Meklēt

Veronika Strēlerte

7 bildes
Veronika Strēlerte
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Veronika Strēlerte
Foto: J. Kalcenavs. Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Veronika Strēlerte
Avots: Latvju Domas, 1946, 15. aprīlī.
Veronikas Strēlertes kapa piemineklis
Veronikas Strēlertes kapa piemineklis ir atklāts 2002. gada 12. oktobrī, piedaloties viņas dēlam P.Johansonam un latviešu dzejniekam Andrejam Eglītim. Tas ir Viļņa Titāna darināts.
Strēlertes ģimenes apbedījuma vieta Dobelē
Dzejnieces Veronikas Strēlertes atdusas vieta
Dzejnieces Veronikas Strēlertes atdusas vieta Dobeles pilsētas kapos. Kapa piemineklis atklāts 2002. gada 12. oktobrī, tēlnieks – Vilnis Titāns.
Fotogrāfs: Vilnis Reguts.
Veronikas Strēlertes atdusas vieta
Veronikas Strēlertes atdusas vieta Dobeles pilsētas kapos.

Foto: Signe Raudive, 21.05.2023.

Lomas: dzejniece, tulkotāja

10.10.1912 – 06.05.1995

Veronika Strēlerte (1912–1995) – dzejniece un tulkotāja. Beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Romāņu valodu nodaļu (1932–1942). 1945. gada 9. maijā devusies trimdā uz Zviedriju, kur dzīvojusi Stokholmā.
Sešu dzejoļu krājumu autore: “Vienkārši vārdi” (1937) un “Lietus lāse” (1940) iznākuši Latvijā, nākamie – “Mēness upe” (1945), “Gaismas tuksneši” (1951), “Žēlastības gadi” (1961), “Pusvārdiem” (1982) – Zviedrijā. Dzejai raksturīgas refleksijas par dzīves skaistumu un īslaicību, par likteņa nolemtību un cilvēka stoicismu, indivīda un tautas likteņa saistību, dzīves uztvere tās vienotībā, kur līdzās ir dzīvība un nāve, mūžība un laicīgais, skaistums un varmācība, izturība un samierināšanās. Strēlerte dzejai raksturīga formas izkoptība un precizitāte, lakonisms un stila izjūta.
Rakstījusi recenzijas un rakstus par literatūru, kultūrfilozofiskas apceres un esejas. Tulkojusi galvenokārt no franču valodas (Voltērs, Fransuā Moriaks, Andrē Žids, Gistavs Flobērs, Žoržs Diamels), bet arī no vācu (E.T.A. Hofmanis) un itāļu (Nikolo Makjavelli, Benvenuto Čellīni) valodas. Atdzejojusi Johana Volfganga Gētes, Šarla Bodlēra, Stefana Georges u. c. autoru darbus.

  • Darba autors (113)
  • Tulkotājs (13)
  • Atdzejotājs (1)
  • Sastādītājs (9)
  • Redaktors (3)
  • Līdzautors (1)
  • Komentāra autors (7)
  • Recepcijas persona (100)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    10.10.1912
    Dobele

    Miršanas laiks/vieta

    06.05.1995
    Stokholma

    Personiska informācija

    Dzimusi rakstveža Kārļa Strēlerta un viņa sievas Vilhemīnes (dz. Skurbes) ģimenē. Tēva dzimtais uzvārds bija Kalevics, viņu adoptēja kāds bezbērnu pāris, dodot savu uzvārdu.
    1914–1918: kopā ar ģimeni bēgļu gaitās – vispirms uz Valku (1914. gada rudens – 1916. gada pirmā puse), tad Krieviju, šķērsojot to no no Staraja Rusas (1916. gada rudens – 1918. gada marts) līdz Čugujevai Ukrainas dienvidos (1918. gada marts un vasara) .
    1918: vasarā ar ģimeni atgriežas Latvijā.
    1934: 29. augustā mirst māsa Helma Švābe. Veronikas Strēlertes pirmais dzejoļu krājums "Vienkārši vārdi" (1937) veltīts māsai Helmai.
    1936: 25. maijā salaulājas ar Arvedu Švābi.
    1944: februārī tiek šķirta laulība ar Arvedu Švābi.
    1945: 3. februārī piedzīvo Berlīnes bombardēšanu, kurā iet bojā trīs kolēģi no laikraksta "Daugavas Vanagi" redakcijas – dzejnieks Alfrēds Kvālis, laikraksta sekretāre Skultāne, žurnālists Pakalnietis. Baisais pārdzīvojums mudināja Veroniku Strēlerti atgriezties Latvijā.
    1945: 10. martā atgriežas Latvijā, kuģis piestāj Liepājā.
    1945: 9. maijā ap 9 vakarā no Liepājas ar laivu "Zenta" Veronika Strēlerte un Andrejs Johansons izbrauc uz Zviedriju.
    1945: 10. maijā izkāpj Zviedrijas krastā, Gotlandē, nomitināta Kathamarsvīkā.
    1947: 30. aprīlī salaulājas ar Andreju Johansonu.
    1947: 27. maijā Stokholmā notiek atjaunotā Latvijas PEN kluba biedru sapulce, Veronika Strēlerte – valdes kandidātos.
    1947: 18. oktobrī piedzimst dēls Pāvils Johansons.
    No 1972: katru vasaru brauc uz Latviju kā Rudīte Johansone

