Andrejs Spāģis
14.01.1820 – 29.07.1871
Andrejs SPĀĢIS (1820-1871) ir latviešu tautskolotājs un dedzīgs cīnītājs par latviešu tautas tiesībām. Viņš pieder pie jaunlatviešu - Krišjāņa Valdemāra, Friča Brīvzemnieka u.c. loka latviešu intelektuāļiem. Andrejs Spāģis sarakstījis vairākas mācību grāmatas latviešu skolām, septiņus atkārtotus izdevumus izpelnījusies viņa sastādītā ābece un lasāmgrāmata. Andrejam Spāģim ir arī neliela loma latviešu valodniecības vēsturē - kopā ar Frici Brīvzemnieku, Laubes Indriķi, Krišjāni Kalniņu u.c. viņš strādājis pie Krišjāņa Valdemāra izlolotās trīsvalodu - krievu-latviešu-vācu - vārdnīcas sastādīšanas, kas gan nāk klajā jau pēc Spāģa nāves 1872. gadā.
Par galveno Spāģa darbu uzskatāms divsējumu izdevums vācu valodā Die Zustände des freien Bauernstandes in Kurland ("Brīvās zemnieku kārtas stāvoklis Kurzemē". Leipciga, 1860-1863), kas publicēts anonīmi. Tas rodas kā atbildes raksts uz Baltijas vācu muižniecības viedokli par zemnieku tiesībām, pienākumiem un stāvokli Baltijā, galvenokārt - Kurzemē. Tā otrais sējums izaug no Baltijas vācu muižniecības un garīdzniecības asās pretreakcijas Eiropas un Baltijas vācvalodīgajā presē. Dažu mēnešu laikā Andrejs Spāģis sagatavo manuskriptu, kurā šīs publikācijas ir analītiski izvērtētas un autora viedoklis pamatots ar laikmeta dokumentiem un Baltijas likumdošanas piemēriem. Grāmatas otrā daļa satur arī Krievijas zemnieku 1861. gada 19. februāra nolikumu jeb dzimtbūšanas atcelšanas Krievijas impērijā nolikumu. Šajā darbā Andrejs Spāģis atklājas ne tikai kā zinoša, likumdošanu pārvaldoša, vācu literatūru un Baltijas vācu vēstures avotus studējusi personība, bet arī kā asprātīgs polemiķis ar teicamām vācu valodas zināšanām. Kā pamatoti norāda Silvija Brice, Krišjāņa Valdemāra un Andreja Spāģa raksti "ievada latviešu tautas politisko cīņu pret vācu muižniecību."
Dzimšanas laiks/vieta
14.01.1820
Spāģi
Dzimis Dunalkas pagasta, toreiz - Aizputes apriņķa - Spāģu mājās. Avīze "Lavijas Vēstnesis" 2000. gada nr. 300 informē, ka māju vietā kuplo īpaši kopts mežs ar skaistiem veciem un mazzarainiem ozoliem.
Miršanas laiks/vieta
29.07.1871
Saratova
Miris Saratovā no holēras.
Personiska informācija
Andrejs Spāģis dzimis 1820. gada 14. janvārī saimnieka un skrodera Andreja (dz.1791) un viņa sievas Spāģu māju saimniekmeitas Ortes Spāģes (dz.1791) ģimenē. Andrejam Spāģim ir jaunāks brālis Janis (1825-1852), skolotājs un draudzes ērģelnieks Priekulē.
