Kārlis Ābele

Dzimis zemnieku ģimenē.
Piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās 1919. gadā pret Sarkano armiju un bermontiešiem.

Sieva Elza Mīla Ābele, dēls Kārlis Ābele, jun. – ģeologs un dzejnieks, meita Zaiga Sudrabs (dzimusi Ābele), meita Maija Segleniece (dzimusi Ābele).

Literārā darbība1917: pirmā publikācija – dzejolis "Dižgabaliem dūcot" žurnālā "Strēlnieks" 25. jūlijā.
1928: literārajā mēnešrakstā "Daugava" publicētas pirmās vēsturiskas ievirzes balādes – "Rēgi".
1941–1943: laikrakstā "Tēvija" un "Latvju Mēnešrakstā" atsāka vēsturisko balāžu un episkās dzejas publikācijas – "Mēris Matīšos", "Divi dabas", "Vēlais viesis", "Zinīgās zintis", "Sakrātais sudrabs" un citi.
1947: balāžu publikācijas literārajā mēnešrakstā "Ceļš (Vircburga).
Latvijā vairāk darbojās savā pamatspecialitātē kā dabas zinātnieks un profesors, literārie darbi publicēti retāk, taču reizumis piedalījās arī literāros rakstnieku vakarus. Literārai jaunradei vairāk pievērsās, nonākot bēgļu gaitās Vācijā un trimdā Austrālijā, publicējoties trimdas izdevumos "Austrālijas Latvietis", "Ceļa Zīmes" un citos.

Daļa literāro darbu nav izdoti grāmatās.
1955: laikrakstā "Laiks" informācija, ka Kārlis Ābele pabeidzis rakstīt bērnības atmiņu grāmatu "Rīta rasā"; izdevēju gaida bērnu dzejoļu grāmata "Spēriens un pēriens". Šādi darbi nav izdoti.
Lugu iestudējumi teātrī1925: luga "Ligatūra" Dailes teātrī Eduarda Smiļģa režijā.
1926: luga "Stāsts par Gleihenes grāfu" Dailes teātrī Eduarda Smiļģa režijā.
1931: luga "Tautas darbinieki un mīla" Dailes teātrī Eduarda Smiļģa režijā.
1959: luga "Pazaudētā Ofēlija" Adelaides Latviešu teātra ansamblī Babetes Blicavas režijā.

Zinātniskā darbība – dabas zinātnieksSpecialitāte ir citoloģija, sevišķi šūnu kodoli, hromosomas, augu embrioloģija – nozare, kur galvenie atklājumi notikuši taisni mūsu gadsimtenī un kuras jaunākie sasniegumi paver plašas iespējas pētnieka darbam, kas tās prot saskatīt. Zinātniskos žurnālos (Botanisches Archiv, Comptes Rendus d. Soc. Biol. Paris, Protoplasma, Latv. univ. raksti) publicēti 13 viņa darbi vācu, angļu un franču valodā.

Vairāku dabas zinātņu grāmatu autors, dabas zinātņu ievirzes publikācijas žurnālā "Daba", Latvijas Universitātes Botāniskā dārza "Rakstos".
1926: "Ievads iedzimtības mācībā";
1929: "Augu anatomija un fizioloģija";
1929: "Paskaidrojumi botānikas tabulām".
1929: "Praktiskās botānika skolotājiem".
1940: "Botānika".
sarakstījis grāmatu "Čarlzs Darvins" (1930),
1934–1939: Latvijas Universitātes dabas zinātņu studentu biedrības žurnāla "Daba un Zinātne" redaktors.
ApbalvojumiLāčplēša kara ordenis.

