Zigmunds Skujiņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (74); Komentāra autors (9); Recepcijas persona (46)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsZigmunds Skujiņš
PseidonīmsZigis, Z. Sīnuss, Z. Skrote
KopsavilkumsZigmunds Skujiņš (1926) – rakstnieks. Pazīstamāko Skujiņa darbu vidū ir romāni "Kolumba mazdēli" (1961), "Kailums" (1970), "Gulta ar zelta kāju" (1984) un "Miesas krāsas domino" (1999). Izdoti Raksti 10 sējumos (Mansards, 2005–2011) un labāko noveļu izlase "Dziļurbums laikā" (Mansards, 2016). Zigmunda Skujiņa darbi tulkoti vairāk nekā 20 valodās, mūsdienās pasaulē pazīstams kļūst viņa romāns "Miesas krāsas domino", kas līdz šim tulkots angļu, zviedru, itāļu un maķedoniešu valodā.
Personiska informācijaDzimis strādnieku ģimenē. 1944. gada rudenī aizvests uz Vāciju, 1945. gadā atgriezies Latvijā.
Jau bērnībā zinājis, ka būs rakstnieks, četrpadsmit gadu vecumā publicējis rīmes "Radio Programmā". Karam beidzoties, spiests ģimenei pelnīt iztiku jaunatnes laikrakstā kā korespondents. Strādājot žurnālistikā, saticies ar prominentiem rakstniekiem – Aleksandru Čaku, Ēvaldu Vilku u. c., kas mudinājuši rakstīt stāstus.
Pēc četru veiksmīgu romānu publicēšanas 1973. gadā pieņēmis lēmumu aiziet no literārā konsultanta amata Latvijas Padomju rakstnieku savienībā, turpmāk ir profesionāls rakstnieks.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1949: pirmā publikācija – stāsts "Pāri sētai" žurnālā "Bērnība" (Nr. 5).

Romāni

1961: "Kolumba mazdēli " (Latvijas Valsts izdevniecība).
1964:
"Fornarina" (Latvijas Valsts izdevniecība), pārstrādāts izdevums 1968.
1967: "Sudrabotie mākoņi" (Liesma).
1970: "Kailums" (Liesma).
1974: "Vīrietis labākajos gados" (Liesma).
1981:
"Jauna cilvēka memuāri" (Liesma).
1984:
"Gulta ar zelta kāju" (Liesma).
1999:
"Miesas krāsas domino" (Preses nams).
2001:
"Siržu zagļa uznāciens" (Daugava).

Garstāsti

1954: "Ceļi un krustceļi" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1978: "Sermuliņš uz asfalta" (Liesma) (periodikā 1978–1979, krājumā 1980).
1979: "Lielā zivs” (Liesma) (periodikā 1979, krājumā 1980, atsevišķā grāmatā 1985).
2003: "Ēnu aleja" (krājumā 2003, atsevišķā grāmatā 2016 (Neputns)).


Īsproza

1955: "Varavīksne" (stāsti bērniem) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1956: "Esmu dzimis bagāts" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1964: "Spēka zars" (stāsti bērniem) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1968: "Zebras āda" (Liesma).
1972: "Balzams" (Liesma).
1980: "Sermuliņš uz asfalta un citi stāsti" (Liesma).
1988: "Abpus durvīm" (Liesma).
1996: "Sātana eņģelis" (periodikā 1996, grāmatā 1997).
2003: "Buršana un tinte" (Atēna).

Lugas un to iestudējumi

1972: luga "Brunču medības" Valmieras Drāmas teātrī, režisors Oļģerts Kroders (periodikā 1973, grāmatā 1974).
1978: luga "Sveiks, mīļais Blaumani!” Liepājas teātrī, režisors Oļģerts Kroders ("Karogs", Nr. 12).

Publicistika, memuāri

1978: "Zibens locīšana" (Liesma).
1992: "Sarunas ar jāņtārpiņiem" (Preses nams).
1996: "Jātnieks uz lodes" (Preses nams).
1997: "Secinājumi par piedzīvoto un 33 Aspazijas dēkas stāstā "Sātana eņģelis"" (Likteņstāsti).
2018: "Aplikācija par rakstnieku un laikmetu" (kopā ar Ingu Skujiņu) (Lasītava).

