PAR TUSNELDAS DZEJOĻU KRĀJUMU "DVĒSELES ZIEDI"
"Jāatzīst, ka jaunajai dzejniecei dzejas talants, bez šaubām, ir, sevišķi krājuma otrā daļa mūs ved pie tādas pārliecības. Bet T. nav pielikuse pietiekoši stingru kritēriju pie dzejoļu izvēles, tas sevišķi uzkrīt krājuma pirmā daļā – daudz no tur iespiestiem dzejoļiem varēja izpalikt savu dažādo nepilnību dēļ. Tādas nepilnības 1. daļas dzejoļos būtu sekošas (minēšu te tikai galvenās). Gleznas daudzos dzejoļos ir nenoteiktas, neskaidras, nepilnīgas, kā piem. dzej. "Ceļā", "Ziedonis" u.c. T. būtu daudz vēl jāstrādā pie savu jūtu, gleznu un domu pasaules izkopšanas, jo tikai skaidrām domām, noteiktām jūtām un gleznām var rasties pienācīga izteiksme arī stilā. Turpretim tagad daudzos dzejoļos grūti izlobāms, vai nemaz nav izlobāms kāds noteiks jēdziens, kāda noskaņota doma. (..) Piegriežoties šās daļas dzejoļu saturam, jāsaka, ka tas ir stipri dažāds: tur dzirdam saucienu pēc laimes, tur redzam ticību jaunai dzīvei, stipru gribu, paļaušanos, dzīves noliegumu, dabas parādību izsauktu jūtu attēlojumu;dažiem dzejoļiem ir arī erotisma iezīmes. Tomēr mēs neatrodam viņos noteikta pasaules uzskata attēlojuma un domu daiļuma. (..) Arī šis svarīgais darbs stāv vēl T. priekšā – izveidot savu pasaules uzskatu līdz iespējamai pilnībai un plašumam. Tas radīs stila skaidrību un domu daiļumu."
J. Stengrevics. Tusneldas dzejoļu krahjums "Dwehseles zeedi".
Strādnieku Avīze, Nr.88 (21.04.1921)