Valdis Bisenieks

2 bildes

02.10.1928 – 13.11.2017

Valdis Bisenieks (1928–2017) – filologs, tulkotājs, atdzejotājs, dzejnieks, habilitētais filoloģijas doktors. Tulkojumi un atdzejojumi no vācu (ieskaitot vēsturiskos dialektus), itāļu, angļu un sanskrita valodas. Nozīmīgāko tulkojumu vidū minama "Atskaņu hronika", Johana Volfganga fon Gētes "Fausts", Dantes Aligjēri "Dievišķā komēdija" un "Vita Nouva", indiešu svētā dziesma "Bhagavadgīta". Ilggadīgs docents Rīgas pedagoģiskajā institūtā, strādājis Latvijas Universitātes Vācu valodniecības nodaļā, mācījis vispārīgo valodniecību, vācu valodas teorētisko fonētiku un sintaksi, tulkošanu, lingvostilistisko analīzi u. c. Pētījis vācu valodas sintaksi un intonācijas, autors pēc jauniem principiem veidotajai un 2007. gadā izdotajai vācu vārdnīcai – "Latviešu-vācu vārdnīca". Vācvalodīgo telpu iepazīstinājis ar latviešu literatūru, tulkojot Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romānu "Mērnieku laiki", latviešu tautasdziesmas, Astrīdas Beināres romānus, Knuta Skujenieka, Amandas Aizpurietes, Raiņa dzeju. Iznākuši divi dzeju krājumi Re(h)abilitācija (2004) un Dāvinājumi (2008). Rotari kustības atjaunotājs Latvijā (1989). Saņēmis Itālijas vēstniecības Latvijā balvu par Dantes Aligjēri "Dievišķās komēdijas" tulkojumu (2000), Latvijas literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu (2008), Atzinības krustu (2009).

Dzimšanas laiks/vieta

02.10.1928
Rīga

Miršanas laiks/vieta

13.11.2017
Rīga

Personiska informācija

Dzimis ģeodēzista Jāņa un Emīlijas Bisenieku ģimenē. Tēvs – Zemkopības ministrijas ierēdnis.
Studiju laikā precējies ar Dzidru dzimušu Šmiti, dzimis dēls Armands Bisenieks (arhitekts). Otrreiz precējies 1968. gadā ar Ausmu dzimušu Krēsliņu, dēls Ingmārs Bisenieks (vēsturnieks).

Jau no jaunības gadiem ar prieku iesaistījies pašdarbības teātra uzvedumos. Liels klasiskās mūzikas cienītājs un pazinējs. Agrā jaunībā sasirgstot ar astmu, atguvis veselību ar ikdienas fiziskajiem vingrinājumiem, skriešanu un peldēšanu, ko turpināja visu mūžu.

Profesionālā darbība



Nozīmīgākie tulkojumi un atdzejojumi
Kopš 1963. gada tulkojis un atdzejojis no vācu (ieskaitot vēsturiskos dialektus), itāļu, angļu un sanskrita valodas.

No vācu valodas
1963: Arnolda Cveiga romāns "Strīds par seržantu Grišu" (Der Streit um den Sergeanten Grischa)
1966: Tomasa Manna noveļu krājums "Tristans" (Tristan)
1975: Rainers Marija Rilke "Lirika"
1977: Ralfs Hohhūts "Kāda mednieka nāve" (Der Tod eines Jägers, uzvesta teātrī 1977. gadā)
1983: Johana Volfganga fon Gētes "Dzeja"
1995: Hanss Kristians Grabe, traģēdija "Dons Huans un Fausts" (Don Juan und Faust, uzvesta teātrī 1995. gadā)
1997: Verners Bergengrīns "Pasaules tautām", "Fon Ringena kunga brauciens", "Sargeņģelis", "Pēdējā epifānija"
1998: "Atskaņu hronika" (Livländische Reimchronik, no viduslaiku vācu valodas)
1999: Johana Volfganga fon Gētes "Fausts" (tulkots kopš 1973. gada)
2005: Rainers Marija Rilke "Stundu grāmata" (Das Stunden-Buch), "Gleznu un tēlu grāmata" (Das Buch der Bilder)
2008: Kevins Vennemans "Jedenevas tuvumā" (Nahe Jedenev)
2010: Leo Māsburgs "Brīnišķīgie atgadījumi Mātes Terēzes dzīvē" (Die wunderbaren Geschichten im Leben der Mutter Teresa)
2012: Ģertrūde fon den Brinkena "Kad mājās nāc..." (Wenn du nach Hause kommst...)
2014: Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs "Dzejas" (Gedichte)