1833. gadā Andrejs Spāģis sāk skolas gaitas Raibenieku un vēlāk - Durbes skolā. 1834. gadā viņš iestājas tolaik labākajā Kurzemes skolā - Dzērves–Cīravas skolā, kuru vada viens no pirmajiem latviešiem, kas apguvis moderno pedagoģiju Vācijā, Andrejs Bergmanis. Skola sagatavo tautskolotājus darbam Kurzemē, pēc tās beigšanas Andrejs Spāģis paliek par palīgskolotāju pie Bergmaņa. Strādādams Meldzerē, Spāģis iepazīstas ar Krišjāni Valdemāru un iesaistās "Baltijas jūras izsmelšanas biedrībā" Ēdolē. Pēc Meldzeres skolas atbalstītāja muižnieka fon Dortēzena nāves Spāģis tiesājas par skolas pastāvēšanu un savu amatu. Tomēr viņam nākas skolu un amatu atstāt. 1854. gadā Spāģis izceļo uz Krieviju. No 1859. līdz 1860. gadam viņš klausās kursus lauksaimniecībā dažādās Vācijas augstskolās. Tad dažus gadus viņš uzturas pie Valdemāra Pēterburgā. No 1863. līdz 1867. gadam Spāģis Razaņas guberņā ir degvīna darītavas vadītājs, tad strādā Maskavā par raugu fabrikas pārvaldnieku. No 1869. līdz 1871. gadam Spāģis ir pārvaldnieks kņaza Meščerska muižā Smoļenskas guberņā. Pēc tam viņš īslaicīgi uzturas Maskavā, Ņižņij-Novgorodā, Kazaņā, Samārā, Sarātovā.
Sarātovā 1871. gada 17. jūlijā Spāģis mirst no holeras.
Profesionālā darbība
1838 - 1853 skolotājs Meldzeres skolā un mācību grāmatu autors - izstrādā ābeci un lasāmgrāmatu "Bērnu prieks" (1844) un vācu valodas mācīblīdzekli "Pārcēlājs" (1947)
1854 - 1859 muižas pārvaldnieks Krievijā, domājams - Pēterburgā
1860: ar norādi Von einem Patrioten [no kāda patriota] publicēts darbs Zur Emancipationsfrage des russischen Volkes. Die Zustände des freien bauernstandes in Kurland [Jautājumā par krievu tautas emancipāciju. Brīvās zemnieku kārtas stāvoklis Kurzemē] kā atbilde uz vācu avīzē Königsberger Zeitung (1860, 13 (25) Febr.) publicētu anonīmu rakstu par Baltijas zemniecības dzīves apstākļiem. Spāģa raksts publicēts saīsinātā veidā arī avīzē Kölnische Zeitung. Spāģis raksturo garīdzniecības un skolu stāvokli Kurzemē, skata zemnieku tiesību jautājumus, salīdzina latviešu un igauņu zemniekustāvokli Baltijas guberņās ar zemnieku stāvokli citās Krievijas guberņās, raksturo Baltijas zemniekiem nelabvēlīgo tiesu sistēmu utml. Grāmata izsauc pretrakstus vācvalodīgajā presē Eiropā un Baltijā, tādējādi sniedzot ieskatu Baltijas sociālekonomiskajās problēmās un tiesu sistēmā, kā arī faktiski - koloniālajā situācijā.
1863: joprojām ar pseidonīmu No kāda patriota, joprojām Leipcigā Andrejs Spāģis publicē darbu Die Zustände des freien Bauernstandes in Kurland nach dem Gesetze und nach der Praxis im Lichte des modernen Rußlands [Brīvās latviešu zemnieku kārtas stāvoklis Kurzemē pēc likuma un pēc prakses modernās Krievijas gaismā]. Tā fonā - Spāģa un Baltijas vācu juristu, garīdznieku, muižnieku polemika vācu presē.
1867- 1869 darbs pie krievu-latviešu-vācu vārdnīcas Maskavā
1869-1871 muižu pārvaldnieks Smoļenskas guberņā
Citātu galerija
[Skolotāji], jūsu uzdevums ir liels, tas prasa pašaizliedzīgu darbu [..] . Jūs esat tautas gaisma; slikti, ja nopietni negribēsiet un nevarēsiet tai palīdzēt iegūt izglītību. Taču, ja gaisma pati ir tumsa, tad uz priekšu nevar tikt pat pie labākās gribas. Slikti ir stāvēt uz vietas, taču sliktāk par visu ir ļauties iedomām, ka zini pietiekami daudz, ka esi "gatavs" vīrs un tev nav vajadzības tiekties uz priekšu izziņā [..]. Tādēļ nemitīgi krājiet zināšanas un izglītojiet tautu; [..] tālab mostieties un modiniet guļošos!
