gadus divdesmit, trīsdesmit atpakaļ — kad pati dzejniece vēl bij jauna un dzīve bija vēl ne tikai nejauši sastapts liktenis, bet arī neizprotams brīnums. Starp 1903. gadā iznākušo dzejoļu krājumu "Dzejas" un starp tagadējo "Saule un sirds" lielu starpību nemanam. Protams, šie gadi nav pagājuši bez iespaida garam. Dzejnieces skatam uz ārējo pasauli, tāpat skatam uz savu pašas iekšējo likteni ir nu dziļa nopietnības noskaņa. Ko viņa saka, nu visam tam ir ilgu gadu piedzīvojumu un pārdzīvojumu pamats. Tikai — viņas ideāls paliek apmēram tas pats, tikai viņas svētumi ir apmēram tie paši. Savas dvēseles labāko viņa velta darba slavai, dabas nepārejošam daiļumam, savam Dievam, cilvēka mīlošai sirdij. Zemnieks tuvumā — ir viņas dzejas nozīmīgākais vārds, zemnieka darbs — ne tikai cīņa par savu eksistenci, bet arī kā ceļš saprast cilvēka esamības nozīmi, kā dievkalpojums. Visiem tiem, kas dzejā vispirms meklē nemākslotu sirsnību, tuvību vienkāršībai — Birznieku Zofijas grāmata patiks."

A. Goba. Sieviešu rakstniecība 1926. gadā. Sieviete, Nr.1 (20.01.1927)

Zemītes pagastskola
Kaļķu krogs

Kandavas meiteņu skola
Kandava

1906
Kandava
Strādājusi brāļa Jura Birznieka grāmatu veikalā.

Pavārkalna kapi