No itāļu valodas
1981: Dantes Aligjēri "Vita nuova" (krājumā "Agrā renesanse")
1985: Eduardo de Filipo "De Pretore Vinčenco" (uzvesta teātrī 1985. gadā)
1994: Dantes Aligjēri "Dievišķā komēdija" (La Divina Commedia)
1999: "Svētā Franciska ziediņi" (I fioretti di San Francesco)

No sanskrita
1999: indiešu svētā dziesma "Bhagavadgīta" ("Svētā Dziesma")


Darbība valodniecībā un leksikogrāfijā
Publicējis zinātniskus rakstus par vācu valodas sintaksi un intonāciju.
1972: grāmata Deutsche Satzintonation ("Vācu valodas teikumu intonācija") kļuva par pamatu doktora disertācijai.
Latviešu valodas runas intonācijas pieraksta formas izstrādātājs, rakstu autors par svešvārdu pareizrakstību latviešu valodā.
Piedalījies latviešu-vācu vārdnīcas
izveidē, līdzautors un titulredaktors (1963), vārdnīcas autors (1980), autors pēc jauniem
principiem veidotajai un 2007. gadā
izdotajai vācu vārdnīcai – "Latviešu-vācu vārdnīca".


Latviešu literatūras tulkojumi
Vācu valodā
1985: Lettische Volksieder ("Latviešu tautasdziesmas")
1995: Astrīda Beināre, romāns Das Kloster der Mutter Gottes zu Riga ("Rīgas Dievmātes klosteris"), tulkojis arī tāda paša nosaukuma drāmu 1998. gadā.
2007: Astrīda Beināre, vēsturiskais romāns Kaupo und der Heilige Gral ("Kaupo un Svētais Grāls")
2011: Juris Zvirgzdiņš, grāmata bērniem Der erste Weihnachtsbaum ("Pirmā Ziemassvētku eglīte")
2012: Reinis un Matīss Kaudzītes, romāns Landvermesserzeiten ("Mērnieku laiki")
2016: Knuts Skujenieks, izlase Samen im Schnee: Gedichte ("Sēkla sniegā: Ārpuskrājuma dzejoļi)

Tulkojis vācu valodā arī latviešu dzejnieku Adriana Brieža-Makoveja, Amandas Aizpurietes, Raiņa u.c. dzeju. Raiņa dzejoļu krājuma "Tālas noskaņas zilā vakarā" atdzejojums lasāms Valda Bisenieka Blogspot vietnē valdisbisenieks.blogspot.com


Literārā darbība
Dzejā savus darbus parakstījis kā Valdis Biseniex. Iznākuši divi dzeju krājumi Re(h)abilitācija (2004) un Dāvinājumi (2008), dzejoļi publicēti arī periodikā.
Bisenieka dzejā vērojamas atkāpes no ierastās dzejas valodas, burtu salikumi, burta x lietojums līdzskaņu kopas ks vietā.

Par romānu "Kāzu ceļojums" saņēmis atzinības balvu "Karoga" un R. Gerkena romānu konkursā (1993).
Sarakstījis dokumentālu romānu "la diVina comMedia".


Darbība citās mākslas jomās
2014: dokumentālajā filmā "Segvārds Vientulis" atveidoja franciskāņu tēvu Tomu.

Citātu galerija

"Iedvesma var viņu uznest augstu un reizēm var arī drusku pievilt. Tulkošana ir viņa mīlestības darbs, jo viņa profesija ir valodnieks."