Andrejs Spāģis. Die Zustände des freien Bauernstandes in Kurland. Leipzig, 1863, S.321-322. Silvijas Brices tulkojums.
.. tas ir tas spirgtais gars [..], kas vadīja un darbināja mūsu nelaiķus censoņus Andreju Spāģi un Krišjāni Valdemaru, tas ir tas brīvais gars, kas toreiz gribēja atsvabināt tautu no visiem māņiem, kas cēlis mūsu tautas pašapziņu.
Rainis. Par spirgto garu un pārejas laikmetu. Fragments no kādas runas. Raiņa publicistika : https://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=232&q=Sp%C4%81%C4%A3i#2626253 [sk. 13.01.2020.]
Eduard Bērziņ, Kolimā / Izsalst līdz kaulam sals.
Es tevi pieceļu, balss! / Celies augšā, balss!
Krišjānis Barons, Andrejs Spāģis, Krišjānis
Valdemārs. Eduards Bērziņš, Linards Laicens,
Jēkabs Alksnis. Aleksandrs Spunde. Roberts
Eidemanis. dzimušie nemirušie, mirušie, ne
rlmušle Caks un Rudzutaks —
kāda sviedru un asaru jūra!
Izdalies kristālos, sāls! /Vēl mūsu gaitai nav gals.
Es tevi pieceļu, balss! / Celies augšā, balss!
Imants Ziedonis. Kas radījis visus mūs (fragm.). 1972.Padomju Jaunatne, 1987, nr.157.
Andrejs Spāģis / Pūru kala.
Krišjān’s Barons atslēdziņ. /Tiem Janševskis talkā gāja
Pūram vāku liedināja.
Valdemārs Ancītis. Dainu vasara Nīgrandē (fragm.) Padomju Zeme, 1985, nr.130.
Andreja Spāģa lielais darbs Die Zustände des freien Bauernstandes in Kurland ("Brīvās zemnieku kārtas stāvoklis Kurzemē", 1860-1863) ir unikāls gan kā vēstures dokuments, gan kā pierādījums autora gribas un darba spēkam; te visas Eiropas priekšā atmaskota Baltijas vācu muižniecība, kurai tai laikā piederēja gan vara, gan augsts sabiedrisks stāvoklis, gan milzīgi līdzekļi. Grāmata ir autora pētījumu, likuma pantu un "prakses" pretstatījuma, daudzu reālu piemēru sintēze. Tā uzrakstīta spīdošā publicistiskā stilā, nevainojamā, bagātā vācu valodā. Neapgāžamie argumenti, ārkārtīgi plašais materiāls, sistemātiskums, spožās humora un ironijas dzirkstis - tas viss liecina par autora inteliģenci, erudīciju un apbrīnojamām darbaspējām. Savu mūža darbu Andrejs Spāģis veltījis latviešu tautas nākotnei, neko sev par to neprasīdams un negūdams.
Silvija Brice. Ieskats Andreja Spāģa dzīvē un darbībā. Varavīksne 1986. Rīga, 1986, 15.-16., 35.lpp.
Saiknes
Andrejs Bergmanis - Skolotājs
Nodarbes
Piemiņas vietas
Meldzeres skola
Meldzere
Piemiņas akmens pie bijušās Meldzeres skolas.