    Profesionālā darbība

    1935: pirmā publikācija – dzejoļi "Foinikss" un "Kaislība" žurnālā "Daugava" (Nr. 3).
    1946: Kultūras fonda godalga par dzejoļu krājumu "Mēness upe" (1945).
    1992: 24. novembrī ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli.
    1995: 16. maijā Latviešu Akadēmiskā Organizācija Zviedrijā Veronikas Strēlertes piemiņai par godu izveido Veronikas Strēlertes piemiņas stipendiju.

    Dzejoļu krājumi

    1937: Vienkārši vārdi (atkārtots iespiedums 1938)
    1940: Lietus lāse
    1945: Mēness upe (faksimilizdevums 1997)
    1951: Gaismas tuksneši
    1961: Žēlastības gadi
    1982: Pusvārdiem

    Izlases

    1949: Sudraba ūdeņi
    1953: Bruņu kalps (balāde ar Sigurda Kalniņa ilustrācijām)
    1992: Mans laiks
    2003: Dzeja

    Raksti

    2008: 1. sējums
    2012: 2. sējums
    2022: 3. sējums

    Tulkojumi

    No franču valodas
    1949: Voltērs. Kandids. Stokholma: Parnass.
    1949: Žids, Andrē. Pastorālā simfonija. Stokholma: Parnass. (Atkārtots izdevums 1950)
    1950: Diamels, Žoržs. Negaisa nakts. Stokholma: Parnass.
    1951: Flobērs, Gistavs. Bovarī kundze. Stokholma: Daugava.
    1951: Žids, Andrē. Sievu skola; Roberts; Ženevjēva. Stokholma: Daugava. (Atkārtots izdevums 1993)
    1953: Dimā, Aleksandrs. Trīs musketieri. Stokholma: Daugava.
    1953: Moriaks, Fransuā. Mīlestības tuksnesis. Stokholma: Daugava.
    !978: Grosvalds, Jāzeps. Persijas ainavas = Tableaux Persans. Stokholma: Daugava.

    No itāļu valodas
    1941: Čellīni, Benvenuto. Dzīve, viņa paša rakstīta. Rīga: VAPP Mākslas apgādniecība.
    1977: Spekke, Vija. Rāvējs un Mieriņš. Stokholma: Zelta Ābele. (Atkārtots izdevums 2005)
    2007: Makjavelli, Nikolo. Valdnieks. Rīga: Tapals.

    No vācu valodas
    1942: Hofmanis, Ernsts Teodors Amadejs. Runča Mura dzīves uzskati līdz ar kapelmeistara Johana Kreislera biogrāfijas fragmentiem uz nejaušām makulatūras lapām. Rīga: Zelta Ābele. (Atkārtots izdevums 2002)
    1954: Hofmanis, Ernsts Teodors Amadejs. Velna eliksīri; Kapucīniešu brāļa Medarda atstātie papīri. Stokholma: Daugava.

    Sakārtotās latviešu dzejas izlases

    1942: Likteņi: latvju jaunākās dzejas izlase
    1942: Poruka dzejas
    1963: Aspazija. Lirikas izlase
    1964: Paradīzes meklētāji: latviešu mīlestības lirikas antoloģija

    Sakārtotie folkloras izdevumi

    1946: Māras laiva: latviešu tautas dziesmas
    1953: Zelta cirvītis: Latviešu tautas pasakas
    1958: Latviešu tautas teikas (atkārtots izdevums 1998)

    Veronikas Strēlertes dzeja mūzikā

    Ar Veronikas Strēlertes dzejoļu tekstiem solo dziesmas un kora dziesmas komponējuši Longīns Apkalns, Pēteris Barisons, Jānis Barušs, Ērika Freimane, Alberts Jērums, Alfrēds Kalniņš, Tālivaldis Ķeniņš, Jānis Ķepītis, Jānis Līcītis, Artūrs Maskats, Jānis Mediņš, Jānis Norvilis, Helmers Pavasars, Arvīds Purvs, Imants Kārlis Ramiņš, Bruno Skulte, Andris Vītoliņš.

