Apsesdēls

1880: 14. augustā dzimis mūrnieka ģimenē.
1903–1905: nesaskaņu dēļ atstājis Ziemeru muižas pārvaldnieka palīga vietu, klaiņo pa Latviju (Liepāja, Cēsis, Jelgava un citur), nesaistīdamies noteiktā darbā, šajā laikā tuvinās Latviešu Sociāldemokrātu savienībai, 1904. gadā kļūstot par tās biedru.
1905: iesaistās revolūcijas notikumos: janvāra notikumu laikā ir Rīgā, tad Liepājā un Cēsīs, uzstājas pilsētās un laukos kā aģitators. Apsesdēla kaismīgo uzstāšanos Valmierā un iespaidu uz auditoriju romānā "Valmieras puikas" aprakstījis Pāvils Rozītis: "Viņa vārdi lidoja kā ugunīgas bumbas un visu klausītāju sirdis pārvērta liesmās. [..] Kad ļaudis baidās no kazakiem, orators paceļ revolveri virs galvas un iedrošina bailēs satrakoto pūli. Runā vēlreiz, aicina: "Nost muižnieku varu, nost patvaldību! Lai dzīvo tautas brīvība!"" (Rozītis, Pāvils. Valmieras puikas. Rozītis, Pāvils. Kopoti raksti. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1961, 273., 275. lpp.)

1896: dzejoļus sācis rakstīt 16 gadu vecumā, strādājot Vaidavas vilnas kārstuvē. Sākotnēji liels Edvarda Treimaņa-Zvārguļa iespaids.
1899: Ādolfa Alunāna "Zobgala kalendārā 1900. gadam" publicēts pirmais humoristiskais Apsesdēla dzejolis "Dažiem tautas draugiem".
1900: manuskriptā sakārtots pirmais dzejoļu krājums "Mazie pumpurīši", rokraksts nav atrasts.

Dzejoļu krājumi
1905: Tālu vēl rīts
1905: Tumsā un tvanos
1907: Gurstot
1912: Smagas domas
1921: Gar aizu malu
1923: Nu labi
1924: Es un mans
1925: Neatrastais Pats
1970: Gribēju mīlēt (izlase)

Proza
1921: Mans klusais brīdis

Apsesdēls par sevi
"Izglītības ļoti maz, jo nav bijis ne laika, ne līdzekļu sevi izkopt; maz arī zinību. Nav arī pamatīgi izkopta pasaulsieskata, jebšu gan vispār pieturos empiriokriticismam, nebūt viņu neuzlūkodams kā beidzamo patiesību. Neatzīstu nekādu absolūtu patiesību; visu lietu mērogs – cilvēks, kuru es – mīlu, nīstu. Neesmu praktiskas dabas; mīlu dzīvot gara cīņās. [..] Neesmu ne dzērājs, dūmotājs, nedz arī netiklis. Nemāku dejot. Esu pasmagas, klusas, nopietnas dabas. Mīlu smieklus, jautrību, jokus, asprātības, bet – pats neprotu tāds būt."

Citēts pēc: Bērsons, Ilgonis. Apsesdēla dzīves gājums. Varavīksne –1980. Rīga: Liesma, 1980, 133. lpp.



Par krājumu "Es un mans" (1924)
"Apsesdēla dzeju grāmatas virsraksts “Es un mans", būdams M. Štirnera grāmatas “Vienīgais un viņa īpašums” tituļa saīsinājums, jau ar to atzīmē radniecību satura ziņā: arī te redzam anarķistu individuālistu. Izņemot dažas vispārīgas elēģiskas un satīriskas, krājumā atrodam tikai filozofiski noskaņotas dzejas. Nav jādomā, ka intelektuālai lirikai būtu šaura tematu izvēle. Mums ir paraugi, kuri rāda no dažādām pusēm pārdomātas izjūtas sakarā ar dzīvību un nāvi, brīvu gribu un apstākļu varu, indivīdu un kolektīvu, jūtām un prātu, likumību un liktenību, mīlu un naidu utt. – nemaz nerunājot par vecmodīgiem tikumības tematiem. Apsesdēls šo rindu pagarinājis un paplašinājis.

Dzejiskās tehnikas ziņā Apsesdēls uzstādījis sev tik vaļīgas prasības, ka par viņu nepiepildīšanu neiznāk gandrīz nemaz runa [..]. Šis rāmja plašums pantu, rindu un pantmēru ziņā līdzīgai dzejai arī tas labākais. Apsesdēls valodas ritmiski veidoto loģiskumu vietām novedis tiešām līdz ideālai pilnībai, īsi izteicošie vārdi tā nostādīti viens pret otru, tā izbēgts no katra vārda, ko iespējams atmest, ka, kaut ko grozot vai papildinot ritma vai atskaņu dēļ – kā parastā gleznu dzejā –, pazustu Apsesdēla dzejas galvenā vērtība – valodas briljantīgais noslīpējums, uz ko tik retu retais pie mums bijis spējīgs. Šis autors liekas sapratis valodas īsto būtību dzejā.”

(Bračs, Augusts. Apsesdēls. Es un mans. Latvju Grāmata, 1924, Nr. 4.)

Augusts Apsītis

A. P. Sīts, A. Sīts, Slēdsespa, Videnietis

1889–1892
Lenču pagastskola
Lenču pagasts

1892–1896
Vaidava
Māceklis vilnas kārstuvē

1897
Cēsu elementārskola
Cēsis
Pēc pirmā semestra pāriet uz Kārļa Millera reālskolu.

1898–1902
Kārļa Millera reālskola
Lielā Līvu iela 1, Cēsis
Par nelegāla skolnieku pulciņa organizēšanu Apsesdēlu uz gadu (1900–1901) no skolas izslēdz. Iestājies atkal skolā, līdzekļu trūkuma dēļ spiests mācības pārtraukt.

1902–1903
Ziemeru muiža
Pārvaldnieka palīgs

1917–13.10.1917
Cēsis
Cēsu apriņķa tautas milicijas priekšnieks

19.12.1918–02.1919
Rīga
Laikraksta "Uz Priekšu" līdzredaktors

10.1920–1922
Rīgas Tautas augstskola
Rīga
DarbvedisLasa arī lekcijas, aizvietojot pasniedzējus, uzstājas ar priekšlašijumiem, piedalās debatēs.

1922–1932
Rīga
Kultūras fonda bibliotēku ierīcības darbvedis

1904–1906
Latviešu sociāldemokrātu savienība

1917–1919
Latvijas Revolucionāro sociālistu (eseru) partija

1929–1932
Latvijas Dievturu sadraudze
Rīga

03.03.1907–01.1910
Arestē Valmierā, kad Apsesdēls policijā grib pierakstīt savu viltoto pasi uz Neimaņa vārda. 5. martā pārved uz Cēsu cietumu, 1908. gada 22. janvārī Rīgā Pēterburgas tiesu palātā piespriež ieslodzījumu cietumā, tiesāja par daudzām lietām (piemēram,par musināšanu uz sacelšanos 1905. gadā), bet desmit gadu cietumsodu piesprieda par piederību pie Latviešu sociāldemokrātu savienības.

01.02.1910–1916
Smoļenska
Smoļenskas katorgas cietums

1916–1917
Sibīrija
Pēc soda izciešanas tiek izsūtīts uz Sibīriju, kur pavada nedaudzus mēnešus 1916. gada beigās, slimības dēļ amnestē.

1932
Raiņa kapi