Astrīda Skurbe
03.05.1937 – 01.03.2019
Astrīda Skurbe (1937–2019) – literatūrzinātniece,
kritiķe. Beigusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas
fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1962). Strādājusi Valodas un
literatūras institūtā, vēlāk Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (1962–1999)
par zinātnisko līdzstrādnieci. Zinātnisko interešu lokā bijis latviešu romāns,
pētījusi konfliktu un raksturu psiholoģiju romānā, kā arī atsevišķu rakstnieku
daiļradi, kas guvis atspoguļojumu monogrāfijās “Zigmunds Skujiņš” (1981), “Andris
Kolbergs” (2006) un “Vladimirs Kaijaks” (2014). Raksti par romāna žanra, sižeta
un rakstura problēmām publicēti krājumos "Literatūra un laikmets"
(1970), "Problēmas un risinājumi" (1973), "Par prozas
mākslu" (1974), "Žanrs un kanons" (1977), "Mūsdienu
latviešu padomju literatūra" (1985). Par jauniznākušo latviešu prozu
publicējusi recenzijas periodiskajos izdevumos. 90. gados pētījusi rakstnieku
dzīvi un daiļradi (Ilze Kalnāre, Jūlijs Lācis, Ernests Arnis), kuru likteņus
salauza padomju okupācijas režīms.
60. gados rakstījusi īsprozu, kas publicēta
literārajā presē. Izdots stāsts “Slikts tas karavīrs...” (1967).