Kārlis Birznieks
04.12.1859 – 1951
Kārļa Birznieka (1859–1951) literārā darbība uzplaukst 19. gadsimta 90. gados, kad laikrakstos "Mājas Viesis", "Baltijas Vēstnesis", "Dienas Lapa", žurnālos "Mājas Viesa Mēnešraksts", "Apskats" publicēti viņa stāsti. Tajos tēlota lauku vide, kuru literāts labi pazinis, jo visu mūžu nodzīvojis tēva mājās Zemītes pagastā, un psiholoģiski risināti lauku ļaužu likteņu samezglojumi. Ar rakstniecību nodarbojies arī 20. gadsimta pirmajā pusē, uzrakstītie darbi palikuši manuskriptos, kas nav saglabājušies. Grāmatā izdota luga "Māņi" (1920). Birznieku Latiņas un Birznieku Sofijas brālis.
Birth time/place
04.12.1859
Ņoņas
Place/time of death
1951
Zemītes pagasts
Personal information
1859: 4. decembri dzimis saimnieka ģimenē.
Privāti mācījies pie Zemītes mācītāja Šteinfelda.
Visu mūžu dzīvojis tēva mājās un nodarbojies ar saimniecību.
Professional activity
Publicējis stāstus un tēlojumus laikrakstos "Mājas Viesis", "Baltijas Vēstnesis", "Dienas Lapa", žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts".
1920: Kārļa Birznieka brālis, skolotājs, grāmatu veikala īpašnieks un grāmatu izdevējs Juris Birznieks viņa lugu „Māņi”. To iespiež J. Glūda un biedri Talsos.
Pēc Birznieku dzimtas locekļu nāves 20. gadsimta 50. gadu sākumā plašais arhīvs izpostīts un sadedzināts.
Quotes
Par Kārli Birznieku"Otras tādas ģimenes latviešu kultūras vēsturē nav. Tie ir divi brāļi Birznieki un divas māsas – Kārlis (1859–1951), Latiņa (1864–1951), Juris (1871–1950) un Sofija (1876–1951), kas visi dzimuši un mūžu pavadījuši Zemītes pagasta "Ņoņās"un Kandavā. Visi viņi strādājuši lauku darbus, kā arī darbojušies literatūrā. Neviens nav precējies.
Vecākais ģimenē – Kārlis – gājis vienīgi privātstundās pie Zemītes mācītāja. Māsas mācījušās gan vietējā pagastskolā, gan Tukuma (Latiņa) un Kandavas (Sofija) meiteņu skolās. Juris beidzis Irlavas skolotāju semināru un Kandavā atvēris grāmatu veikalu. Tas vēl Otrā pasaules kara gados darbojās vecā tirgus laikuma lejasgalā pie Sabiles ielas. [..]
Ģimenes gaisotni noteica Kārlis ar savu stingro dziļi reliģioza zemnieka filozofiju. Viņš, piemēram, nekad neļāva sist zirgus, jo uzskatīja, ka dvēseles pārceļo un ka zirgā varbūt iemiesojusies pagātnes radinieka dvēsele. Kārļa Birznieka literārā darbība uzplaukst pagājušā [19.] gadsimta 90. gados un šā [20.] gadsimta sākumā, kad latviešu avīzes un žurnāli ievieto viņa stāstus un apceres."
Jansons, Aivars. Šie vienreizējie Birznieki. Karogs, 1998, Nr. 11, 191., 192. lpp.
Kārlis Birznieks par savu daiļradi 20. gados"Man tagad būtu kādas desmit noveles un stāstiņi pārrakstāmi un iesūtāmi laikrakstos. Tad es sarakstīju mīlestības drāmu "Kristus" trīs daļās. [..] man ir leģenda "Sieviete un Māksla" un novele "Savienotie". [..] Tu nedomā, ka mana drāma "Kristus" ir kaut kas parasts! Īsta nebijusi mīlestības izpratne. Visa darbība koncentrēta ap Kristu un Viņa mācības paņēmieniem. Visa drāma ir pilna lielas [..] filozofijas un mistikas."
Kārlis Birznieks vēstulē Jēkabam Jansonam-Saivam 1929. gada 15. janvārī. Karogs, 1998, Nr. 11, 192. lpp.
Affinities
Birznieku Latiņa - Sister
Birznieku Sofija - Sister
Juris Birznieks - Brother
Occupations
Pseudonym
Pakalns, Pusgraudnieks
Education
1869–1873
Zemītes pagastskola
Kaļķu krogs
Buried
1951
Pavārkalna kapi