Izlases

1976: īsprozas izlase "Uzbrukums vējdzirnavām" (Liesma).
1986: stāstu, noveļu un romānu izlase "Izlase 2 sējumos" (Liesma).
1986: īsprozas izlase "Izlase" (sērijā "Skolas bibliotēka") (Liesma).
1994: noveļu izlase "Stāstītāja svētdiena" (Daugava).
2016: noveļu izlase "Dziļurbums laikā" (Mansards).

Kopoti raksti

2005: 1. sējums: Paralēlās biogrāfijas. Par rakstniekiem (Mansards).
2005: 2. sējums: Trīs naktis un piecas dienas. Izšķirošie mirkļi (Mansards).
2006: 3. sējums: Jūtu ceļojumi. Dažādu dimensiju apsēstības (Mansards).
2006: 4. sējums: Vērsis teātrī. Par skatuvi, lugām un aktieriem (Mansards).
2007: 5. sējums: Laika upei pāri. Mana romantiskā un proziskā Rīga (Mansards).
2008: 6. sējums: Spēcīgie un grēcīgie. Pagātne ar rītdienas seju (Mansards).
2008: 7. sējums: Rotaļas tumsā. Desmit variācijas par vienu tēmu (Mansards).
2009: 8. sējums: Garu izsaukšana. Miesas krāsas domino (Mansards).
2010: 9. sējums: Patiesību karnevāls. Siržu zagļa uznāciens (Mansards).
2011: 10. sējums: Pasaule ar kājām gaisā. Pa ceļam uz okeānu (Mansards).

Darbība kinodramaturģijā

1959: scenārijs kinofilmai "Šķēps un roze" autors (kopā ar Leonīdu Leimani; režisors Leonīds Leimanis; Rīgas kinostudija).
1971: scenārijs kinofilmai "Tauriņdeja" (pēc stāsta "Karjera" motīviem; režisors Oļģerts Dunkers; Rīgas kinostudija).
1977: scenārijs kinofilmai "Vīrietis labākajos gados" autors (kopā ar Oļģertu Dunkeru; režisors Oļģerts Dunkers; Rīgas kinostudija).
1981: scenārijs kinofilmai "Spēle" (romāna "Kailums" ekranizējums; režisori Arvīds Krievs, Gunārs Piesis, Rīgas kinostudija).

Literāro darbu tulkojumi citās valodās

Angļu valodā
1979: Pieta [Pieta]. Rīga: Liesma (1979)
1981: A Man in His Prime [Vīrietis labākajos gados]. Tulk. Laura Beraha. Maskava: Progress.
1998: Imants Ziedonis Opens Clocks [Imants Ziedonis atver pulksteņus] // World Literature Today, Vol. 72. Oklahoma: University of Oklahoma.
1998: In the Airless Deserts of the Moon [Mēness bezgaisa tuksnešos] // World Literature Today, Vol. 72. Oklahoma: University of Oklahoma.
2014: Flesh Coloured Dominoes [Miesaskrāsas domino]. Tulk. Kaija Straumanis. United Kingdom: Arcadia Books (2014)
2019: Nakedness [Kailums]. Tulk.Uldis Balodis. Skotija: Vagabond Voices (2019)
Baltkrievu valodā
1972: Zirgs uz sienas // Literatura i mastactva. 12 May. Tulk. G. Smelters.

Bulgāru valodā
1979: Vnucite na Kolumb [Kolumba mazdēli]. Tulk. Ivan Trojanski. Varna: G. Bakalov.
1980: Мьж в расцвета на силичи [Vīrietis labākajos gados]. София: Нар. култура.
1986: Memoarite na edin mlad čovek [Jauna cilvēka memuāri]. Tulk. Lilija Ilieva. Sofija: Narodna mladež.
2010: Krevat s zlatnija krak [Gulta ar zelta kāju]. Tulk. Albena Metodieva. Sofija, "Panorama".

