Meklēt

Voldemārs Maldonis

1 bilde
Voldemārs Maldonis
Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/Voldem%C4%81rs_Maldonis.
Lomas: literāts, rakstnieks, teologs

18.07.1870 – 22.02.1941

VOLDEMĀRS MALDONIS (1870-1941) ir dzimis Tirzas pagastā rentnieka ģimenē. Mācījies ar pārtraukumiem Tirzas, Liezēres un Cēsu skolās. Cēsu pilsētas skolu beidzot, iegūst privātas pirmmācības skolas skolotāja tiesības. Viņš strādā par palīgskolotāju Blomu pagastskolā (1889-1892) un iepazīstas ar Smiltenes draudzes mācītāju Kārli Kundziņu (1850-1937), kas viņu iedrošina teoloģijas studijām Tērbatas Universitātē (1895-1900). 1900. gada decembrī Tērbatā Maldonis saņem graduēta studenta diplomu un atgriežas Rīgā, kur dibina Pirmās šķiras sieviešu privātskolu – Maldoņa ģimnāziju ar latviešu valodu un literatūru kā obligātiem priekšmetiem. Skolu vada līdz 1909. gadam. Paralēli skolotāja darbam Maldonis iesaistās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas darbā, 1902. gadā to vada, atbalsta latviešu konversācijas vārdnīcas izdošanu. 1909. gada 30. jūnijā Maldoni ordinē mācītāja amatā, sākumā īslaicīgi kalpo Rīgā Jāņa draudzē (adjunkts: 1909. 7.06.-1909. 11.11.), tad mācītājs Lubānā (1909-1912) un Cēsīs sv. Jāņa pilsētas draudzē (1912-1918), bet 1918. gada decembrī, vairoties no represijām, Latviju pamet. Paralēli mācītāja darbam Cēsīs Maldonis ir arī ticības mācības skolotājs vairākās Cēsu skolās. Pirmā pasaules kara sākumgados Maldonis aktīvi darbojas Cēsu bēgļu apgādāšanas komitejā, kā arī Latviešu strēlnieku organizācijas komitejas Cēsu nodaļā, Vidzemes Pagaidu Zemes padomē un 1917. gada vidū nodibinātajā Zemnieku Savienības Cēsu nodaļā. 1918. gada 31. decembrī Maldonis ar kuģi izceļo uz Vāciju – uz Štetīni, no turienes – uz Marburgu, apmeklē filozofijas un teoloģijas kursus Marburgas universitātē pie vācu neokantieša profesora Paula Nātorpa (1854–1924), viņa vadībā strādā pie darba „Die philosophische Grundlagen der Sozialpädagogik Schleiermachers. I Teil: Schleiermachers Richtlinien für die sozialpädagogischen Aufgaben des Staates” (Šleiermahera sociālpedagoģijas filozofiskais pamats), kas pārtop doktora disertācijā. 1922. gada 18. martā Maldonis Marburgā saņem filozofijas doktora grādu. Latvijā Maldonis ir Vidzemes konsistorijas viceprezidents (1919. 26.09.-1921), aktīvi iesaistās LU Teoloģijas fakultātes izveidē, kļūst par tās pagaidu dekānu (1920. 28.01) un Sistemātiskās teoloģijas katedras vadītāju, docentu (1920-1922) un profesoru (1922-1940), saņem goda doktora grādu (Dr. hon. causa) Prāgas evaņģēliskajā Husa Teoloģijas fakultātē (1924) un goda doktora grādu teoloģijā (Dr.theol. hon. causa) Latvijas Universitātē (1938). Kopš 1934. gada Maldonis strādā Baznīcu virsvaldē. 1940. gada 1. jūlijā Maldonis aiziet pensijā un pārceļas uz dzīvi pie meitām Mežaparkā, kur triekas ķerts mirst 1941. gada 22. februārī. Viņš tiek apglabāts Cēsīs Brūžu Bērzaines kapsētā.

