Gaiduļa Paula

1 bilde

25.09.1848 – 03.02.1925

Gaiduļa Paula (1848–1925) – skolotāja un literāte. Dzimusi Dzērbenes draudzes skolas skolotāja ģimenē. Beigusi augstāko meiteņu skolu Tērbatā. Tērbatā iepazinusies ar Juri un Indriķi Alunāniem un citiem rosīgiem latviešiem. Strādājusi par skolotāju Dzērbenē, mācot ģeogrāfiju un vēsturi, arī mūziku, vācu un franču valodu. Viena no pirmajām izglītotajām latviešu sievietēm ar pabeigtu ģimnāzijas izglītību. Kopā ar vīru Toma Gailīti-Gaiduli darbojusies dažādās biedrībās, veicinājusi vietējo kultūras dzīvi, kā arī publicējusies periodikā. Pirmā publikācija – grieķu teikas atstāsts ar nosaukumu “Memnona stabs” (1868). Apcerējumā "Graudi par grieķu seno ticību" (1878) uzsvērta grieķu kultūras loma un nozīme. Atmiņas par latviešu studentiem Tērbatā publicētas rakstā "Priekš pāra desmits gadiem" (1878). Tulkojusi latviešu valodā pasakas un teikas.

Dzimšanas laiks/vieta

25.09.1848
Dzērbene

Miršanas laiks/vieta

03.02.1925
Rīga

Personiska informācija

Dzimusi Dzērbenes draudzes skolas skolotāja Jāņa Baloža ģimenē.
Augstākajā meiteņu skolā Tērbatā iepazinusies ar jaunlatviešiem un viņu idejām.
1868. gada jūlijs: apprecējusies ar skolotāju Tomu Gailīti–Gaiduli, Cimzes semināra audzēkni.
Kopā ar vīru darbojusies dažādās biedrībās, veicinājusi vietējo kultūras dzīvi, kā arī publicējusies periodikā.
46 gadus strādājusi par skolotāju Dzērbenē.

Profesionālā darbība

1868: pirmā publikācija – grieķu teikas "Memnona stabs" tulkojums (laikraksts "Draugs un Biedris" 21. marts).
1878: apcerējums "Graudi par grieķu seno ticību" ("Balss", 2. dec.). Tajā uzsvērta grieķu kultūras loma un nozīme.
1878: raksts "Priekš pāra desmits gadiem" – atmiņas par latviešu studentiem Tērbatā (Juri Alunānu, Ati Kronvaldu), publicētaslaikrakstā "Balss" (23. dec.).
Tulkojusi latviešu valodā pasakas un teikas.

Citātu galerija

"Braunšveiga izdotajā "Draugs un Biedris" (1868. g. 22. nrā) iespiests viņas pirmais raksts "Memnona stabs", kurā izceļ kādu senās Ēģiptes mitoloģisku momentu. Šajā gadā tai pat izdevumā redzam arī daudzus citus tā laika ievērojamus darbiniekus kā līdzstrādniekus; arī Kronvalda pirmie raksti tur iespiesti. Tomēr "Memnona stabs" uzrakstīts tik gleznainā valodā (gan ne bez ģermānismiem) un ar tādu aizrautību, ka viņš paceļas pāri citiem. Teikumu uzbūvē nevien daiļskanīgs plūdums, bet arī latviska skaidrība. Bez tam, jaunā rakstniece lieto valodas jauninājumus, kā "dziļas žēlas"; "asaras izvīlās acīm"; "ziedots dziesmotājs" (dziesmotājs — dzejnieks) un citi, kas tā laika rakstos vēl nebija sastopami. Tas liecina par viņu kā par meklētāju, kas cenšas valodā ienest daiļskanīgus latviskus vārdus."
Jānis Misiņš. Gaiduļa Paula. Ilustrēts Žurnāls, Nr. 2, 1925.

"Viņas lielā mīlestība uz grāmatām un tas, ka viņa pārvaldīja 4 valodas, deva viņai iespēju iepazīties arī ar citu tautu rakstniecību un savu izglītību arvienu papildināt. [..] Dziļi intelliģenta, izglītota, muzikāla, viņa savu mūžu pavadīja klusā lauku skolā. 40 gadus viņa nenogurstoši strādāja kā skolotāja."

Marta Celmiņa. Paulīne Gailīte (Gaiduļa Paula). Latviete, Nr. 3, 01.03.1934.

Dzimtais vārds

Paulīne Balode

Papildu vārdi

Paulīne Gailīte

Dzīvesvieta

1848–1856
Dzērbene

1856–1864
Tartu

1864–1920
Dzērbene

1920
Rīga
Pēdējos dzīves gadus pavada dzīvodama pie bērniem Rīgā.

Izglītība

Darbavieta

1864–1910
Dzērbenes draudzes skola
Dzērbene
Skolotāja palīdze. Pasniegusi galvenokārt vēsturi un ģeogrāfiju, kā arī mūziku, vācu un franču valodu.

Apglabāts

1925
Dzērbene