Par miniatūru krājumu "Pavedieni" (Sidneja: Salas apgāds, 1966)
"Oļģerts Rozītis savos daiļliterātūras darbos vairāk nekā jebkurš cits latviešu autors pieveries virzienam, kas pasaules literātūrā iezīmējies jau kopš daudziem gadiem Viņa grāmatā Pavedieni atmesti visi tradicionālie episkās literātūras formas ietvari — notikumu chronoloģiskā secība, fabula, cilvēku raksturu tēlojums. Tā vietā likta situācija, kas nepieder arējai pasaulei, kuru var raksturot ar notikumiem, cilvēkiem un lietām. Rozīša tēlotā situācija ir tīri psīchiska, cilvēka iekšējai pasaulei piederīga. [..] lerobežošanās līdz vienam pārdzīvojuma punktam — emocionālai situācijai nosprauž darba formas ietvarus: visi Rozīša darbi šai grāmatā ir miniatūras vai "īsgabali", kā autors pats tos dēvē. [..] Koncentrējot visu uzmanību uz vienu; norobežotu pārdzīvojuma punktu, dažkārt atplaiksnās ļoti spilgta gaisma, dziļš redzīgums. Ar to ir raksturīgas daudzas vietas Oļģerta Rozīša grāmatā. [..] Grāmatas sākumā par vielu ņemti bērna vai agra pubertātes vecuma pārdzīvojumi, kuros labi izcelta jaunu acu tiešā, naivā uztvere. Tālāk pavīd kādi momenti no trimdas dzīves. [..] Emocionālās situācijas risinot, Oļģerts Rozītis lieto tā saukto apziņas plūsmas stāstījuma veidu: pārdzīvojumi vai notikumi neparādās laika secībā vai cēloniskā sakarībā, bet tādā kārtībā, kā tie drūzmējas cilvēka apziņā, it sevišķi. ja tā ir satraukta, kad priekšstati rindojas chaotiski. [..] Grūto zināšanas ceļu ejot, Oļģerta Rozīša grāmata ierosina daudzas problēmas un jautājumus."
Andrups, Jānis. Grūtais ceļš uz drošu zināšanu. Londonas Avīze, Nr.1071 (10.03.1967)