1893. gadā nāk klajā pirmā Maldoņa publikācija – raksts “Par bērnu sodiem” žurnāla “Austrums” 3. numurā. Viena no nozīmīgākajām Maldoņa darbības jomām ir latviešu rakstnieku reliģisko un ētisko uzskatu pētīšana, pievēršoties latviešu tautasdziesmu un Poruka darbu analīzei:„Poruka reliģija” (1922), „Poruka ētikas problēmi” (1923) un „Poruka uzskati par estētisko audzināšanu” (1924). Balstoties Poruka stāstos, Maldonis cenšas piekļūt viņa dziļākajām, līdz galam neapzinātajām dvēseles reliģiskajām kustībām un to izraisītajām izjūtām un domām. Šādā ievirzē strādāt vēlāk turpina viņa skolnieks Alberts Freijs. Maldonim ir būtiska loma latviešu lasītāju iepazīstināšanā ar reliģijas fenomenoloģiju, jo īpaši - ar fenomenologa fan der Lēva (van der Leeuw, 1890–1950) pamatatziņām.Blakus zinātniskajiem darbiem, Maldonis sarakstījis arī daudzus populārzinātniskus rakstus par reliģiskām, ētiskām un filozofiskā tēmām, kā arī vairākas mācību grāmatas. Maldonis bija laikrakstu "Kristīga Tautas Balss" (1935) un "Ceļš" (1935-40) redkolēģijas loceklis, Skautu organizācijas vadītājs, Latviešu–čehoslovāku biedrības vadītājs, darbojies Tautu Savienības veicināšanas biedrībā, bijis „Latvijas Kultūras veicināšanas biedrība” goda biedrs. Maldonis ir saņēmis vairākus apbalvojumus.

  • Darba autors (30)
  • Sastādītājs (6)
  • Redaktors (2)
  • Komentāra autors (2)
  • Recepcijas persona (6)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    18.07.1870
    Tirza
    Dzimis "Lejas Daudziņu” mājās.

    Miršanas laiks/vieta

    22.02.1941
    Poruka iela 3, Rīga
    Miris ar trieku Mežparkā, kur tobrīd dzīvo pie meitām Mildas Strautmanes un Daigas Fogelmanes.

    Personiska informācija

    Voldemārs MALDONIS ir dzimis 1870. gada 18. jūlijā (6. jūlijā pēc vecā kalendāra) Tirzas pagastā, „Lejas Daudziņu” mājā rokpeļņa Pētera (1842-1929?) un Annas (dzimušas Beķeres, 1837-1915) Maldoņu (izloksē : Maldūņu) ģimenē, kurā aug arī māsa Alvīne un brālis Kārlis. 1872. gadā vietējais barons izliek Maldoņu ģimeni no iepriekš piešķirtās rentes mājas. Viņi pārceļas pie tēva brāļa Jēkaba Maldoņa uz „Ģevjāņu” māju.
    Līdz 1930. gadu pirmajai pusei pats lieto uzvārdu Maldons - kaut gan kopš 1919. gada izdotajās pasēs ierakstīts Maldonis, pēc tam visur - Voldemārs Maldonis.
    Studiju laikā Tērbatā Maldonis saderinās ar Raheli Kergu (1880-1934), igauņu mācītāja Johana Kerga meitu, laulības notiek 1901. gada 12. augustā, turpmāk arī pazīstama kā Ella Maldone. Laulībā dzimst pieci bērni: farmaceite Milda (prec. Strautmane, 1903-1953), pianiste Daina (prec. Fogelmane, 1905-1972), zobārste Ilga (prec. I Stukule, II Vilde, 1911-?) un Linda (1914-1917), dēls (1921-1921).
    Maldoņa laulība ļoti saskanīga, kaut arī Voldemārs Maldonis daudz strādājis, ģimene daudz kopā muzicēja.

    Profesionālā darbība

    Dzeja un proza [izlase]

    1893: Ziemassvētku apcerējums. Latviešu Avīzes. Stāstu nodaļa, nr. 2
    1895: Kur ūdens krāc un burbuļo. Mājas Viesa pielikums, nr. 1
    Labās dienas, vieglās dienas. Austrums, nr. 3, 217.lpp.
    Māmiņai. Baltijas Vēstneša literārais pielikums, nr. 17.
    Mātes lūgšana. Austrums, nr. 1, 61.lpp.
    Mēma valoda. Austrums, nr. 2, 138. lpp.
    Tu, cietā sirds, ko nomocies. Mājas Viesa pielikums, nr. 1.
    1901: Kam asaras un dziesmas draugi. Vārds, nr. 22
    1903: Malienas grāmatnieks. Austrums, 918.lpp.
    1928: Atmodaties / Nun wachet auf [garīga dziesma ar J. Vītola mūziku]. Divas garīgas dziesmas. Rīga: Rode.

