Pāvils Johansons

Dzimis dzejnieces Veronikas Strēlertes un esejista, kultūrvēsturnieka un zinātnieka Andreja Johansona ģimenē.
1962: iesvētīts Stokholmas latviešu ev.-lut. draudzē.
1973: ar māti Veroniku Strēlerti pirmo reizi viesojies Latvijā.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1966: sācis publicēties.
1967: dzejolis "Tas īsais brīdis" jauniešu žurnāla "Mēs" 23. numurā; dzejolis "Ēnu spēle" laikrakstā "Laiks" 30. augustā.

Dzeja publicēta latviešu trimdas izdevumos "Ceļa Zīmes", "Latvija", "Laiks", "Mēs", "Londonas Avīze", "Latvija Amerikā", "Austrālijas Latvietis".

Literārie darbi
Dzejas krājumi
1968: Sudraba ceturksnis (Imanta: Kopenhāgena).
1976: Patskaņi un līdzskaņi(Stokholma).
2016: Paisums un bēgums (Rīga: Neputns).

Regulāri piedalījies latviešu literāros sarīkojumos Eiropā, viesojies ASV, Anglijā, Austrālijā.
Piedalījies Eiropas latviešu jauniešu (ELJA) aktivitātēs, kongresos un saietos, kur gan muzicēja, gan arī piedalījās dzejas lasījumos.

Trimdas periodikā publicējis stāstus un recenzijas. Zviedru valodā publicējis īsu latviešu literatūras vēstures pārskatu.
1969: izdevumā "Snīpis" publicējis turpinājumos rakstu "Modernisma ievadītāji Somijas zviedru literatūrā".
1970: zviedru žurnāla "Horisont" 3. burtnīcā – baltiešu rakstniecībai veltītā numurā, kopā ar Juri Kronbergu un Andreju Irbi publicējuši latviešu atdzeju zviedru valodā.
1973: sarakstījis īsu pārskatu – "Latviešu literatūras vēsture", kas domāta kā mācības grāmata Stokholmas universitātes Slāvu institūta latviešu valodas nodaļai.

MŪZIĶA DARBĪBA

Apguvis čello un ģitāras spēli. No 20. gadsimta 60. gadu vidus sacerējis dziesmas ar Aleksandra Čaka, Veronikas Strēlertes, Eduarda Veidenbauma un citu autoru tekstiem, ko pats izpildījis ģitāras pavadījumā.
20. gs. 60. gadu beigās dziedājis profesora Arvīda Norīša vadītajā Stokholmas Latviešu jauktajā korī.
20. gs. 70. gadu sākumā muzicējis rokgrupā "Dunduri" kopā ar dzejnieku Juri Kronbergu un Jānis Zālīti.
Spēlējis basketbolu Zviedrijas junioru klasē klubā "Rīga".

Piedalījies atsevišķās Stokholmas Latviešu teātra izrādēs (piemēram, 1968. gadā Aspazijas "Boass un Rute" iestudējumā, 1969. gadā Alfreda Dziļuma lugā "Beigu sākums", 1971. gadā Riharda Rīdzinieka lugā "Spoguļu sienas".).Ilgus gadus bijis Stokholmas latviešu papildskolas skolotājs.
1977: ievēlēts Baltijas institūta valdē.

PAR DZEJAS KRĀJUMU "SUDRABA CETURKSNIS" (Kopenhāgena, 1968)

".. visuma Pāvils Johansons ir pilnīgi pats par sevi. Nedz saturā, nedz izteiksmē nav viņam ari nekādas tuvības ar jaungaitnieku plejādu. Šī gribētos sacīt, fainomenālā patstāvība jau pati par sevi ko nozīmē un, protams, mūsu dzejas auduma sāk ievilkt jaunu dzīparu. Pāvils Johansons ir dzejnieks ar smalkam maņām un oriģinālu Iztēli. No maņām, liekas, pirmajā vietā izceļama dzirde. Varbūt tā tikai nenozīmīga sagadīšanās, bet interesanti, ka šai mazajā burtnīcā sešas reizes kaut kādā sakarā pieminēta auss. [..] Savu gaitu Pāvils Johansons ir sācis sekmīgi."

Rudzītis, Jānis. Pats jaunākais. Latvija, 1968, 24. aug.

PAR DZEJAS KRĀJUMU "PATSKAŅI UN LĪDZSKAŅI" (Stokholma, 1976)

"Krājums radies astoņu gadu laikā, tādēļ tematiskais diapazons ir ļoti plašs. Ir bērnības ainas, politiski dzejoli, filozofiski ievirzīti dzejoli u. c. Bet galvenās. caurejošās tēmas ir: "indivīds-sabiedrība" un "es-tu". Visā sarežģītajā, nedrošajā pasaulē - ārējā kā iekšējā - un attiecībās ar citiem Indivīdiem, dzejnieks tiecas pēc miera un līdzsvara. Viņš saredz un saprot to neiespējamību, bet tiekšanās pēc tiem ir būtiski nepieciešama. Indivīds-sabiedrība: viens no divdesmitā gadsimta galvenajiem tematiem literatūra. [..] Konflikta situācija rodas, tātad, starp pārējās sabiedrības "laikmeta" prasībām un nenovēršamo "uzbāzību" un indivīda nespēju šiem spēkiem pretoties. Šai tematikai veltītie dzejoli pieder pie krājuma labākajiem. Tajos ir laba daļa pašironijas un tie tieša valodā pārnes autora būtiski izjustu problēmu, "identitātes krīzi", kurai atrisinājumu atrast nenāksies viegli."

Kronbergs, Juris. Modernisms un Pāvils Johansons. Latvija, 1977, 23. apr.

Pāvils Kārlis