Knuts Skujenieks

"[..] pirmkārt, mēs Bisenieku atceramies par fundamentāliem Eiropas literatūras pieminekļu latviskojumiem mūsdienīgā dzejas valodā, kurus viņš uzdrīkstējās veikt, nebīstoties no agrākiem šo darbu atdzejojumiem, kam bijusi būtiska loma latviešu literatūras attīstībā un kuri jau sen ieguvuši kultūras ikonas statusu. Runa ir par J. V. Gētes traģēdiju "Fausts" (iepriekš atdzejojis Rainis) un Dantes Aligjēri "Dievišķo komēdiju" (iepriekš atdzejojis Jēkabs Māsēns). Kā apgalvojot Itālijas latvieši, šis Bisenieka atdzejojums esot pārspējis pašu oriģinālu. Jau ar šiem abiem darbiem vien pietiktu viena radoša cilvēka biogrāfijai. Taču vēl ir senindiešu svētā dziesma "Bhagavatgīta", izcilā austriešu dzejnieka Rainera Marijas Rilkes grāmatas, vācbaltiešu autoru darbu atdzejojumi… [..] Lai arī Biseniekam ir iznākuši dzejas krājumi “Re(h)abilitācija” (2004), “Dāvinājumi” (2008), tomēr Latvijas kultūras atmiņā viņš paliks ar saviem atdzejojumiem un tulkojumiem.
Turklāt Biseniekam ir piemitusi vēl kāda reta spēja – tulkot un atdzejot no dzimtās uz svešvalodu (šajā gadījumā vācu valodu), turklāt stingrā, klasiskā formā rakstītu dzeju. Tā vācu lasītājs ir iepazīstināts ar Knuta Skujenieka, Amandas Aizpurietes, Raiņa un citu dzejnieku daiļradi."

Marians Rižijs

Saiknes

Armands Bisenieks - Dēls
Jānis Hvoinskis - Māsasdēls

Pseidonīms

Valdis Biseniex

Dzīvesvieta

Līgas
Bērnība tika vadīta vecāku mājās Rīgas pierobežā Ulbrokas apkaimē.

Dreiliņi
Mūža nogalē kopā ar dzīvesbiedri dzīvoja Dreiliņos.

Izglītība

Rīgas 1. vidusskola
Kādu laiku mācījies Rīgas 1. vidusskolā.

1939–1940
Līdz padomju okupācijai vienu gadu mācījies Klasiskajā ģimnāzijā.

1948
Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga
1948. gadā beidzis tagadējo Rīgas Franču liceju.

1953
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
1953. gadā beidzis LVU Filoloģijas fakultātes Vācu valodas nodaļu.3. kursā rakstījis kursa darbu par H. Heini, diplomdarbs par J. V. Gētes liriku.

1953
Rīgas Pedagoģiskais institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Beidzis RPI aspirantūru.

1984
1984. gadā aizstāvēta doktora disertācija par mūsdienu vācu valodas sintakses jautājumiem; habilitētais filoloģijas doktors.

Dalība organizācijās

Dantes Aligjeri biedrība
Biedrs

Latvijas Gētes biedrība
Biedrs

1989
Rīgas Rotari klubs
1989. gadā atjaunojis Rīgas Rotari klubu, kura darbībā aktīvi iesaistījies līdz pēdējiem gadiem.

2000
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
RS biedrs

Darbavieta

1953–1957
Rīgas Pedagoģiskais institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Docētājs

1960–1965
Voroņežas Universitāte
Voroņeža
60. gados ticis nosūtīts darbā uz Voroņežas Universitāti Krievijā.

1965–1990
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Docētājs, strādājis Latvijas Universitātes Vācu valodniecības nodaļā, mācījis vispārīgo valodniecību, vācu valodas teorētisko fonētiku un sintaksi, tulkošanu, lingvostilistisko analīzi u. c. Pētījis vācu valodas sintaksi un intonācijas. Vairākus gadu desmitus veltījis, lai uzlabotu vācu-latviešu vārdnīcu.

Apbalvojumi

Itālijas vēstniecības Latvijā balva
Balva piešķirta par Dantes Aligjēri "Dievišķās komēdijas" tulkojumu.
2000

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par J. V. Gētes "Fausta" tulkojumu un mūziku izrādei "Fausts" – darbs izmantots teātrī, radio, televīzijā un mehāniskajā ierakstā.
2000

Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas literārā balva ''Sudraba tintnīca''
Izcilības stipendija (Latvijas kultūrā nozīmīgam, nopelniem bagātam literātam)
2008

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu latviešu literatūras tulkošanā.
Mūža ieguldījums
2009

Atzinības krusts
Ordeņa virsnieks ar Ordeņa kapitula 2009. gada 12. oktobra lēmumu. Ordenis pasniegts 2009. gada 16. novembrī Rīgas pilī.
IV šķira
2009