"Man tas vairākkārt jāpārraksta un jāsvītro, lai iznāktu noslīpēts raksts. Nevaru tik ātri uzrakstīt kā citi avīžnieki." Latvija Amerikā, Nr.53 (11.07.1970)
"Beatrise visvairāk pazīstama ar savām sīkainām (miniatūrām) par latviešu un amerikāņu kultūras dzīvi Ņujorkā. Tās atrodamas laikrakstā Laiks no 1966. gada 1. jūnija līdz 1969. gada 20. decembrim. Šo sīkainu kopskaits — 118. Cik varēts noskaidrot, Beatrises pirmais raksts, kāda intervija, iespiesta jau 1944. gadā. Pēc garāka pārtraukuma Beatrise atgriezās žurnālistikā 1961. gadā, rakstīdama atsauksmes par latviešu koncertiem un gleznu izstādēm. Viņa laidusi klajā arī dažas plašākas apceres par latviešu māksliniekiem (A. Annus, F. Milts, V. Avens, E. Dajevskis, pianists A. Ozoliņš). Beatrisei bija vairāku stāstu ieceres, bet visu to uzmetumi palika sākumos."
V. K. Beatrise. Ceļa Zīmes, Nr.60 (01.01.1978)
Par Beatrisi
"Visīstāk viņa atrada pati sevi Beatrises rakstos un nav brīnums, ka šis pseidonīms Ņujorkā jau drīz vien kļuva par viņas pirmo vārdu. Viņas feļetona formas skices (ap 130 "Laikā") par cilvēkiem, lietām un notikšanām bija briljanti nostrādātas (notamborētas, kā viņa pati sauca savu rakstīšanas veidu) miniatūras, asprātīgas un vieglas smeldzes iekrāsotas, kurai pāri klājās rakstītājas lielā mīlestība uz Ņujorku. Tā likās gan ļauna un nežēlīga, gan skarba un tomēr tika mīlēta vairāk par visu.
"Un, kad vilciens uz brīdi apstājās uz Bruklinas tilta, es viņu atkal ieraudzīju. Savu pilsētu Ņujorku.;. Debesskrāpju logi mirdzēja kā zelta plāksnes, torņi meta tumšajās debesīs sarkanas dzirkstis. Kā zvaigznes pret zvaigznēm... Un visi jautājumi pēkšņi likās tik lieki. Jo es viņu vienkārši mīlēju...""
Strautmanis, Arturs. Mirusi Dzintra Kalniņa-Beatrise. Laiks, Nr.51 (27.06.1970)