    Publikācijas par literatūras, tradicionālās kultūras, filozofijas un kultūrvēstures jautājumiem [izlase]

    1893: Kādi sīkumi no senču kāzu ieradumiem iz Tirzas apgabala mēnešrakstā Austrums nr. 12., 591.-592.lpp.
    Rotaļa "Numurus saukt", "Vārdus saukt", "Dāvanas dot" Mājas Viesa lit. pielikums, nr. 19 - nr. 21.
    1895: Dažādas valodas [latvju tautas anekdote] Austrums, nr. 1, 84.lpp.
    1903: Latviešu ābeces [pārskats]. Baltijas Vēstnesis, nr. 242
    1922: Poruka reliģija. Latvijas Augstskolas raksti, nr. II
    1923: Poruka ētikas problēmi. Rīga: K. Priedīts.
    1924: Kanta reliģijas filozofija pēc viņa grāmatas "Religion innerhalb der Grenzen der blossen Vernunft". Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 10.
    Natorpa dzīve un filozofija. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 12.
    Poruka uzkati par estētisko audzināšanu. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 8
    1935: Dievs, der Gott der lettischen Volkstraditionen [Dievs latviešu tautas tradīcijās] krājumā Studia Theologica I , 119.-157.lpp.

    Pagodinājumi

    1924. gada 19. maijā: Prāgas universitātes goda doktors. diploma oficiālas pasniegšanas Maldonis nolasa lekciju par latviešu tautasdziesmām.
    1938. gada 28. septembrī: Latvijas Universitātes goda doktors.
    1927. gada 2. jūlijā: Zviedrijas Vazas ordeņa II šķiras komandiera krusts
    Čehoslovākijas Baltās Lauvas ordenis

    Citātu galerija

    Augstu vērtēdams visu, kas saistīts ar centieniem pēc izglītības, prof. Maldonis iekala savu sirdi Daugavietes dibināšanas pamatakmenī, un jāšaubās, vai bez viņa mūsu korporācija būtu izaugusi par to, kas tā ir. Viņš nevien palīdzēja tās dibinātājām izvērpt domu par latviešu studenšu organizēšanās nozīmi, bet arī mudināja, kad tās sāka šaubīties par izvēlētās formas pareizībuun sprausto mērķu vērtību. Viņš vienīgais no visiem goda filistriem bija klāt pie jaunās korporācijas šūpuļa. Viņš deva tai vārdu, svētīja tās pirmos nedrošos soļus un līdzināja ceļu visās tapšanas un augšanas cīņās.
    No korporācijas 40 gadu jubilejas grāmatas. Citēts pēc: Edgars Ķiploks. Profesors Voldemārs Maldonis. Dzīve, darbs, laikmets. LELBA, 1995, 71. lpp.

    Par Maldoņa dzīves pēdējo gadu:
    ..pēc tam, kad presē bija parādījusies rakstu virkne par teologu tumsonību, sekoja arī teoloģijas fakultātes likvidācija, atlaižot no darba mācības spēkus un atņemot tiem visas tiesības pat uz valsts minimālo nodrošinājumu. Viņi jau divus mēnešus pēc padomju varas nodibināšanās saņēma attiecīga rakstura paziņojumu, pie kam vienam no tiem- L. Adamovičam - ierēdne vēl ar roku pierakstījusi klāt "asprātīgu" teikumu: "Jūs pensiju varat meklēt pie saviem eņģeļiem debesīs". Vienam no mācības spēkiem - V. Maldonim, kam Cēsīs piederēja neliela mājiņa, kvadratūra tika tik nelabvēlīgi aprēķināta, ka tā, lai gan atļauto normu nepārsniedza, tomēr tika ietilpināta atsavināmo māju sarakstā. Kad profesors Maldonis mira, dienas avīzēm bija aizliegts iespiest viņa nāves ziņu.
    K. Kundziņš. Laiki un likteņi: atmiņas un apceres.Mineapole: Sējējs, 1955, 153.-154.lpp.

