Andrievs Niedra

Jau skolas gados publicējis dzejoļus un stāstus.
1887: pirmā
publikācija – dzejoļu krājums "Pirmās ziedoņa vēsmas".
No 1888: stāsti un dzejoļi publicēti laikrakstā "Baltijas Vēstnesis". Stāstu
tematikas pamatā vēstures nostāsti un teikas. Dzejoļu pamatnoskaņa – sentimentāla
rezignācija. Ļoti populārs kļuva dzejolis dziesma "Gaujas malā"
("Dažu skaistu ziedu..", 1891).
Grāmatās izdotie darbi

Dzeja
1887: "Pirmās ziedoņa vēsmas".
1900: "Ceļa malā. Blaumaņa – Niedras dzejoļi" (A. Niedras dzejoļu cikls "Ceļinieka dziesmas" ).
1924: "Vecā līdumnieka dziesmas".

Stāsti
1901: "Bārenis un Brūnā".
1902: "Zemnieka dēls" (literārā pasaka).
1903: "Skaidra sirds".
1971: "Māras josta".

Literārā pasaka
1902: "Zemnieka dēls".
1935: "Kurbads" (latviešu tautas pasakas adaptācija).

Humoreskas
1904: Andrieva Niedras Bads un mīlestība un citas humoreskas

Romāni
1901: "Līduma dūmos".
1903: "Kad mēnesis dilst".
1905: "Sikspārnis".
1927–1928: "Anna Gaigala" (laikrakstā "Latvis" ar nosaukumu "Pētera Vanaga stāsts", grāmatā 1971. gadā).

Apceres
1905: "Kurp mēs ejam?"
1905: "Ko nemiernieki meklē mūsu baznīcās?"
1905: "Kā izpostīt mūsu baznīcu?"
1905: "Grūtā brīdī".
1905: "Darbs un svabadība, jeb, kā izpostīt mūsu fabrikas?"
1906: "Lettische Stimmen zur Landgemeindeordnung".
1907: "Baznīca un skola".
1924: "Latvijas valsts tiesiskie pamati".
1924: "Dzīvais mironis" (atbilde Viktoram Eglītim).
1925: "Latvijas izredzes".
1925: "Kā apvienot pilsoņus?"


Lugas

1911: "Zeme".

Autobiogrāfiskā proza
1923–1930: "Tautas nodevēja atmiņas : Andrieva Niedras piedzīvojumi cīņā pret lieliniecismu".
1943: "Mana bērnība un mani puikas gadi".
1943: "Kā tās lietas tika darītas".


Ārzemju autoru darbu tulkojumi
No krievu valodas
1899: Aleksandrs Puškins "Kapteiņa meitiņa".


Darbība literatūrkritikā
Literatūrkritikai Andrievs Niedra pievērsās 19. gs. 90. gados, kad ar
parakstu -dr -dr publicēja virkni rakstu par Aspazijas darbiem
("Austrums" 1896–1897). Publicējis rakstus par literatūrkritikas
pamatojumu un uzdevumiem: "Par kritikas uzdevumu"
("Austrums", 1899), "Kritikas uzdevums" (laikraksta "Pēterburgas Avīzes" literārais pielikums, 1901).
Recenzējis Ādolfa Alunāna, Rūdolfa Blaumaņa, Annas Brigaderes, Augusta Deglava, Pērsieša, Jāņa Poruka, Andreja Pumpura, Raiņa, Kārļa Skalbes, Edvarda Treimaņa-Zvārguļa u. c. rakstn.ieku darbus.

"Stāstos "Bez paša pagātnes" (periodikā 1898),
"Skaidra sirds" (periodikā 1898, grāmatā 1903), "Nespēcīgā
dvēsele" (periodikā 1899), romānā "Līduma dūmos" (periodikā 1899, grāmatā 1901) izmantota Puzeniekos gūtā pieredze, kur Niedra strādāja par mājskolotāju pie
barona O. Grothūza (1893–1895). Pasakā "Zemnieka dēls" (1902), drāmā
"Zeme" (teātrī 1903, grāmatā 1911) u. c. risinājis problēmas par latviešu inteliģences veidošanos, tās lomu tautas dzīvē un it īpaši par zemniecības
konfliktu ar vācu muižniecību, kā arī prognozējis iespējamo izlīdzinājumu.
Vispārliecinošāk un mākslinieciski spilgtāk minētās problēmas paustas romānā "Līduma dūmos". Ar šiem un citiem Niedras darbiem latviešu literatūrā radās vēl nebijusi
tematika un problemātika. To Niedra atklāja vērienīgā literāri mākslinieciskā skatījumā.
Mazāka nozīme ir Niedras stāstiem "no tautas dzīves" un humoreskām. Niedra
savu darbu sižetos ievijis arī kriminālistiku, it īpaši romānā "Kad mēnesis
dilst" (1903) un "Sikspārnis" (1905). Niedras dzejoļu cikls
"Ceļinieka dziesmas" publicēts kopā ar Rūdolfa Blaumaņa darbiem krājumā
"Ceļa malā" (1900). Literatūrkritikai Niedra pievērsās 19. gs. 90. gados, kad ar
parakstu -dr -dr publicēja virkni rakstu par Aspazijas darbiem
("Austrums" 1896–1897). Niedra atzina, ka sociālā problemātika traucējusi
dzejnieces talanta pilnveidošanos. Niedra publicēja rakstus par literatūrkritikas
pamatojumu un uzdevumiem – "Par kritikas uzdevumu"
("Austrums" 1899), "Kritikas uzdevums" (laikraksta
"Pēterburgas Avīzes" literārais pielikums 1901). Niedra atzinis, ka literārā darba
vērtējums jābalsta uz "mākslas sajušanu". Aplūkodams dažādus kritikas
veidus (dogmatisko, izprašanas, māksliniecisko un estētikas), Niedra secināja, ka galvenais
kritikas uzdevums ir veicināt estētisko domāšanu. Niedra rakstā "Aklā
fantāzija" ("Austrums" 1903) izvirzīja prasību, ka arī fantāzijā
nedrīkst ignorēt lietu un parādību reālo loģiku. Niedra izvirzīja teoriju par
dzimtenes mākslu, uzskatīdams ka tajā apvienojas ideālisms ar reālismu
("Dzimtenes māksla", "Austrums" 1905). [..]


