Apsesdēls
14.08.1880 – 31.03.1932
Apsesdēls (īstajā vārdā – Augusts Apsītis, 1880–1932) – dzejnieks. Kā aģitators piedalījies 1905. gada revolūcijas notikumos. Bijis Latviešu solciāldemokrātiskās savienības biedrs, par piederību tai tiesāts, piespriesti 10 gadi spaidu darbos, sodu izcietis Rīgas un Smoļenskas cietumā un nometinājumā Sibīrijā (1907–1917).
Apsesdēls ir astoņu dzejoļu krājumu un prozas krājuma autors. Literārās darbības sākumā rakstījis satīrisku dzeju un prozu (1899). Par saviem skolotājiem dzejā uzskatījis Edvardu Treimani-Zvārguli, Eduardu Veidenbaumu un Raini. Apsesdēla ekspresīvais stils un sarkasms galvenokārt sociāli tendēti, skan, revolucionāri, anarhistiski motīvi, par visu lietu mēru izvirzot individualitāti. Viņa dzejā dominē pasaules atveidojums pretmetu cīņās. Dzejoļu krājumos, kas tapuši 20. gadsimta 20. gados, protests un nemiers vairāk iekšup vērsti, radot pretrunu plosītas personības tēlu. Dzejas frāze lakoniska, pārdzīvojums izteikts polemiska dialoga formā; Apsesdēls lietojis daudz paša darinātu jaunvārdu. 20. gadu otrajā pusē pievērsies dievturībai, rakstījis par folkloras un etnogrāfijas jautājumiem.