"Olgas Veicmanes–Cīrules (1888–1961) tēvs jaunību pavadījis laukos, vēlāk, līdzīgi Krauklīšu Pēterim A. Deglava romānā "Rīga", ienācis pilsētā, iegādājies restorānu. Uzņēmums ātri plaucis, kas radījis iespēju dot meitai labu izglītību. 1912. gadā Olga Cīrule, beigusi studijas, kā pilntiesīga skolotāja ierodas Katrīnbādē, kur bagāts kuģa kapteinis meklē savai meitai privātskolotāju. Olga Veicmane ar prieku ķeras pie darba. Izrādās, ka apkārtnē bērnu netrūkst, skolotāja arī laba - telpas ātri vien kļūst par šaurām, un Olgas tēvs nopērk meitai 3 skolas ēkas Pabažos (tagad Saulkrastos. Komunāru ielā 49), viena – internāts, otra mācību telpām un trešā mazākā – dzīvoklis skolotājiem. Tā 1912. gada beigās Pabažos sāk darboties piecklasīga ģimnāzija ar divām sagatavošanas klasēm. (..) Pie O. Cīrules skolā var apgūt arī klavieru spēli. Stāsta: kapteiņa meita bijusi mūzikā reti neapdāvināta skolniece un pēc Pabažu skolas beigšanas vēlējusies kiavierstundas ņemt pie Alfrēda Kalniņa. Komponists bijis patīkami pārsfeigts par "lauku skuķa" labo sagatavotību. Tik prasmīgi prata mācīt skolotāja Cīrule, kas spēlēja arī ērģeles Pēterupes baznīcā. Slava par viņas skolu iziet ātri un tālu ārpus pagasta robežām – skolēni brauc mācīties pat no Skultes un Vidrižiem. (..) Ar pirmajiem skolas pastāvēšanas gadiem te sāk darboties literārs žurnāls "Pirmās skaņas", kur viena no redaktorēm ir skolniece Austra Skujiņa. 1920. gadā Pabažu skolā dibina skolēnu literāro pulciņu "Rīta Ausma"."
Māra Lazovska. Cīruļi bija pirmie. Darba Balss (Rīgas rajons), Nr.102 (24.08.1985)
"Ikviens no iztaujātajiem vispirms atceras stundas, kuras vadīja skolas pārzine. Būdama pati nelabojama romantiķe, viņa prata ierosināt bērnos mīlestību uz teātri, literatūru, mūziku. Skolotāja prata lieliski spēlēt klavieres un dažiem bērniem, kas to vēlējās, mācīja šā instrumenta spēli. Neizdzēšamus iespaidus kādreizēj'o skolēnu atmiņā ir atstājušas kopīgās ekskursiju uz Rīgu, uz operu, baletu. Bet skolā rīkotās teātra izrādes izraisīja īstu apvērsumu visos apkārtējos ciemos. Vienkāršie zvejnieki, pie tādām lietām nepieraduši, nāca skatīties «kumēdiņus» pat no desmitiem kilometru tāluma. Tāda skola vēl šai pusē nebija redzēta! Kāds tad tur brīnums, ja katrs centīgāks ģimenes tēvs krāja naudu, lai bērnus varētu laist tieši Pabažu skolā."
Jānis Seregins. Skolotāju Avīze, Nr. 35, 29.08.1987.
"Pašai priekšniecei bija pie skolniekiem liela autoritāte. Tā mācīja latviešu valodu un ticības mācības ar ētiku. Viņa bija A. Saulieša skolniece, kas prata audzēkņus no skaņot uz «Saulaino tāli» un «Zilā putna» meklēšanu."
Klāvs Siliņš. Atmiņas par dzejnieci Austru Skujiņu. Karogs, Nr. 2, 01.02.1984.