Rūta Skujiņa

Dzimusi mežsarga ģimenē.
1932. gada 3. septembris: apprecējusies ar Dailes teātra aktieri Artūru Filipsonu.
1934. gada 31. decembris: apprecējusies ar Jūliju Lāci.
1941: Jūlijs Lācis tiek represēts.
1944: Rūta Skujiņa ar meitām Māru un Lalitu devusies bēgļu gaitās uz Vāciju; dzīvojusi bēgļu nometnēs Minhenē un Fišbahā. Ugunsgrēkā Fišbahas latviešu bēgļu nometnē bojā gājuši manuskripti.
1949: oktobrī ar meitām pārcēlusies uz bēgļu nometni Dillingenā un gatavojās izceļot uz Pensilvāniju, ASV.
1949: nogalē izceļojusi uz ASV.
Mūža nogali pavadījusi vecākās meitas dzejnieces un valodnieces Lalitas Muižnieces ģimenē.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1927: pirmā publikācija – dzejolis "Uz mājām" žurnāla "Domas" 8. numurā.
1935: žurnāla "Piesaule" 9., 10. un 11. numurā publicēts pirmais īsprozas darbs "Bula laikā".

LITERĀRIE DARBI

Dzejas krājumi
1935: Kuģi. Rīga: A. Gulbis.
1947: Putni. Gincburga: Latvija.
1964: Viss elpo zem saules. Bruklina: Grāmatu Draugs.

Dzejas izlases
1994: Mīlai un dzīvībai atdota būšu. Rīga: Teātra anekdotes.
2007: Uz Dieva plaukstas. Rīga: Daugava.
2014: Zintis. Rīga: liels un mazs.

Proza
1937: Zvaigžņu bērni: romāns. Rīga: A. Gulbis, atkārtoti 1992.
1963: Sirds dzīvo no niekiem: autobiogrāfiskas prozas impresijas. Bruklina: Grāmatu Draugs.
1964: Vējš svaida kaijas: autobiogrāfiskas prozas impresijas. Bruklina: Grāmatu Draugs; atkārtoti 1994.
2007: Kuģi, kas neatgriežas. Rīga: Daugava.

Dzeja un proza bērniem
1936: Mani bērnības stāsti. Rīga: A. Gulbis.
1937: Bērnības zemē. Rīga: A. Gulbis.
1938: Mārīte. Rīga: Valters un Rapa; atkārtoti, 1994, 2012.
1939: Palaidnīgie zaķēni. Rīga: Emīlija Benjamiņa; atkārtoti 1949.
1939: Vasariņa. Rīga: Emīlija Benjamiņa.
1939: Saulainie gadi: stāsti jaunatnei. Rīga:Valters un Rapa; atkārtoti 1940, 1941.
1940: Strupastīša talcinieki. Rīga: VAPP Jaunatnes rakstu apgāds, 1991, 2015.
1943: Lāču bērni Pinkainīts un Ķepainīte. Rīga: Alfrēda Ūdra apgāds; 1934: publicēts žurnālā "Atpūta".
1947: Kas var gadīties? Eslingena: J. Kadiļa apgāds.
1947: Mani bērnības stāsti. Altgarge: Alksnis.

1938: 13. martā laikrakstā "Rīts" publicēta ziņa, Rūta Skujiņa strādā pie prozas grāmatas jaunatnei "Kāpas ēnā", kas drīzumā tiks arī izdota. Darbs ar šādu nosaukumu nav ticis izdots, iespējams, ka tas ir stāstu krājums jaunatnei "Saulainie gadi".

CITI DARBI

2003: Eju, aizeju, atskatos... Rūtas Skujiņas vēstules uz Latviju. Rīga: Daugava.

Atdzejojusi Korneja Čukovska pasakas, kas 1941. gadā izdotas grāmatā.

Dzeju komponējuši komponisti Leonīds Slaucītājs, Valdemārs Ozoliņš, Jānis Norvilis,

Rūtas Skujiņas 20.–30. gadu dzeja iekļāvās tālaika populārākajā latviešu dzejas novirzienā, kam raksturīga romantiska trauksme, nemiers, ilgošanās pēc tāliem ceļiem un plašiem apvāršņiem. Šāda ievirze ir Skujiņas pirmajam dzejoļu krājumam "Kuģi" (1935).
Ilona Salceviča. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

Par dzejas krājumu "Kuģi" (Rīga: A. Gulbis, 1935)

"Skujiņa ir liriķe, arī talantīga, bet ar lielu darbu vēl priekšā līdz personības noskaidrošanai. Viņai vēl līdz iet paliela bagāža ne vecajiem mūsu dzejniekiem, kaut gan dzejas formālā daļā viņa jau tik stipra, ka pat pedantiska teorētiķa iebildumi var attiekties tikai uz mazāk nozīmīgām lietām, piemēram, dažviet pārāk tradicionālām atskaņām un tēliem. Stilists varētu ierunas celt pie dažām dzejiskām parastībām. Vērojot tematus, jāsaka, ka dzejnieces stiprums ir mīlestības lirika. Te valdzina vienkāršas, melodiskas un pārliecinošas vārsmas. Spraiguma dzejniecei, liekas, pietiek, lai neapsīktu un nepagurtu, lai meklējumos ietu tālāk."
Erss, Ādolfs. Dzejnieki un lasītāji. Sējējs, Nr.2 (01.02.1936)

Par bērnības stāstu grāmatu "Mani bērnības draugi" (Rīga: A. Gulbis, 1936)