Čehu valodā
1981: Pán v nejlepších letech [Vīrietis labākajos gados]. Tulk. Vojtěch Gaja. Praha: Lidové nakladatelství.
1985: Paměti mladého muže [Jauna cilvēka memuāri]. Tulk. Vojtěch Gaja. Praha: MF.
Franču valodā
1992: Le lit au pied d'or [Gulta ar zelta kāju] // Europe. Revue littéraire mensuelle (Nr. 763-764/Novembre-Decembre). Tulk. Jean-Marc Šulcs, Hugues-Jean de Dianoux. Paris.
1997: Avec une fleur au chapeau [Ar puķi pie cepures] // La littérature letonne au XXe síècle. Tulk. Astra Skrābane. Rīga: Nordik.

Gruzīnu valodā
1971: Kolumba mazdēli. Tbilisi: Merani.
1972: Vienas nakts hronika. Tbilisi: Nakaduli.

Igauņu valodā
1964: Kolumbuse lapselapsed [Kolumba mazdēli]. Tallinn: ERK.
1972: Kailums // Edasi (August – September). Izlase.Tulk. K. Abens.
1976: Mees parimais aastais [Vīrietis labākajos gados]. Tallinn: Eesti Raamat.
1986: Noore inimese memuaarid [Jauna cilvēka memuāri]. Tulk. Kalev Kalkun. Tallinn: Eesti raamat.
1989: Kuldjalaga voodi [Gulta ar zelta kāju]. Tulk. Oskar Kuningas. Tallinn: Eesti raamat.

Itāļu valodā
2017: Come tessere di un domino [Miesas krāsas domino]. Tulk. Margherita Carbonaro. Milāna: Iperborea.

Krievu valodā
1961: Внуки Колумба [Kolumba mazdēli]. Москва: Мол. гвардия.
1961: Молодые [Kolumba mazdēli]. Москва: Гослитиздат.
1965: Форнарина [Fornarina]. Москва: Мол. гвардия.
1967: Молодые [Kolumba mazdēli]. Москва: Известия.
1968: Kogda prihodjit ljubovj i drugije rasskazi [Kad atnāk mīlestība un citi stāsti]. Tulk. Sergej Cebakovskij. R.: Liesma (1968)
1968: Силач [Spēka zars]. R.: Liesma.
1969: Серебристые облака [Sudrabotie mākoņi]. R.: Liesma.
1976: Balzam [Balzams]. Tulk. Sergej Cebakovskij. Moskva: Hudožestvennaja literatura.
1977: Мужчина во цвете лет [Vīrietis labākajos gados]. Москва: Сов. писатель.
1981: Nagota [Kailums]. Tulk. Sergej Cebakovskij. R.: Liesma.
1982: Nagota [Kailums]. Tulk. Sergej Cebakovskij. Moskva: Izvestija.
1983: Bolšaja ryba [Lielā zivs]. Tulk. Sergej Cebakovskij. Moskva: Pravda.
1984: Мемуары молодого человека [Jauna cilvēka memuāri]. Москва: Сов. писатель.
1984: Memuary molodogo čeloveka [Jauna cilvēka memuāri]. Tulk. Sergej Cebakovskij. R.: Liesma.
1985: Bolšaja ryba [Lielā zivs] // Lielā zivs. Bolšaja ryba. Der grosse Fisch. Tulk. Sergej Cebakovskij. Riga: Liesma.
1985: Izbrannoe [Izlase]. Tulk. Sergej Cebakovskij. Moskva: Hudožestvennaja literatura.
1987: Krovat s zolotoj nožkoj [Gulta ar zelta kāju]. Tulk. Sergej Cebakovskij. Moskva: Sovetskij pisatel.
1991: Muzchina vo cvete ljet. Memuary molodogo čeloveka [Vīrietis labākajos gados. Jauna cilvēka memuāri]. Tulk. Sergej Cebakovskij. Moskva: Sovetskij pisatel.