    Voldemārs Maldonis mums jāiepazist, tad viņš būs mums pacietīgs skolotājs. Tāds viņš bija visu mūžu. Viņš nesteigsies ar gatavām atbildēm par Absolūto, par absolūtajām vērtībām, bet izvadās pa daudziem atziņu ceļiem, līdz liks izšķirties par kādu no tiem. Lai kā būtu, mēs izšķirsimies par savu vienīgo un īsto ceļu, kas vedīs uz patiesību.
    Nikandrs Gils. Voldemārs Maldonis. Grāmata, 1991, nr. 9, 22. lpp.

    No sava skolotāja un līdzgaitnieka profesora V. Maldoņa es esmu paņēmis līdzi visai savai dzīvei vadmotīvu: saki tā, kā tas ir. Šis mans dzīves dzīpars vijas pāri laiku robežai (..) . Viņa vārdi ir pārformulējami imperatīvā "Saki patiesību!" Šis brīdis kļuva par ceļa stabu manā dzīvē. Zinātnieka uzdevums ir arī savu atzīto patiesību arī bez aiztures apliecināt, nedomājot par konsekvencēm. Ļoti bīstama atziņa!
    Haralds Biezais. Saki tā, kā tas ir... Nebraska: Gauja, 1986, 172. lpp.

    Saiknes

    Vilis Stukuls - Znots

    Nodarbes

    literāts
    rakstnieks
    teologs

    Dzimtais vārds

    Voldemārs Maldons

    Pseidonīms

    Valgonis, M. Valdis, M-donu V-dis.

    Dalība organizācijās

    Studenšu korporācija "Daugaviete"
    Goda filistrs

    14.05.1897
    Studentu korporācija "Lettonia"
    Tērbatā mācoties, konventa ekonoms un literāro vakaru dalībnieks; filistrs

    1899–1941
    Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
    R. Blaumaņa rosinātā Literatūras fonda priekšnieks; trīs gadus RLB ZK runasvīrs, RLB ZK priekšnieks (1902-1903; 1907-1908)

    1925–1941
    Latvijas - Čehoslovakijas kulturēlās tuvināšanas biedrība
    Biedrības pirmais vadītājs

    Izglītība

    1878–1881
    Tirzas pagastskola
    Tirza
    Mācās pie skolotāja Andrieva Dzelzkalna (1840-1926), dzejnieces Tirzmalietes tēva. Maldoņa skolas biedri - Andrievs Niedra, bibliofila Misiņa brālis Andrievs Misiņš un vēlākais Vidzemes guberņas pārvaldnieks Andrejs Priedkalns.

    1881–1884
    Tirzas draudzes skola
    Tirzas pagasts
    Skolotājs Kārlis Dzelzkalns (1852-1931), pagastskolas skolotāja brālēns. Maldonis sāk apgūt vācu valodu, mācās trīs gadus un skolu pabeidz.

    1885–1886
    Vecpiebalgas draudzes skola
    Vecpiebalgas pagasts
    Mācās ar krusttēva Jēkaba Maldoņa atbalstu vienu gadu, izstājas.

    06.1886–09.1886
    Kārzdaba
    Kārzdabas pareizticīgo draudzes skolā apmeklējis vasaras kursu, lai iemācītos krievu valodu.

    09.1886–12.1886
    Liezēres draudzes skola
    Liezēres pagasts
    Labo skolēnu burtnīcas par uztura tiesu, skolasbiedri - Jānis Poruks, vēlākais arhitekts Aleksandrs Vanags.

    09.1886–06.1889
    Cēsu pilsētas skola
    Cēsis
    Iedraudzējas ar dzejnieku Edvardu Treimani-Zvārguli, mācību laikā mitinās viņa istabā Cēsu nomalē, iesaistās jauniešu literārajos vakaros, kur savus pirmos darbus lasa arī J.Poruks. Skolu beidzot, iztur skolotāja pārbaudījumus un iegūst privātās pirmmācības skolas skolotāja tiesības, pašu zemāko skolotāja pakāpi.

    08.05.1895–06.06.1895
    Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
    Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
    Nokārto eksāmenus, iegūst ģimnāzijas gatavības apliecību.

