1895: pirmā publikācija - dzejolis "Ziemā" žurnālā "Austrums" (Nr. 1.) zem pseidonīma Pollukss.
1899: publicēts pirmais stāsts "Ceļā uz patiesību" laikraksta "Dienas lapa" literārajā pielikumā (2./14.I).
1902: pirmā luga "Taisnības meklētāji" (bērniem).
1917: laikraksta "Laika Vēstis" un žurnāla "Laiks" red. loceklis.
1917: ievēlēts par Latviešu Nacionālās padomes valdes loekli.
1918: ievēlēts par Tautas padomes locekli.
1919: Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direktors.
1920: Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direkora vietnieks.
1922–36: ar pārtraukumiem bijis laikraksta "Jaunākās ziņas" red. loceklis.
1930–34: Radiofona direktors.
1932–37: Latvijas PEN kluba valdes priekšsēdētājs.
Dzeja
1905: "Zvaigžņu nakts"
1906: "Ziemeļos"
1907: "Bez svētnīcas"
1909: "Astras"
1911: "Sirds varā"
1919: "Dienu prieks"
1922: "Latvijas balādes"
1922: "Rožains vējš"
1925: "Elēģiski momenti"
1932: "Neatrastā
1938: "Dzejas un balādes"
Proza
1908: "Kalpa zēna vasara"
1914: "Puķes ziemeļos"
1919: "Sapņi un likteņi"
1920: "Draugu sejas"
1921: "Klusums un gaisma"
1921: "Pēters Danga"
1923: "Erosa ciltis"
1924: "Dzīvības sākumi"
1924: "Dienu atspīdumi"
1925: "Ugunīgi ziedi" (romāna "Pēters Danga" turpinājums)
Lugas
1902: "Taisnības meklētāji"
1910: "Lāču bērni"
1910: "Ķēniņa meita"
1911: "Saules gredzens"
1913: "Kaupo, līvu virsaitis" (teātrī)
1914: "Kurzemē"
1920: "Šis un tas Itnekas"
1920: "Viesturs" (teātrī)
1922: "Pieci vēji"
1924: "Tautas darbinieki"
1924: "Sidraba birze"
1926: "Apvienosimies"
1934: "Bezdarbnieki"
1934: "Vecie un jaunie"
Tulkojumi
1911: Henriks Ibsens "Brands"
1912: Oskars Vailds "Salome"
1913: Henriks Ibsens "Pērs Gints"
1924: Henriks Ibsens "Troņa tīkotāji"
u.c.
Pirmajos dzejoļu krājumos pausta indivīda pašapziņas mošanās (nemiers, ilgas, protests). Akuratera dzejā dzīve tverta kontrastējošos, tipiski romantiskos tēlos. Vērojami garīgās un materiālās pasaules pretstati, spēcīgi saasināta mirkļa izjūta, dzīves traģisma apjauta. Akuraters bija viens no 20.gs. sākuma latviešu dzejas reformatoriem (polimetrikas, brīvās strofikas lietojums).
Rakstnieka prozas darbu centrā ir merkantilajā pasaulē neiederīgs īpatnis (stāsti "Kalēja dēls" (1907), "Noklīdis krīvs" (1908), "Degoša sala" (1912) u.c. Atveidotajām personībām raksturīgs duālisms, kura pamatu veido modernās kult. slāpes un tieksme pēc dabiskas, vienkāršas harmonijas, nespēja samierināties ar realitāti, izlīdzināt plaisu starp sapni un dzīvi.