Jānis Akuraters Museum
Vēsture
1933. gadā pēc arhitekta Vernera Vitanda projekta tika uzcelta dzejnieka Jāņa Akuratera ģimenes savrupmāja Torņakalnā.
1991. gadā Jāņa Akuratera muzejs tika atvērts kā Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja filiāle.
2009. gadā muzeju pievienoja Memoriālo muzeju apvienībai.
2016. gadā muzejs tika atjaunots, un 2017. gada 30. augustā muzeja ekspozīciju no jauna atvēra apmeklētājiem.
Darbība mūsdienās
Jāņa Akuratera muzejā iespējams ielūkoties dzejnieka darbistabā, kā arī ģimenes locekļu guļamistabās, ēdamistabā, virtuvē un kamīnzālē. Autentiski iekārtotās telpas, kā arī slavenu latviešu mākslinieku darbi pie sienām rada 20. gadsimta 30. gadu atmosfēru.
Muzejs piedāvā individuālos un grupu apmeklējumus, kā arī vairākas muzejpedagoģiskās programmas. Tas ir arī viens no Pārdaugavas kultūras centriem, kur pulcējas literāti un mākslinieki, mūziķi un aktieri.
Muzejs ir Memoriālo muzeju apvienības struktūrvienība.
Citātu galerija
"J. Akuratera māja nu ir pilntiesīga saukties par muzeju, jo tā pēdējās nedēļas laikā ir saņēmusi sen gaidīto akreditāciju. Tādēļ prieks ir divtik liels – gan muzeja darbiniekiem, gan viesiem. Tiesa, arī darbs ir divkāršojies, to vairo prieks par muzeja labvēlīgo auru, kas savā elpā ir vienojusi daudzus atšķirīgi domājošus paaudžu pārstāvjus.
Šis muzejs ir viens no tiem retajiem muzejiem, kas ne tikai aicina apmeklēt un iepazīties ar tajā dzīvojušā rakstnieka biogrāfiju, bet arī veido mūsdienu kultūras centru Pārdaugavā.
"Es tikai daru to, ko būtu darījis J. Akuraters," atzīst muzeja direktore R. Cimdiņa un turpina veidot ceļu uz garīgās dzīves svētnīcu."
Ieva Zieda. Vijot otro vainagu J. Akuratera mājā. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 50, 13.12.2001.
"Par gaisotni skaistajā koka namā, ko 1933. gadā savai ģimenei uzcēlis Jānis Akuraters, stāsta daudzi fotoattēli un laikabiedru atmiņas. Ar 1934. gada 4. novembri datēts Kārļa Skalbes veltījuma dzejolis draugam un viņa namam, kas beidzas ar rindām: "Lai atgriežas tevi mīlošās zvaigznes, / Pār tavu jumtu lai stājas."
Zvaigznes tiešām bijušas labvēlīgas, un viesu šai mājā nekad nav trūcis. Konrāds Ubāns, Antons Austriņš, Kārlis Krūza, Anšlavs Eglītis, Vilis Cedriņš, Veronika Strēlerte, Jānis Jaunsudrabiņš, Voldemārs Tone, Ofēlija Sproģere, Jānis Roze, Arturs Bērziņš – viss inteliģences zieds.
Zenta Mauriņa vēlāk rakstīja: "Savu māju pie Māras ezera viņš nebija paspējis pabeigt, bet ar savu saimnieku tā saderēja kā vāks ar gliemezi. Nebija ne tapešu, ne balsinātu griestu: kā sienas, tā griesti bija apšūti ar bērza finieriem. Telpās vēl juta svaigā koka un sveķu smaržu: viņš savu māju mēdza salīdzināt ar Latgales vecticībnieku baznīcu, kur visas ēkas daļas darinātas kokā. (..) Neparastu daiļumu viņa mājoklim piešķīra ne tikai daudzās Tones, Ubāna, Grosvalda, Strunkes gleznas, skaisti trauki un paklāji, bet kāda īpatnēja, klusa, vārdā nenosaucama atmosfēra.""
Aina Rozeniece. Godinot mājas draugus un gadus. Latvijas Vēstnesis, Nr. 176-03, 15.12.2003.
"Kamīnzāle jeb viesistaba ir mājas pirmā stāva centrālā telpa, kur apskatāmas bīdermeiera stila mēbeles, dzejnieka meitai pirktās klavieres, V. Tones, K. Ubāna, O. Saldava, P. Puzinas gleznas, T. Zaļkalna veidots rakstnieka portrets. Pie kamīna, kas darināts pēc N. Strunkes meta, savulaik viesojās 30. gadu inteliģence – ritēja sarunas par dzīvi, kultūras aktualitātēm, skanēja mūzika. Piemēram, J. Rudzītis 1947. gadā savās atmiņās rakstījis: "Kā tagad es redzu, ka mēs, neliels pulciņš, sēdējām pie sprēgājoša kamīna, kuŗā allaž pa priežu šķilai iemeta gan pats rakstnieks, gan karaliski staltā Akuratera kundze, gan Laima, kas tolaik bija romāņu filoloģijas studente un klusībā pati rakstīja pantus. Tur bija ari Akuratera rakstu izdevējs Jānis Roze un Arturs Bērziņš, bet Kārlis Krūza, šis ikdienišķais ciemiņš Akuratera mājās, tovakar izdzēris dažas glāzes franču vīna, deklamēja savu tikko sacerēto "Caur parku izgāja Poruks, un mēs vēl te spriežam par dzeju...".""
Valija Berkina. Jānim Akurateram – 135. Laiks, Nr. 6, 05.02.2011.
Informācija