"Rūta Skujiņa savu grāmatu turpretī vairāk pieskaņojusi bērnu izpratnei. Šī grāmata neaptver visu bērnību, šiem septiņiem tēlojumiem it kā fragmentārs raksturs, bet var jau būt, ka autore ar laiku laiž klajā plašāku atmiņu grāmatu. Arī Skujiņa par saviem bērnības draugiem stāstījusi labi, vienkārši un dzīvi. [..] Visi šie tēlojumi rāda autori arī prozā kā mākslinieci. īpaši viņa mīl un prot tēlot dīvaini drastiskas un uztraukuma pilnas situācijas. [..] Rūtas Skujiņas grāmata ievērojama vēl tai ziņā, ka rāda: bērnības atmiņas sāk rakstīt jau tie, kas neseno lielo notikumu laikā bijuši bērni."
Ērmanis, Pēteris. Divas bērnības atmiņu grāmatas. Daugava, Nr.3 (01.03.1937)

Par romānu "Zvaigžņu bērni" (Rīga: A. Gulbja apgāds, 1937)

""Zvaigžņu bērni" [..] stāsta par ideālo latvju meiteni -dzejnieci Astrīdi, viņas draugiem, viņas traģēdiju un nāvi. Mums visiem vēl dzīvā atmiņā apdāvinātākā no jaunajām dzejniecēm - Austra Skujiņa, meitene ar zvaigžņoti bālu seju un naksnīgām skropstām. Viņa aizgāja no mums nelaika. Mī|ā "Zvirbulēna"zelta sapņu pavedieni trūka, Dr. Laiva nespēja tos sasaistīt harmoniskā saskaņā. Tik labi mēs redzam acupriekšā viņa tauko, gļēvo, trulo seju, viņa pašapmierinātību ar elegantu mazliet miegainu kundzi, spožu namu, oriģiālām dzīrēm un kvēlas, bālas zvaigžņu meitenes - Astrīdas sirdi. [..] Rūta Skujiņa netēlo parasto ikdienas meiteni, tādas gan pazib romāna citās personās. Jaunā romānu autore tēlo meiteni varoni, meiteni - sirdsģēniju."
Grimma, Marta. Rūta Skujiņa "Zvaigžņu bērni".Sievietes Pasaule, Nr.14 (15.07.1937)

Par grāmatu "Bērnības zemē" (Rīga: A. Gulbja apgāds, 1937)

"Nesen mūsu jaunatnes literatūra kļuvusi bagātāka ar Rūtas Skujiņas 8 bērnību atmiņu tēlojumiem, kas sakopoti grāmatā Bērnības zeme. [..] Dzīvais tēlojums un jaunatnes garīgajai attīstībai piemērotais saturs liek ticēt, ka Skujiņas agrajām bērnības gaitām ar prieku izsekos dažs labs jaunās paaudzes pārstāvis. Bērnības zeme — laba lasāmā viela bērniem, bez lielas mākslinieciskas vērtības, oriģinālitātes satura un formas veidošanā. [..] Sirsnība, ar kādu autore atceras savas bērnības saulaino zemi, ir galvenā šīs grāmatas vērtība. Mazajiem lasītājiem patīkamas būs arī V. Valdmaņa illustrācijas, kas lasīto padara uzskatāmu. Līdz ar to Skujiņas Bērnības zeme ieteicama kā piemērota lasāmā viela skolu jaunatnei, jo tā palīdzēs labāk saprast un pazīt pašiem sevi, ierosinās uz pārdomām un siltām izjūtām, kaut arī neatvērs tos bagātos dzejas un garīgo vērtību apcirkņus, ko sevī glabā.
Ezerniece, Zelma. Rūtas Skujiņas - Bērnības zemē. Audzinātājs, Nr.1 (01.01.1938)

Par stāstu krājumu jaunatnei "Saulainie gadi" (Rīga: Valters un Rapa, 1939)

" Tajā ir deviņi atsevišķi stāsti, kuros diezgan spilgti notikumi, dažos pat ar stipri dramatisku nokrāsu. R. Skujiņa maz tēlo, bet vairāk stāsta. Notikums risinās strauji. [..] Visi R. Skujiņas stāsti lasāmi ar patiesu interesi, tikai dažā vietā stāsta pavediens liekas vairāk ar galvu izdomāts kā izjusts un pārdzīvots. [..] rakstniece labi pazīst bērnu dzīvi un prot to arī uzskatami attēlot."
Dravnieks, A. Grāmatas jaunatnei. Tēvijas Sargs, Nr.7 (16.02.1940)

Par dzejas krājumu "Putni" (Gincburga: apgāds Latvija, 1947)

"Patiesībā gan pēc sava satura, gan formas pazīmēm tā ir ļoti sievišķīga lirika, ko lasām šai grāmatā. Cik var atcerēties, to pašu varēja teikt par Skujiņas pirmo dzejoļu krājumu Kuģi. Tātad dzejniece palikusi uzticīga saviem dotumiem, — viņa ir patiesa, un šis moments izraisa pirmās simpātijas pret Skujiņas vārsmām. Simpātiska šī dzeja arī tādēļ, ka tieši ar savu sievišķību tā rada patīkamu,
pat gaidītu pārmaiņu latviešu pēdējā laika lirikā: nemaz citādi nevarēja būt, ka reiz vajadzēja atgriezties pie liriskās dzejas esencialajām pazīmēm, kas no laika gala bijušas sievišķīgas. Impresioniskas jūtu un noskaņu glezniņas ir tās, kas Skujiņai padodas vislabāk, un visu viņas izteiksmes līdzekļu izvēlē, viņas ritmikā un pantu veidojumā manāms maigums. Skujiņas dzeja skan kā surdinēta vijole, parasti — minorā."
Rudzītis, Jānis. Rūtas Skujiņas lirika. Latvija, Nr.53 (22.07.1947)

Emma Skujiņa

Lācis