Lietuviešu valodā
1963: Kolumbo anúkai [Kolumba mazdēli]. Vilnius: Valst. grož. lit. l-kla.
1980: Vuras pačiame žydėjime [Vīrietis labākajos gados]. Tulk. Visvaldas Bronušas. Vilnius: Vaga.
1981: Lielā zivs // Literatura ir menas (28 November–19 December).
1983: Žaliosios iliuzijų burés. Tulk. E. Matviekas. Vilnius: Vaga.
1988: Jaunuolio memuarai [Jauna cilvēka memuāri]. Tulk. E. Matviekas. Vilnius: Vituris.
Maķedoniešu valodā
2016: Domina co boja na meco [Miesas krāsas domino]. Tulk.Marija Trajkoska. Maķedonija: Prozart media.

Poļu valodā
1987:
Mężczyzna w kwiecie wieku [Vīrietis labākajos gados]. Tulk. Aleksander Bogdański. Warszawa: Państwowy Instytut Wydawniczy.
1988: Memuary młodego mężczyzny [Jauna cilvēka memuāri]. Tulk. Irena Opielińska. Warszawa: Czytelnik.
Rumāņu valodā
1988: Memoriile unui tînăr. Hermina pe asfalt [Jauna cilvēka memuāri.Sermuliņš uz asfalta]. Tulk. Natalia Stănescu; Ecaterina Şişmanian. Bucureşti: Univers.
Slovāku valodā
1981: Muž v najlepších rokoch [Vīrietis labākajos gados]. Tulk. Jana Tesařová. Bratislava: Tatran.

Ukraiņu valodā
1963: Внуки Колумба [Kolumba mazdēli]. Киïв: Держиitвugaв УРСР.
1965: Хронiка однiеï ночи [Vienas nakts hronika]. Tulk. Iryna Lypovecka. Киïв: Днiпро.
1970: Срiбни хмари [Sudrabotie mākoņi]. Киïв: Молодь.
1982: Čolovik u rozkviti lit [Vīrietis labākajos gados]. Tulk. Iryna Lypovecka. Kyjiv: Dnipro.
1984: Lielā zivs // Suchasna latiska povistj. Tulk. Iryna Ļipovecka. Kyjiv: Dnipro.
1986: Memuary molodoji ljudyny [Jauna cilvēka memuāri]. Tulk. Iryna Lypovecka. Kyjiv: Molod.

Ungāru valodā
1989: Egy fiatalember emlékiratai [Jauna cilvēka memuāri]. Tulk. Mária Szabó. Budapest: Kozmosz.

Vācu valodā
1983: Der grosse Fisch [Lielā zivs] // Erlesenes 6 Novellen aus Estland, Lettland, Litauen. Berlin: Volk und Welt.
1985: Der grosse Fisch [Lielā zivs] // Lielā zivs. Bol'šaja ryba. Der grosse Fisch. Tulk. Olga Rosneek. R.: Liesma.

Zviedru valodā
2016: Levande Dominobrickor [Miesas krāsas domino]. Tulk. Juris Kronbergs. Stokholma: Tranan.