Niedras publicistisko rakstu vidū atzīmējams "Morituri"
(laikraksta "Pēterburgas Avīzes" literārais pielikums 1902), kurā viņš aplūkojis
vācu muižniecības un latviešu zemniecības attiecību vēsturi un prognozējis
iespējamās tālākās norises. Niedra atzina sabiedrības attīstībā vienīgi evolūciju un
pilnīgi noraidīja revolucionāro cīņu, it sevišķi sociālisma idejas. Niedra vērsās pret 1905. gada revolūciju, tāpēc revolucionāri noskaņotā sabiedrības daļa novērsās no Niedras izdotā žurnāla "Austrums" un Niedra bija spiests to slēgt. [..]


Pēc 1905. gada revolūcijas Niedras literārā darbība pieklusa. Atzīmējami
stāsti "Pēteris Salna" (1911), "Stāsts par karātavām"
(1915). 20. gs. 20. un 30. gados Niedra rakstīja par saviem literārajiem darbiem, atklādams
ierosmes avotus, prototipus un idejiski mākslinieciskos nolūkus, kā arī polemizēdams
ar kritiķiem. Sarakstīja plašu apceri "Pārdomas par Raiņa darbiem"
(kopoti raksti "Nemiera ceļi", 4 [2], 1933). Literārie darbi: dzejoļu
krāj. "Vecā līdumnieka dziesmas" (1924), romāns "Anna
Gaigala" (laikrakstā "Latvis" 1927–1928 ar nosaukumu "Pētera Vanaga stāsts"), pēdējo stāstu krājumu "Māras josta" (abi Mineapolisā, ASV 1971).

Vairāk nekā desmit gadu Niedra rakstīja apceri (vācu valodā, vēlāk tulkota latviski) "Tautas nodevēja atmiņas" (1–3, 1923–1930); 4. daļu (nosaukums
"Kā tās lietas tika darītas", 1934), kas lielā mērā atkārto iepriekšējās
daļās teikto, K. Ulmanis tūlīt pēc 1934. gada 15. maija lika iznīcināt, vēlāk arī
aizliedza 1.–3.daļu. 1943. gadā 4. daļa iznāca atkārtoti autora izdevumā."

Knope, Elza. Andrievs Niedra. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

mācītājs
politiķis
rakstnieks

Andrejs, Dauškāns, Branovs, Dūnu Ješka, Dūmu Brencis, Ješka Ūdensvaguls, Ārzemnieks, J. Strautmalis

1877–1881
Tirzas pagastskola
Tirza

1883–1884
Tirzas draudzes skola
Tirza

1885–1886
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga

1887–1890
Rīgas pilsētas ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga

1890
Jelgavas ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Nokārtojis abitūrijas eksāmenus.

1890
Rīgas guberņas ģimnāzija
Rīga

1890–1899
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studējis ar pārtraukumiem teoloģiju. Pēc studiju beigšanas nevarēja atrast mācītāja vietu.

1893–1895
Puzenieku muiža
Mājskolotājs barona Oskara fon Grothusa ģimenē Ventspils apriņķa Puzenieku muižā.

1899
Žurnāls "Austrums" (1885–1928)
Rīga
Literārās nodaļas vadītājs

1899
Koknese
Palīgmācītājs

1901–1902
Laikraksts "Pēterburgas Avīzes"
Literārās nodaļas vadītājs

1903–1906
Žurnāls "Austrums" (1885–1928)
Cēsis
Vadītājs, no 1904. gada – arī izdevējs.

1906–1908
Matīši
Matīšu draudzes mācītājs.

1908–1918
Kalsnavas pagasts
Kalsnavas-Vietalvas draudzes mācītājs.

04.1919–07.1919
Kļuva par aktīvu politiķi un sadarbojās ar Latvijā dislocētās vācu armijas vadītājiem, kļuva par t. s. Niedras valdības galvu – ministru prezidentu (1919. gada aprīlis–jūnijs).

1926–1930
Kaļiņingradas apgabals
Vācu draudzes mācītājs

1900–1902
Davosa
A. Niedra saslima ar plaušu tuberkulozi un ārstējās Davosā.

1918
Lielinieki A. Niedru arestēja.

05.1924
Rīga
Tika arestēts un septembrī tiesāts par saistību ar K. Ulmaņa pagaidu valdības gāšanu un prettiesisku darbību Latvijas Neatkarības kara laikā. Ar Rīgas Apgabaltiesas lēmumu A. Niedram tika piespriests sešu gadu cietokšņa sods par valsts nodevību. Piespriesto sodu nomainīja ar aizliegumu dzīvot Latvijā.

11.1919–05.1924
Klaipēda
Dzīvoja Klaipēdas apgabalā.

1926–1942
Kaļiņingrada
Dzīvoja Austrumprūsijā, Altštatē.

Rīgas Pirmie Meža kapi

Rīgas Latviešu biedrības prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Līduma dūmos".
1901