    Citātu galerija

    Veronika Strēlerte? Viena no fascinējošākām dzejniecēm, kādu jebkad esmu lasījis. Aforistiska, bet dzīļaina valoda, kas reizē maģiski muzikāla – pat tur, kur nav atskaņu, pat tur, kur ritms bez ritma. Strēlertes dzejoļiem tādēļ pārpasaulīgs skaistums – paradoksālā kārtā pat tiem, kas par karu, par izmisumu, pa bojā eju.
    Saliņš, Gunars. Par Veronikas Strēlertes dzeju. Veronika Strēlerte. Atvase, 1982. 45. lpp.

    Saiknes

    Andrejs Johansons - Vīrs
    Arveds Švābe - Bijušais vīrs
    Astrīda Skurbe - Radiniece
    Helga Gobzine - Māsīca
    Jānis Ģirupnieks - Svainis
    Jānis Skurbe - Mātesbrālis
    Pāvils Johansons - Dēls

    Nodarbes

    dzejniece
    tulkotāja

    Dzimtais vārds

    Rudīte Strēlerte

    Pseidonīms

    Kamene

    Papildu vārdi

    Švābe, Johansone

    Dalība organizācijās

    Studenšu korporācija "Selga"
    Goda filistre

    03.1939
    Latviešu preses biedrība
    Rīga

    Izglītība

    1920–1922
    Jelgavas 4. pamatskola
    Jelgava

    1922–1924
    Auces 6-klašu pamatskola
    Raiņa iela 19, Auce

    1924–1928
    Jelgavas 2. vidusskola
    Jāņa Čakstes bulvāris 9, Jelgava

    1928–1932
    Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
    Rīga

    1932–1942
    Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte
    Rīga
    Romāņu valodu nodaļa.

    Ceļojums

    24.01.1931–11.05.1931
    Mantona
    Mentona, pilsēta franču Rivjērā (Côte d’Azur). Veronika Strēlerte pavada māsu Helmu Švābi, kurai plaušu slimības dēļ nepieciešama ārstēšanās Francijas dienvidos.

    1936
    Visbija
    Ar vīru Arvedu Švābi Visbijā, Zviedrijā. Strēlertes dzejoļu krājumā "Vienkārši vārdi" (1937) publicēts dzejolis "Visbijā", kas radies ceļojuma iespaidā.

    1938
    Itālija
    Ar vīru Arvedu Švābi apceļo Itāliju – Florenci, Romu, Neapoli, Pompejus, Sicīliju (Taormina–Sirakūzas–Enna–Palermo). Krājuma "Lietus lāse" (1940) trešajā nodaļā apkopoti dzejoļi "Paradoksālā Roma", "Pompeji", "Dejojošais fauns", "Nabaga sicīlietis", "Etna", "Fra Filippo Lippi Madonnai", kas radušies ceļojuma iespaidā. Ceļojums guvis atspoguļojumu arī aprakstā "Sicīlijā" (Latviete, 1938, Nr. 4, 105.–109. lpp.)

    10.09.1949–24.09.1949
    Venēcija
    21. starptautiskajā PEN kluba kongresa delegāte Venēcijā, Itālijā

    07.07.1963–14.07.1963
    Venēcija
    Kopā ar dēlu Pāvilu Johansonu Itālijā, apmeklējusi Venēciju, Urbino, Rimini

    Darbavieta

    06.1943–08.1943
    Žurnāls "Mana Māja"
    Rīga
    Redaktores vietas izpildītāja

    01.08.1943–07.1944
    Žurnāls "Mana Māja"
    Rīga
    Redaktore

    10.1944–03.1945
    Laikraksts "Daugavas Vanagi"
    Berlīne
    Tulkotāja, mašīnrakstītājaRedakcijas adrese: Sächsische Straβe 30, Berlin.

    21.07.1945
    Vaksholma
    Vaksholmā (Vaxholm) viesnīcā par trauku mazgātāju

    19.05.1946
    Stokholma
    Stokholmā grāmatrūpniecības uzņēmumā

    1955–1980
    Apgāds "Daugava"
    tulkotāja, korektore

    Emigrē

    08.05.1945–06.05.1995
    Stokholma

    Piemiņas vietas

    12.10.2002
    Dobeles pilsētas kapi
    2002. gada 12. oktobrī, piedaloties Veronikas Strēlertes dēlam P. Johansonam un latviešu dzejniekam Andrejam Eglītim, atklāts Veronikas Strēlertes kapa piemineklis. Tēlnieks Vilnis Titāns.

    12.10.2012
    Brīvības iela 3A, Dobele
    Brīvības ielā 3a pie nama, kur Veronika Strēlerte dzimusi, atklāta piemiņas plāksne.

    Apglabāts

    17.06.1995
    Dobeles pilsētas kapi

    Apbalvojumi

    Kultūras fonda prēmija
    Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Vienkārši vārdi".
    Literatūra
    1938

    Kultūras fonda prēmija
    Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Žēlastības gadi".
    1961

    Kultūras fonda prēmija
    Prēmija piešķirta par prozas krājumu "Pusvārdiem".
    1983