Pagodinājumi

1965: Latvijas PSR Valsts prēmija (par romānu "Kolumba mazdēli").
1973:
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1981:
Viļa Lāča prēmija (par garstāstu "Lielā zivs").
1983:
LĻKJS prēmija (par jaunatnei veltītiem darbiem).
1985:
LPSR Tautas rakstnieks.
1998:
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.
2004: Latvijas Literatūras gada balva (par īsprozas krājumu "Buršana un tinte").
2005:
Aleksandra Čaka balva (par mākslinieciski augstvērtīgu, novatorisku Rīgas interpretējumu literatūrā).
2007:
Latvijas Literatūras gada balva (par mūža ieguldījumu latviešu prozā).
2007:
Latvijas Republikas Ministru kabineta balva (par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā).
2008:
Triju Zvaigžņu ordenis (IV šķira).
2010:
Rīgas balva (par Rīgas identitātes pētījumiem un atspoguļošanu literatūrā).
2016: Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Atzinības raksts.
Citātu galerija
"Stāstos un novelēs Zigmunds Skujiņš tēlojis cilvēku laikmeta pārvērtībās, sociālajā situācijā, pretrunas starp vēlamo un esošo. Skujiņa stāstu darbība noris dažādos vēst. laikmetos un dažādās pasaules vietās, bieži tēlotas neparastas situācijas ("Kārdināšana", "Ar puķi pie cepures" u.c.), dīvaini raksturi ("Sapņi", "Bosnijas Kino Ziņotājs" u.c.). Daudzkārt rakstnieku nodarbinājušas sapņu un dzīves, iztēles un īstenības, daiļrades un dzīves realitātes trauslā robeža un mainīgās attiecības ("Pieta", "Dzimtene", "Sapņi", "Virpuļviesulis" u.c.). Skujiņa stāsti ir intonatīvi daudzveidīgi, rakstnieks allaž meklējis jaunus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, neparastu rakursu. Izcila nozīme Skujiņa stāstos ir detaļai. Skujiņš ir īpaši kopis noveles žanru un ir viens no izcilākajiem latviešu noveles meistariem.
Jauna cilvēka problēmas, viņa ienākšana dzīvē ir viena no raksturīgām Skujiņa romānistikas tēmām. Vairākos romānos uzmanības centrā arī dzīves pārvērtēšana brieduma gados. Romāns "Sudrabotie mākoņi" (1967) mākslinieciski veidots kā divu dažāda vecuma cilvēku atmiņas un nodzīvotā mūža vērtēšana. Romānā ir arī emigrācijas problēma. Romānā "Vīrietis labākajos gados" (1974) Skujiņš rakstījis par cilvēka mēģinājumu saslieties pret laika gaitu, sākt dzīvi no jauna. Romānā darbojas rakstnieka paštēls. Par vīrieša un sievietes sociālo lomu pārmaiņām mūsu dienās, par viņu savstarpējām attiecībām ģimenē Skujiņš raksta garajā stāstā "Sermuliņš uz asfalta" (1980). Plašākās laikmeta sakarībās Skujiņš pasauli skata garajā stāstā "Lielā zivs" (1980), kurā lakoniskā formā ietverts vairāku latviešu zvejnieku paaudžu likteņstāsts mūsdienu ekoloģisko problēmu sakarā.
Mākslinieciskajā izveidē Skujiņa romāni ir dažādi, katrai saturiskajai iecerei rakstnieks meklējis savu, atšķirīgu formu. Skujiņa daiļdarbiem raksturīgs lakonisms, izkopts asprātīgs stils, kurā liela nozīme spilgtām detaļām, redzes gleznām, personu sociālo un psiholoģisko stāvokli raksturojošiem portretiem, spraigiem, aforistiskiem dialogiem, paradoksiem, neparastiem salīdzinājumiem. Skujiņš ir viens no mūsdienu latviešu prozas spožākajiem stilistiem."

Vite, Astrīda. Zigmunds Skujiņš. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003, 541., 542. lpp.


Par romāna "Miesas krāsas domino" tulkojumu itāļu valodā

"Kad tev rokās nonāk šāda grāmata, vari vienīgi pateikties debesīm par to, ka joprojām pastāv šāda kaluma autori un šāda līmeņa literatūra. Pirms 91 gada Ziemassvētku naktī Rīgā dzimušais latvietis Zigmunds Skujiņš joprojām ir dzīvs un, spriežot pēc dažiem izteikumiem nesenās intervijās – ko ļāva iepazīt YouTube un necerēti veiksmīga tikšanās klātienē ar viņa ģeniālo tulkotāju – aizvien vēl ir asprātīgs un mundrs večuks, kurš itin nemaz neatpaliek no sava šedevra galvenā varoņa. Viņa grandiozais romāns, lieliskais opus magnum, kurš izceļas starp diviem dučiem romānu un stāstu krājumu, kas sarakstīti kopš sešdesmitajiem gadiem, tikai tagad sasniedz Itālijas grāmatnīcas: to sauc Miesas krāsas domino, un mēs to varam lasīt spožā itāļu versijā, ko izdevniecībai Iperborea radījusi augstāk minētā tulkotāja Margerita Karbonaro (..). .. jāuzteic tulkotājas nopelni, jo viņa ir pratusi mūsu valodā pārradīt tik gardu, pilnskanīgu un krāšņu mākslas darbu.
Romāns patiešām ir lasāms ar baudu. Tā 360 sulīgās lappuses var aprīt negausīgi, un arī visizsmalcinātākajiem gardēžiem mutē paliek ilga un kārdinoša pēcgaršu. Valdošā ir vakardienas pasaules garša, bet vēsturisko perspektīvu vēriens un plašā elpa rada iespaidu, ka tiek lasīts Stefana Cveiga teksts, kas aizdarīts ar Gregora fon Redzori dedzību un humora izjūtu un izdekorēts ar Vladimira Nabokova izsmalcinātajiem prozas smalkumiem, – arī šos divus pēdējos autorus ieskauj tas pats austrumnieciskais eksotisms, kas raksturīgs Skujiņam, un arī tos, tāpat kā viņu, ir iezīmējusi neārstējama melanholija, kas dvesmo pār impērijas drupās izdzīvojušajiem"