    29.08.1895–16.12.1895
    Tērbatas Universitāte
    Ülikooli 18, Tartu
    Iestājas Juridiskajā fakultātē, bet ar 7. septembri pāriet uz Teoloģijas fakultāti. Studē ar pārtraukumiem 1896./97. gadā (6 mēneši) un 1899./1900. gadā (4 mēneši) līdzekļu trūkuma dēļ. Īpaši patīk filozofijas vēsture, ko lasījis vācu filozofa, personālisma pārstāvja Gustava Teihmillera (1832–1888) skolnieks, pirmais akadēmiski izglītotais latviešu filozofs Jēkabs Osis (1860–1920), šī ievirze pēcGunāra Jansona domām novērojama vairākos Maldoņa darbos: rakstos „Vai idejas var pavēlēt?” (1930) un „Dievs – cilvēks – pasaule” (1940). Studiju laikā pievienojas Tērbatas studentu pulciņam (to dibina A. Niedra un J. Alksnis), pulciņa biedri lasa referātus par Spensera filozofiju, Nīčes pārcilvēku, Ričla dievības jēdzienu, katolicismu un pareizticību, utt. 1896. gada rudenī Maldonis pievienojas studentu biedrībai „Letonija”. 1897. gada 14. maijā Maldonim piešķir Letonijas krāsas un uzņem viņu par tautieti.

    01.1919–06.1919
    Marburgas universitāte
    Marburga
    Dažus mēnešus studējis filozofiju, beigu datums nav zināms, īpašu iespaidu uz Maldoni atstāj Pauls Natorps (Natorp, 1854-1924), Marburgas skolas neokantietis un Platona filozofijas pārzinātājs.

    1922
    Marburgas universitāte
    Marburga
    Aizstāv disertāciju "Die philosophische Grundlage der Sozialpedagogik Schleiermachers" [Šleiermahera sociālpedagoģijas filozofiskie pamati], iecerēts plašāks darbs trīs daļās, disertācija ietver tikai pirmo daļu, iegūst filozofijas doktora grādu.

    Darbavieta

    01.06.1889–30.06.1892
    Blomes pamatskola
    Blomes pamatskola, Cēsu iela 13, Blome
    Palīgskolotājs, skolotāja Oto Ābeles (1861-1922) pamudināts, iepazīst šveiciešu pedagoga J. H. Pestalocija un vācu filozofa Artura Šopenhauera darbus. Iepazīstas ar Smiltenes mācītāju Kārli Kundziņu (1850-1937), iekļaujas Smiltenes draudzes skolotāju lokā, apgūst latīņu un grieķu valodu, iedrošināts studēt teoloģiju.

    1893
    Torņakalna zēnu skola
    Vēja iela, Rīga
    Palīgskolotājs

    1894–07.1895
    Torņakalna meiteņu skola
    Bauskas iela 4, Rīga
    Palīgskolotājs, piedalās Friča Brīvzemnieka rīkotajos skolotāju vakaros kopā ar T. Zeifertu, V. Zālīti u.c., pārspriež literārus, sabiedriskus un pedagoģiskus jautājumus.

    11.1899–02.1900
    Ikšķile
    Mājskolotājs papīrfabrikas "Hochenfichte" īpašnieka Šablovska ģimenē

    1901–1909
    Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
    Peldu iela 22, Rīga
    Pirmās latviešu ģimnāzijas izveidotājs, dibinātājs, vadītājs un pedagogs.

    12.11.1909–03.12.1912
    Lubānas evaņģēliski luteriskā draudze
    Lubānas luterāņu baznīca
    Kalpo kā draudzes mācītājs, aktivizē sabiedrisko dzīvi un sakārto izglītības jautājumus.

    01.07.1911–31.12.1912
    Lubānas pilsētas skola
    Lubāna
    Skolas dibinātājs, atbalstītājs un skolotājs.

