Cēsu Sv.Jāņa evaņģēliski luteriskā draudze
Līdz 1855. gadam baznīcā darbojas vācu draudze, kurā galvenokārt pilsētas dižciltīgie. 1855. gada 22. janvārī draudze tiek sadalīta lauku (latviešu) un pilsētas (vācu) draudzē, mācītājmuižu nodod lauku draudzes mācītājam. 1892. gadā lauku (latviešu) draudzei pieskaita ap 4000 pilsētas latviešu, bet no lauku draudzes pilsētas (vācu) draudzē tiek pārskaitīti vairāku muižu vācieši, tādējādi noslēdzot divu draudžu darbību pēc nacionālā principa.
Cēsu lauku draudzē ietilpa Cēsu Pilsmuiža, Dubinska, Dukuri, Jāņa muiža, Jurģa muiža, Lenču muiža, Liepmuiža, Zeltera muiža, Veismaņa muiža, Strīķu muiža, Priekuļmuiža, Kaļļu muiža, Meijera muiža, Blusa, Glūda, Bērzaine, kā arī Kokmuižas, Ruckas un Briežu muižas daļas, kā arī Cēsu mācītāja muiža. 1911.gadā latviešu (lauku) draudze, draudzes pr. K.Erdmaņa vadībā ķērās pie trūkumu novēršanas, kuri bija radušies 1892.gada draudžu dalīšanas rezultātā. 1911. g. 23. maijā tika sasaukta Cēsu pilsētas latviešu draudzes dibināšanas sapulce. Sapulcesdalībnieki atzina, ka jādibina jauna draudze. 20. jūnijā tika parakstīti draudzes statūti.
Vidzemes konsistorija 1912. g. 14. martā draudzei varēja ziņot, ka draudzes statūtus valdība apstiprinājusi un var stāties pie draudzes valdes un padomes (vietnieku) vēlēšanām. Jaunā draudze bija pirmā latviešu draudze Vidzemē, kas baudīja pašvaldības tiesības. Par valdes priekšnieku ievēlēja K. Erdmani. 19. jūlija valdes sēdē par kandidātiem mācītāja amatam izvirzīja Ērgļu draudzes mācītāju E. Stangi, Lubānas draudzes mācītāju V. Maldoni un Balvu draudzes vikāru K. Irbi. 20. septembrī par mācītāju vienbalsīgi tika ievēlēts V.Maldonis. 1913.gada 5. janvārī Voldemāru Maldoni introducēja Cēsu Sv.Jāņa pilsētas draudzes mācītāja amatā Vidzemes ģenerālsuperintendents T. Gētgenss, piedaloties arī mācītājam K. Irbem un Cēsu vācu draudzes mācītājam H. Bergengrīnam. Līdz ar to Cēsu Svētā Jāņa baznīcā darbojās trīs draudzes.
1914. g. janvārī pilsētas latviešu draudzē bija reģistrēti 3213 draudzes locekļi. 1916. gadā uz laiku V.Maldoņa pārziņā pārgāja arī lauku draudze, jo lauku draudzes mācītāju P. Apkalnu iecēla par latviešu strēlnieku pulku mācītāju un viņš aizbrauca uz fronti. 1919. gadā kalpošanu pilsētas draudzē beidza Voldemārs Maldonis. 1920.gadā pilsētas draudzē vikarējis lauku draudzes mācītājs P.Apkalns. 1939. gadā sakarā ar repatriāciju beidza pastāvēšanu pilsētas vācu draudze. Pēc vācu draudzes likvidēšanās, pilsētas latviešu draudze no Cēsu Svētā Jāņa baznīcas pārceļas uz citu Cēsīs esošo baznīcu. Draudze mainīja savu nosaukumu un darbojas vēl pašreizkā Cēsu Svētās Annas draudze. 1944. gadā kalpošanu baznīcā lauku draudzē uzsāka mācītājs Kārlis Rubenis (1910.-1992.). Viņš mūsu baznīcā kalpoja gandrīz visu padomju laiku 43 gadus līdz 1987.gadam. Cēsu Svētā Jāņa baznīcā līdz 2004.gadam kalpojuši Jānis Beģis, Jēkabs Dzeguze, Gints Hermanis, Aida Prēdele, Jānis Ginters, Guntars Ceipe, Viesturs Vāvere, Krists Kalniņš(1999-2004.). Pašreiz draudzē kalpo mācītājs Didzis Kreicbergs un draudzē ir aptuveni 450 draudzes locekļi.
Vācu draudzes mācītāji (1855 -1939): 1855-1877 Johans fon Holsts ; 1877-1907 Gothards Fīrhufs ; 1907-1919 Hermanis Bergengrīns; 1927-1938 Edmunds Betchers
Latviešu pilsētas draudzes mācītāji (1855-1939, pēc 1939 draudze pāriet uz Cēsu sv.Annas ev.lut.draudzi):
1912-1918 Voldemārs Maldonis
1920-1924 vikārējis Pēteris Apkalns
1924-1932 Arturs Voitkus
1933-1944 Arturs Piebalgs
1944-1956 vikarējis lauku draudzes mācītājs K.Rubenis
1954.gada 17.augusta -1958.gada 1.martam mācītājs Plāmsis
1958.- Jānis Janelsītis
Latviešu lauku draudzes mācītāji:
1855-1882 Kārlis Eduards Punšelis
1883-1912 Georgs Feders
1913-1935 Pēteris Apkalns
1935-1944 Kristaps Hermanis
1944-1987 Kārlis Rubenis
1987.-2000:Jānis Beģis, Jēkabs Dzeguze, Gints Hermanis, Aida Prēdele, Jānis Ginters, Guntars Ceipe, Viesturs Vāvere
2000-2004 Krists Kalniņš
kopš 2004Didzis Kreicbergs