12.11.1934–27.01.1939
Andreja Spāģa 457. Mazpulks
Dunalka
Mazpulku organizācija Dunalkā nosaukta Andreja Spāģa vārdā : Andreja Spāģa 457. Mazpulks, bet 1939. gada janvārī pārdēvēta par Dunalkas 457. Mazpulku. Organizācija likvidēta 1940. gadā
24.07.1938
Piemineklis Andrejam Spāģim
Atklāj pieminekli Andrejam Spāģim. Vienā tā pusē ir Spāģa bareljefs ar viņa dzīves datiem, otrā - uzraksts "Krājat zināšanas un apgaismojat tautu!". Piemineklis apskatāms joprojām.
24.07.1938
Dunalkas pamatskola
Dunalka
Dunalkas pamatskolai (toreiz - 6gadīgajai skolai) piešķir Andreja Spāģa vārdu. 2019. gada rudenī nelielā skolēnu skaita dēļ Dunalkas pamatskola tiek slēgta.
Dzīvesvieta
1833–1838
Raibenieki
Dzīvo kopā ar vecākiem toreizējā Raibenieku pagastā
1871–29.07.1871
Saratova
Izglītība
1833
Raibenieku skola
Raibenieki
Mācījies īslaicīgi pie skolotāja Ģirta Brikmana (Brickmann).
1833
Durbes pamatskola
Skolas iela 3, Durbe
Īslaicīgi mācījies Durbes pagasta skolā
1834–1837
Dzērves Cīravas pamatskola
Dzērves skola
Šajā laikā skola atrodas Dzērves muižas ēkā, kura gāja bojā 1905. gada revolūcijas laikā. Skolas naudu - 100 rubļus ik gadu - maksā muižnieks Georgs fon Dortēzens (von Dorthesen).
Darbavieta
1837–1838
Dzērves Cīravas pamatskola
Dzērves skola
Ar fon Dortēzena finansiālu atbalstu strādā par palīgskolotāju pie skolotāja Andreja Bergmaņa.
1838–1853
Meldzeres skola
Meldzere
Dibinājis skolu, izstrādājis tās likumus un strādājis par skolotāju; saņēmis finansiālu atbalstu skolai un savam darbam no Meldzeres muižnieka Georga fon Dortēzena, kopš 1844. gada - pēc fon Dortēzena nāves- līdz 1853. gadam ticis skolas darbā kavēts un traucēts. 1853. gadā no skolas izlikts ar varu, iesūdzējis muižniekus tiesā, tiesājies (1853-1860), neko nepanācis.
1854–1859
Sanktpēterburga
Nenoskaidrotā muižā - pārvaldnieks, atklāj, ka trūkst zināšanu, darbu pamet, 1859. gadā īslaicīgi uzturas Kuldīgā, izceļo.
1861–1867
Rjazaņa
Vada spirta dedzinātavu Rjazaņas guberņā, vēlāk - rauga fabriku Maskavā.
1867–1869
Maskava
Darbs pie krievu-latviešu-vācu vārdnīcas, krievu-latviešu gramatikas un fizikas grāmatas latviešu skolām.
1869–1871
Smoļenska
Kņaza Meščerska muižu pārvaldnieks Smoļenskas guberņā
Ceļojums
1859–1860
Vācija
Klausās kursus lauksaimniecībā dažādās izglītības iestādēs Leipcigā, Berlīnē, Eldenā (Eldena) pie Greifsvaldes, pēc citām ziņām - arī Ličenā (Litschen?).
1871
Maskava
Pavasarī īslaicīgi ciemojas pie jaunlatviešiem
1871
Ņižņijnovgorodas apgabals
vēlā pavasarī dodas uz Pievolgu, apbraukā Ņižņijnovgorodu, Kazaņu, Samaru un apmetas Saratovā.
Apglabāts
1871
Kapa vieta nav zināma. Andrejs Spāģis, jaunlatvietis kā svešumā miris, ir pieminēts kapa plāksnē Rīgā, Lielajos kapos blakus Krišjāņa Valdemāra atdusas vietai.