Par Kārli Ābeli"Kārlis Ābele bija cēlies no senas Vidzemes zemnieku cilts, kas mīlēja savu lauku sētu un dzimteni. Dzimtenes mīlestība noveda Kārli Ābeli kā jaunu virsnieku strēlnieku pulkos un vēlāk brīvības cīņās pret Bermonta spēkiem, kur par parādīto varonību vēlāk viņš apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. Nokļūstot trimdā, viņš vienmēr ilgojās pēc dzimtenes un pēc savām dzimtām mājām — Bauņu Ķinkām. Kaut gan Adelaidē Kārlis Ābele strādāja sava speciālitātē un bija ieguvis arī nelielu mājiņu, tomēr viņš rakstīja, ka jūtoties tur vientuļš kā pārstādīts koks, kas nevar jaunajā zemē ieaugt. Viņa domas vienmēr lidoja uz dzimteni un kavējās seno dienu atmiņās."
Melderis, Aleksandrs. Atvadoties no profesora Kārļa Ābeles. Londonas Avīze, 1961, 10. febr.
Par balāžu krājumu "Vēlais viesis" (Ceļš, 1947)"Kārļa Ābeles balāžu krājums Vēlais viesis ir ļoti nopietna, ļoti ievērojama grāmata (apgāds Ceļš, Vircburgā). Ievērojama tā jau pašam autoram, jo pēc 30 gadu literārās darbības ir viņa pirmā grāmata. Bet jo sevišķi jāpriecājas par ieguvumu visai mūsu dzejai. Rakstījis liriskus un apceres dzejoļus gan par reliģiskiem, gan citiem motīviem, tad arī trīs lugas un kādu stāstu, visus pēdējos gadus Kārlis Ābele visvairāk domājis par balādi. Interese par šo dzejas veidu savienojusies ar literātūrvēsturiskām un teorētiskām studijām. [..] Kārlis Ābele tagad devis šī dzejas veida paraugdarbus. [..] Grāmata iedalīta Ziemeļu kara balādēs un Likteņa balādēs. Visām Ziemeļu kara balādēm kopīgs temats – latviešu cīņa ar mēri un tā ievazātājiem."
Rudzītis, Jānis. Latviešu lirika Vācijā. Daugava, 1947, Nr. 3.Par stāstu "Dzeltenās acis" (Austrālijas Latvieša apgāds, 1955)"Darbībai autors liek risināties Ķinkās, savās tēva mājās; stāstu it kā uzrakstījis Ķinku saimnieks Toms 1779. gadā sava mūža 87. gadā. Galvenokārt viņš stāsta par to, ka jaunībā, mēra laikā stāstītāja vectēvs ziedojis naktī birzi melna gaiļa asinis noslēpumainam dabas spēkam. Ar šī upura asinīs iemērktu dzijas pavedienu, kas apvilkts ap mājām, vectēvs atgainījis mēra iekļūšanu Ķinkās; boju gan iet jaunekļa Toma iecerētā meitene Anna netālos kaimiņos. [..] Mēris stāstā parādās visādos veidos, pa grāmatas lappusēm spīguļo viņa dzeltenās acis, pretstatā zibeņiem, kas uzliesmo ar varenu spilgtumu un nāk ar tīrītāju pērkona gaisu. Stāstījums inteliģents, koncentrēts .izteiksmē vienkāršs, bet ne stilizēts, ne ar pārmērīgu archaismu nav pārblīvēts ar senvārdiem un apvidus vārdiem, par ko autoram tiešām nākas atzinība. Bet izteiksmē nav arī nepiemērota modernisma. [..] Stāsts liecina par autora spējām ari daiļprozā, kas manāmas jau Ābeles bērnības atmiņu tēlojumos (Ceļa Zīmēs un Austrālijas Latvietī)."
Ērmanis, Pēteris. Dzeltenās acis. Laiks, 1955, 14. dec.Par stāstu "Dālderu kalējs" (1958)"Kār|a Ābeles stāsts Dālderu kalējs tā pat kā 1955. g. izdotās Dzeltenās acis ir balāde prozā un piekļaujas šī autora saistītā valodā rakstītajām balādēm. Arī citādi Abele palicis uzticīgs savām tradīcijām: Izraudzīta tematika no mēra laikiem Ziemeļvidzemē, šai gadījumā no 18. gadsimta sākumā. [..] arī Dālderu kalējs vērtējams kā viscaur rūpīgi rakstīts darbs, kur nav nekādu robu notikumu izkārtojumā, fabulas risinājumā un izteiksmē. Tas ir stāsts, kas liek atcerēties šīs prozas formas solīdākās tradīcijas mūsu literatūrā. Bez uzbāzības, tomēr skaidri jūtams ideoloģiskais iekrāsojums — naids pret Austrumu okupantiem un izmisums par tautas postu. [..] Lai pastiprinātu senatnīgo atmosfairu, varbūt lieti derētu, ja Kārlis Abele sava stāsta valodu būtu kaut cik vairāk archaizējis."
Rudzītis, Jānis. Austrālijas latviešu grāmatas. Latvija, 1960, 25. jūn.

Kārlis Aleksandrs Ābele

–1921
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga

–1907
Bauņu pagastskola
Bauņi

1907–1915
Rīgas pilsētas ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga

1915
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Studējis dabaszinātnes, taču mācības pārtraucis iesaukums kara dienestā, komandēts uz Maskavas II virsnieku skolu.

1917
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Neilgi studējis dabaszinātnes.

1922–1923
Philipps-Universitaet Marburg; University of Marburg
Marburga
Papildinājies, 1923. gadā ieguvis filozofijas doktora grādu; disertācijas darbs vācu valodā "Entwicklungsgeschichtliche Untersuchungen ueber die Piperaceen" (Pētījumi piperaciju attīstības vēsturē).

1931
Ķīle
Strādā citoloģiskos jautājumos Vācijā pi profesora Tišlera Ķīles universitātē.

1934
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ieguvis dabaszinātņu doktora grādu - Dr. phil. nat. grādu, disertacijas temats "Untersuchungen ueber die Kern- und Zellteilung in dem primaeren Meristem der hoeheren Pflanzen" (Pētījumi augstāko augu kodolu un šūniņu dalīšanās procesā).

Newspaper Australian Latvian
Melburna
Līdzstrādnieks.

1920–1941
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
1922: jaunākais asistents; 1924: asistents un privātdocents; 1934: docents; 1938: vecākais docents; 1941: profesors.

1939–1944
Rīga
Latvijas Universitātes Augu anatomijas un fizioloģijas institūta direktors.

1940–1941
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Dabas zinātņu fakultātes dekāns; Augu fizioloģijas un anatomijas katedras vadītājs.

1946–1949
Baltijas Universitāte
Pinneberga
Profesors.

1949–1961
The University of Adelaide
Adelaida
Profesors.

1955
Adelaida
Strādāja Adelaides Vaita lauksaimniecības pētīšanas institūtā par augu pētītāju - audzētāju.

Rīga
Latvija bioloģijas biedrība, bijis arī tās vadītājs.

Studentu vienības "Atauga" vecbiedrs.

Austrālija
Akadēmiskās vienība "Atāls".

Adelaida
Akadēmisko vienību savienības Adelaides kopas pirmais vecākais.

1915
Maskava

1917
Kā virsnieks kalpojis krievu pulkos, 1917. gadā izdodas panākt pārskaitījumu uz Latviešu strēlnieku pulkiem.

1944
Vācija
Ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

06.12.1949
Austrālija
Kopā ar ģimeni no Vācijas ar kuģi "General Hersey" ieradās Austrālijā.

11.02.1961
Adelaida
Nodibināts prof. K. Ābeles piemiņas fonds Austrālijā, Adelaidē, palīdzībai, piešķirot stipendiju, doktora grāda iegūšanai.

27.01.1961
Adelaida
Kremēts.