Latviešu muzejs

Latviešu muzeja, presē arī Etnogrāfiskā muzeja - abu nosaukumu savstarpējo attiecību vēsture ir grūti izsekojama, rašanās sākumi ir saistāmi ar 1869. gada 4. maiju, kad Rīgas Latviešu biedrība dibināja Zinātnības (pēc 1878. gada - Zinību) komisiju. Tā mērķis - senatnes pieminekļu krāšana kā alternatīva jau esošajiem vācu muzejiem. Krājuma pamats sākumā - galvenokārt skolotāju, rakstnieku, RLB locekļu dāvinājumi. 19. gadsimta 80gados nostiprinās uzskats, ka muzejam jābūt galvenokārt etnogrāfisku materiālu krātuvei. Ar 1894. gada 30. oktobri RLB namā divas istabas atvērtas apmeklētājiem. 1894. gadā Augusts Bīlenšteins piedāvā RLB biedrībai Viskrievijas X arheoloģiskā kongresa ietvaros (1896) sarīkot Latviešu etnogrāfisko izstādi. Tiek savākti jauni materiāli, krietni papildinātas muzeja kolekcijas.

Muzeja vadītāji

19.gs. 70gadu beigās pirmais muzeja pārzinis - skolotājs Augusts Spunde. 1884. viņu nomaina Arturs Dīriķis, viņš pirmais izstrādā un publicē muzeja materiālu vākšanas metodoloģiskos principus. Pēc Dīriķa muzeju pārzina advokāts Jānis Zaķītis (1888-1890). 1890. gadā krājumu pārņem Mikus Skruzītis, sastāda pirmo priekšmetu sarakstu, pēc viņa darbu turpina - skolotājs Sīmanis Novickis (1891-1902), viņš arī pirmās ekspozīcijas veidotājs (1894). Pēc tam līdz 1924. gadam par muzeja vadītāju kļūst Matīss Siliņš.

Telpas

Sākotnēji ekspozīcija atrodas Rīgas Latviešu biedrības namā, 1903. gadā RLB nopērk blakus ēku, pēc tās pārbūves muzejam ierāda trīs istabas, vienu - vecajā namā, divas - jaunā nama trešajā stāvā. Jaunā ekspozīcija atklāta 1905.gada 5. oktobrī, tomēr muzeja krājumam ar to par maz. Publikai tas pieejams trešdienās un svētdienās no 11iem līdz 14iem, muzeja darbā Siliņam palīdz korporācijas "Tālavija" studenti. Cīņa par muzeja telpām, pat jaunu - E.Laubes projektētu ēku - turpinās līdz Pirmajam pasaules karam. Ēkas celšanu apgrūtina RLB nama ugunsgrēks (19.06.1908.), tad - karš. 1920. gadā muzejs iegūst četras telpas Rīgas pilī.

Literatūra:

Matilda Leimane. Latvijas Vēstures muzeja pirmsākums (Rīgas Latviešu biedrības muzejs). Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A. daļa. 1996, 50. sēj., 6.(587.) nr., 56.-72. lpp. [galvenokārt par sākotni, plaši par pirmajiem pārziņiem].