Pauls Gailītis
29.05.1869 – 15.07.1943
Pauls Gailītis (arī Paulis; 1869–1943) – mācītājs un sabiedrisks darbinieks; ir rakstnieku Toma Gailīša-Gaiduļa un Gaiduļa Paulas dēls. Studējis teoloģiju Tērbatas universitātē (1889–1894), strādājis gan kā mācītājs (Cēsīs, Vecpiebalgā), gan skolotājs (Aleksandra un Lomonosova ģimnāzijā Rīgā). Pēc pārmetumiem par piedalīšanos 1905. gada notikumos un rakstiem periodikā, kuros aizstāvējis latviešu tiesības pašpārvaldē, skolu un baznīcu dzīvē, bija spiests pārcelties uz dzīvi Krievijā. Bijis mācītājs Taganrogā un Jeiskā. Pēc 1918. gada Latvijas pārstāvis Ziemeļkaukāzā. 1921. gadā atgriezies Latvijā. Bijis 1. Saeimas deputāts, 1923. gadā izglītības ministrs, Rīgas 1. pilsētas ģimnāzijas direktors. Autobiogrāfiski bērnības un jaunības dienu tēlojumi apkopoti grāmatā "Kā mani ēvelēja" (1938).