Pauls Gailītis

Lomas: mācītājs, sabiedriskais darbinieks

29.05.1869 – 15.07.1943

Pauls Gailītis (arī Paulis; 1869–1943) – mācītājs un sabiedrisks darbinieks; ir rakstnieku Toma Gailīša-Gaiduļa un Gaiduļa Paulas dēls. Studējis teoloģiju Tērbatas universitātē (1889–1894), strādājis gan kā mācītājs (Cēsīs, Vecpiebalgā), gan skolotājs (Aleksandra un Lomonosova ģimnāzijā Rīgā). Pēc pārmetumiem par piedalīšanos 1905. gada notikumos un rakstiem periodikā, kuros aizstāvējis latviešu tiesības pašpārvaldē, skolu un baznīcu dzīvē, bija spiests pārcelties uz dzīvi Krievijā. Bijis mācītājs Taganrogā un Jeiskā. Pēc 1918. gada Latvijas pārstāvis Ziemeļkaukāzā. 1921. gadā atgriezies Latvijā. Bijis 1. Saeimas deputāts, 1923. gadā izglītības ministrs, Rīgas 1. pilsētas ģimnāzijas direktors. Autobiogrāfiski bērnības un jaunības dienu tēlojumi apkopoti grāmatā "Kā mani ēvelēja" (1938).

Darba autors (1)

Dzimšanas laiks/vieta

29.05.1869
Dzērbene

Miršanas laiks/vieta

15.07.1943

Personiska informācija

Sieva Olga-Marija Gailīte (dzimusi Skabarga), dēli Vitolds un Gundars.

Profesionālā darbība

1896: 26. jūlijā ordinēts Cēsīs; kā mācītājs strādājis:

1902–1912: Vecpiebalgā.
1913–1920: Taganrogā, Jeiškā.
1913–1918: Kaukāza kara apgabalā.
1921: vikārmācītājs Vecgulbenē.
1922–1925: vikārmācītājs Kokneses-Krapes draudzē.
1922–1925: vikārmācītājs Secē.
1922–1925: vikārmācītājs Sēlpilī.
1925: vikārmācītājs Lieljumpravā.
1925: mācītājs Lielvzarde.

Citātu galerija

PAR PAULU GAILĪTI

"Jāpiemin daži skolotāji, kuru tēli man palikuši tuvi. Pirmajā vietā man jāmin latviešu valodnieks Kārlis Mīlenbahs (..). Otrs skolotājs – latvietis, kas palicis mīļā atmiņā, ir mācītājs Pauls Gailītis (..), kurš pasniedza latviešu valodā ticības mācību. Viņš prata tēlot Bībeles stāstus kā seno ebreju poēzijas augstas vērtības, turklāt tik dzīvā latviešu valodā, ka viņa stundu reizi nedēļā mēs, nedaudzie latviešu skolnieki, gaidījām nepacietībā. Kad 1902. gada pavasarī Gailītis aizgāja no Rīgas uz Vecpiebalgu par mācītāju, tad mēs, visi latvieši, ļoti par to skumām un kā atmiņu pasniedzām viņam kopēju visas ģimnāzijas latviešu fotogrāfiju".
Fēlikss Cielēns. Laikmetu maiņā, I sēj., Vesterosā, 1961,111.–112.lpp.