Iadicicco, Alessandra. Troppi suonatori! Ma poi arriva Haydn. (Jadičiko, Alesandra. Pārāk daudz spēlētāju! Bet tad uzrodas Haidns.) La Lettura, 2017, Nr. 48, 3 dicembre, pag. 43.
SaiknesInga Skujiņa - Meita
Nodarbespublicists
rakstnieks
sabiedriskais darbinieks
Dzimšanas laiks/vieta25.12.1926
Iļģuciems
Rīga
Izglītojies1933–1940
Spilves pamatskola
Iļģuciems
Rīga

1941–1942
Rīgas Valsts tehnikums
Rīga
Rīga

1945–1946
Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola
Rīga
Rīga

1951–1952
J. Raiņa vakara vidusskola
Rīga
Rīga
Darbavieta1946–1957
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
Rīga
Rīga

1957–1960
Žurnāls "Dadzis" (1957–)
Rīga
Rīga

1960–1962
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Prozas konsultants.


1968–1973
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Prozas konsultants.


1992–1995
Latvijas Nacionālā radio un TV padome
Rīga
Rīga
Padomes organizētājs un pirmais priekšsēdētājs.
Dalība organizācijāsLPSR Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība
Rīga
Rīga
Valdes loceklis.

Latvijas Kultūras fonds
Rīga
Rīga
Biedrs.

1955–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Biedrs.


1990
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Biedrs.
ApbalvojumiLatvijas PSR Valsts prēmija
Kolumba mazdēli
Prēmija piešķirta par romānu "Kolumba mazdēli".
Literatūrā
1965

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1973

Viļa Lāča prēmija
Prēmija piešķirta par garstāstu "Lielā zivs".
1981

LĻKJS prēmija
Prēmija piešķirta par jaunatnei veltītiem darbiem.
Literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā
1983

LPSR Tautas rakstnieks
1985

Latvijas Literatūras gada balva
Buršana un tinte
Balva piešķirta par darbu "Buršana un tinte".
Proza
2004

Aleksandra Čaka balva
Balva piešķirta par mākslinieciski augstvērtīgu, novatorisku Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā.
2005

Latvijas Republikas Ministru kabineta balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā.
2007

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu latviešu prozā.
Mūža ieguldījums
2008

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2008. gada 11. aprīļa lēmumu. Ordenis pasniegts 2008. gada 4. maijā Rīgas pilī.
IV šķira
2008

Rīgas balva
Balva piešķirta par Rīgas identitātes pētījumiem un atspoguļošanu literatūrā.
2010


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Iļģuciems
(Rīga)
25.12.1926Dzimšanas laiks/vietaPilsētas daļa
2Iļģuciems
(Rīga)
1933 - 1940IzglītojiesPilsētas daļa
3Rīga
(Rīga)
1941 - 1942IzglītojiesPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1945 - 1946IzglītojiesPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1946 - 1957DarbavietaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1951 - 1952IzglītojiesPilsēta
7Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1955 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
8Rīga
(Rīga)
1957 - 1960DarbavietaPilsēta
9Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1960 - 1962DarbavietaĒka, māja
10Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1968 - 1973DarbavietaĒka, māja
11Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1990Dalība organizācijāsĒka, māja
12Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
13Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
14Rīga
(Rīga)
1992 - 1995DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.