    04.12.1912–06.11.1919
    Cēsu Sv.Jāņa evaņģēliski luteriskā draudze
    Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca
    Cēsu sv. Jāņa Pilsētas draudzes mācītājs, ievests amatā 1912. gada 23.XII/ 1913. gada 5.I. 1912. gada jūlijā vada nodarbības par bībeles stāstu un katehisma mācīšanas metodiku un didaktiku ticības mācības skolotāju kursos Valmierā; aktīvi darbojas visās Vidzemes sinodēs. Kara laikā arī Cēsu bēgļu apgādāšanas komitejas priekšnieks, darbojas arī citās Cēsīs kara laikā dibinātajās organizācijās, t.sk. latviešu strēlnieku organizācijās, kopš 1916. gada septembra kalpo arī Cēsu Lauku draudzē un Cēsu Vācu draudzē; piedalās Latviešu mācītāju sapulcēs, referē par baznīcas un skolas attiecībām. 1917. gadā ievēlēts Vidzemes Zemes padomē, darbojies arī prezidijā, kopš rudens - Zemnieku Savienības Cēsu nodaļā, pieaug domstarpības latviešu un vācu draudzes starpā, 1918. rudenī pēc īslaicīga aresta un bēgšanas Maldonis gada beigās Latviju pamet.Tātad faktiski kalpošanu 1918. gada decembra beigās pārtrauc.

    1913–1918
    Cēsu pilsētas 2. pamatskola
    Cēsis
    Pārraugs toreizējā Cēsu pilsētas Annas skolā, strādā par ticības mācības skolotāju.

    01.01.1913–01.07.1919
    Kristīnes Apkalnes privātā sieviešu ģimnāzija
    Raunas iela 7, Cēsis
    Ticības mācības skolotājs

    01.01.1913–01.07.1919
    Cēsu Longīna Ausēja reālskola
    Ticības mācības skolotājs

    01.06.1919–30.09.1930
    Rīgas 2. vidusskola
    Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
    Strādā par filozofijas skolotāju kopā ar reliģijas un ētikas skolotāju Kārli Kundziņu jun.

    04.02.1920–06.1940
    Latvijas Universitāte
    Raiņa bulvāris 19, Rīga
    Viens no Teoloģijas fakultātes dibināšanas rosinātājiem, pagaidu dekāns, docents, sekretārs un loceklis LU padomē. 1920/21 mācību gadā ir 47 studenti, kopš 1923. gada profesors sistemātiskās teoloģijas katedrā un Teoloģijas fakultātes dekāns, lasa kursus reliģijas psiholoģijā, reliģijas filozofijā, dogmatikā, ētikā u.c.

    29.04.1929–1941
    Akadēmiskā draudze
    Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca
    Draudzes dibināšanas iniciators un mācītājs

    Dzīvesvieta

    1913–1940
    Piebalgas iela 6, Cēsis
    Dzīvo savas ģimenes mājā.

    Ceļojums

    1913
    Vācija
    Lai labāk sagatavotos iekšmisijas uzdevumiem (apkop slimniekus, nespējniekus utml.), Maldonis apceļo Vāciju, Austriju, Šveici un Itāliju, iepazīstoties ar iekšmisijas iestādēm Berlīnē, Vīnē, Bētelē pie Bīlefeldes. Maldonis raksta: "Zināšanām bagāts pārnācu, bet nabags tapu, kad gribēju realizēt mūsu dzīvē". Pēc: E. Ķiploks. Voldemārs Maldonis. Dzīve, darbs, laikmets. LELBA, 1995, 43.lpp.

    1920
    Beatenberga
    Kā Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvis piedalās Baznīcu sadraudzības apvienības trešajā kongresā, kopā ar Igaunijas pārstāvjiem iesniedzot rezolūciju par mazo tautu tiesību atzīšanu.

    1925
    Kopenhāgena
    Piedalās Baznīcu sadraudzības apvienības ceturtajā kogresā kā LELB pārstāvis

    1925
    Lambetas pils, Londona
    Kā LELB oficiāls pārstāvis piedalās Latvijas un Igaunijas ev.baznīcu un angļu valsts baznīcas priekšstāvju apspriedē par savstarpēju tuvināšanos.

    Apglabāts

    02.1941
    Bērzaines kapi
    Izvadīts no Doma baznīcas Rīgā, apglabāts Brūžu Bērzaines kapsētā, Cēsīs. Jau pēc sievas nāves uz kapa uzstādīta tēlnieka Kārļa Jansona piemiņas plāksne ar uzrakstu "Mīlestība nekad nebeidzas".

    Apbalvojumi

    Triju Zvaigžņu ordenis
    Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1927. gada 28. aprīļa lēmumu.
    III šķira
    1927

    Krišjāņa Barona prēmija
    Prēmija piešķirta par rakstu "Bērnu audzināšana".
    1929